Zemgales reģiona pašvaldību vadītāji ikgadējā konferencē vakar iepazinās ar ZAA aktivitātēm, Lauksaimniecības universitātes mācību piedāvājumu un zinātniski tehnoloģiskā parka izveides iespējām, tika runāts arī par ES strukturālo fondu apguvi..
Zemgales reģiona pašvaldību vadītāji ikgadējā konferencē vakar iepazinās ar Zemgales attīstības aģentūras (ZAA) aktivitātēm, Lauksaimniecības universitātes mācību piedāvājumu un zinātniski tehnoloģiskā parka izveides iespējām, tika runāts arī par ES strukturālo fondu apguvi, reģionālās un administratīvi teritoriālās reformas virzību un citiem jautājumiem.
Pašvaldības projektus ES struktūrfondu atbalstītajām aktivitātēm varēs iesniegt jau no jūlija pirmajām dienām, jo 30. jūnijā vadības komitejas sēdē paredzēts apstiprināt visus kritērijus. Tādu jaunumu pēc ceturtdienas tikšanās ar finanšu ministru Oskaru Spurdziņu Zemgales visu līmeņu pašvaldību vadītājiem varēja pavēstīt Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis. Ministrs piekritis arī LPS ierosmei un solījis pašvaldībām būtiski palielināt valsts līdzfinansējumu ES naudas apgūšanai, kā arī šā gada budžeta grozījumos augustā par 14 miljoniem latu palielināt pašvaldību aizņēmumu limitu.
Par autoceļu attīstības iespējām un Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļu sadalījumu šiem mērķiem runāja Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālis Straume. Zane Melgalve no Ekonomikas ministrijas Investīciju un finanšu departamenta plašāk iepazīstināja ar ES naudas piesaistes nosacījumiem siltumapgādes sistēmu uzlabošanai. ZAA direktors Raitis Vītoliņš atzinīgi vērtēja reģiona veikumu projektu izstrādāšanā strukturālo fondu nacionālajai programmai, kas domāta ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstībai apdzīvotās vietās, kur iedzīvotāju skaits sniedzas līdz 2000. No astoņiem šogad atbalstītajiem un realizēt paredzētajiem projektiem pieci izstrādāti Zemgalē. Naudas izteiksmē Zemgalē šogad nonāks 80 procentu no programmai piešķirtās naudas. Līdz 2007. gadam ūdensapgādes uzlabošanā reģiona pašvaldības vēlas realizēt gandrīz pussimtu projektu. Tika pārrunātas arī iespējas izmantot ES fondus izglītības un sociālo jautājumu risināšanai.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Andrejs Radzevičs norādīja, ka reģionālajām pašvaldībām, kas ievēlētas tiešās vēlēšanās, ir jābūt. Operatīvi risinot jautājumu, tās varētu ievēlēt reizē ar nākamo Saeimu. Ja process būs lēnāks – aiznākamajās pašvaldību vēlēšanās. Savukārt vietējo, zemākā līmeņa pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu paredzēts realizēt brīvprātīgi.
Pretēji gaidītajam un kādreizējai aktivitātei šoreiz reģiona pašvaldību vadītāji ministram un citām amatpersonām tikpat kā neuzdeva jautājumus. “Vai nu viss ir zināms, vai nu nekas nav skaidrs,” traktēja viens no runātājiem. Pašvaldību pārstāvji savstarpējās sarunās gan atzina, ka tas saistīts ar apnikumu pret vecām dežūratbildēm, kā arī ar konkrētības un “asuma” trūkumu.
