Nupat pagājušas pirmās Eiroparlamenta vēlēšanas Latvijā.
Nupat pagājušas pirmās Eiroparlamenta (EP) vēlēšanas Latvijā. Lai gan Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) ziņo, ka nav saņemtas sūdzības, lai apstrīdētu vēlēšanu norises likumību un rezultātu pareizību, tomēr daži pretrunīgi vērtējami novērojumi balsošanas laikā radās.
Ar lielu gandarījumu jau trešdien devos atdot savu balsi par vienu no 16 kandidātu sarakstiem. 190. iecirknī mani sagaidīja laipni vēlēšanu komisijas darbinieki. Radās iespaids, ka par visu tiešām ticis padomāts. Lai gan balsošanas kabīnēm tumši zilā auduma aizkari darināti pirms vairākiem gadiem, tie manā latvieša apziņā uzjundīja domu par ES simbolisko klātbūtni tik svarīgā brīdī.
Vēlāk gan atklājās, ka aiz vizuālā skaistuma vairākos iecirkņos darbojās pat ļoti nezinoši vēlēšanu komisijas locekļi. Kad telefoniski vairākos iecirkņos vērsos ar jautājumu par vēlētāju aktivitāti, to darbinieki aizbildinājās ar kādu CVK instrukciju, kurā esot rakstīts, ka šādas ziņas ir konfidenciālas. Lai gan tajā pašā laikā dati par vēlētāju aktivitāti bija publicēti CVK mājas lapā internetā, tomēr vērsos pie CVK sekretāres, kas apstiprināja, ka ziņas par vēlētāju aktivitāti jāsniedz jebkuram interesentam kaut vai telefoniski. Vēlāk, redzot minēto instrukciju, nācās izbrīnīties par daudzu iecirkņu darbinieku neizpratni. Gan 6. vidusskolā, gan Jelgavas pilsētas slimnīcā, gan 1. ģimnāzijā un citos vēlēšanu iecirkņos priekšsēdētāji un citi darbinieki vārdus “dati par vēlētāju aktivitāti” akli jauca ar “vēlēšanu rezultāti”, sakot, ka tie pirms balsošanas noslēguma ir neizpaužami. Interesanti, kā pirms vēlēšanu beigām būtu uzzināms, cik par kuru balsots, ja urnas vēl ciet?
Jau minētā 190. iecirkņa priekšsēdētāja Inta Englande pierādīja, kā pretrunā likumdošanai vēlētājs var nobalsot, uzrādot autovadītāja apliecību. Tikai pēc uzstājīgas jautāšanas par to, kāpēc nevajag pasi, I.Englande kādam piezvanīja, sakot, ka personas dati no apliecības saskaņoti ar CVK, tāpēc izņēmuma kārtā šis cilvēks varot balsot. Vakar CVK sekretāre Kristīne Kurzemniece apstiprināja, ka šāds gadījums CVK nav zināms, turklāt tas bijis nelikumīgi. EP vēlēšanu likuma 22. pantā rakstīts, ka vēlētājs drīkst balsot, uzrādot Latvijas Republikā derīgu personu apliecinošu dokumentu. Savukārt Personu apliecinošu dokumentu likumā rakstīts: “Ir šādi personu apliecinoši dokumenti: 1) personas apliecība; 2) pase”. Nav likuma, kur autovadītāja apliecība būtu pielīdzināta LR derīgam personu apliecinošam dokumentam. Zināms, ka arī 3. pamatskolā ļauts vēlēt, uzrādot autovadītāja apliecību.
CVK sekretāre norādīja, ka, redzot pārkāpumus, uzreiz jāziņo CVK, jo vēlāk tie kļūstot maznozīmīgi un nepierādāmi. Iecirkņa priekšsēdētāja ar telefona zvanu it kā pierādīja, ka rīkojusies pareizi. Arī partiju novērotāji nez kāpēc nelikumības nemanīja, bet tikmēr 190. un citos iecirkņos vairāki vēlētāji balsoja, nevis uzrādot pasi, bet gan izmantojot savu atpazīstamību un dokumentus, kam virsū zīmogs un bilde.
