Šofera Viktora Geidāna prasība pret Jelgavas Autobusu parku par līguma darbības atjaunošanu, zaudējumu un tiesas izdevumu piedziņu bija pirmā no vairāk nekā desmit pret uzņēmumu iesniegtajām šoferu prasībām, ko sāka skatīt Jelgavas tiesa.
Šofera Viktora Geidāna prasība pret Jelgavas Autobusu parku (JAP) par līguma darbības atjaunošanu, zaudējumu un tiesas izdevumu piedziņu bija pirmā no vairāk nekā desmit pret uzņēmumu iesniegtajām šoferu prasībām, ko sāka skatīt Jelgavas tiesa.
Vienlaikus tika skatīta JAP pretprasība pret V.Geidānu par 68,84 latu parāda, kā arī 1000 latu – ar tiesāšanos saistīto konsultāciju un juridiskās palīdzības izdevumu – segšanai.
Tiesa prasību par līguma darbības atjaunošanu noraidīja, bet tiesvedību par zaudējumu piedziņu izbeidza, pieprasot no JAP piecus latus tiesas izdevumu segšanai. JAP pretprasība apmierināta daļēji, piedzenot no V.Geidāna 24,97 latu parādu un tiesas izdevumus (piecus latus). Tiesvedība par 37,62 latu parāda piedziņu izbeigta, pārējā daļā pretprasība noraidīta.
Neviena puse spriedumu vēl nav pārsūdzējusi. V.Geidāns “Ziņām” teica, ka viņš ir atradis pieņemamu darbu un līguma atjaunošana ar JAP par katru cenu viņam vairs nav aktuāla. Jāpiebilst, ka V.Geidāns tiesā neizmantoja advokāta pakalpojumus un sevi pārstāvēja pats.
Maz laba, ko teikt
Prasībā V.Geidāns norāda, ka JAP maršrutu apkalpošanu veicis saskaņā ar 1999. gada februārī noslēgto līgumu. Tā darbība noteikta līdz licences un patenta derīguma termiņa beigām. Lai gan tas nav beidzies, pagājušā gada 11. novembra vakarā uzzinājis, ka ir atstādināts no darba. Šajā dienā pie JAP notika protesta akcija. 12. novembrī ar viņa autobusu, nesastādot nodošanas pieņemšanas aktu, nepārbaudot degvielas atlikumu, brauca cits šoferis. V.Geidānam izsniegta aptaujas lapa, bet JAP valdes priekšsēdētāja vietniece Viktorija Ļubļinska norādījusi, ka viņš ir viens no tiem, kas parakstījušies kā protesta akcijas iniciatori. Bet šoferi 11. novembrī parakstījušies, Domes priekšsēdētāja aicināti, lai noskaidrotu, cik šoferu vēlas pāriet uz darba attiecībām. Savākts vairāk nekā 80 parakstu. Tas liecina, ka parāds nebija faktiskais no darba atstādināšanas iemesls. V.Geidāns vairākkārt centies noskaidrot iemeslus, iesniedzis lūgumu pielaist pie darba. Tā kā nekāda atbilde nav saņemta, vērsies tiesā.
JAP tiesai paskaidrojis, ka līguma izbeigšana nav saistīta ar 11. novembra notikumiem, bet ar V.Geidāna parādu, kas 31. oktobrī sasniedzis 68,84 latus.
Prasītājam pret šo dokumentu bija daudz iebildumu. Lietas izskatīšana atklāja, ka līgums uzņēmumam ļauj gandrīz jebkurā brīdī atrast iemeslu, lai pārtrauktu attiecības. Tajā ir virkne nosacījumu, ko JAP neievēro. Pretēji līgumam šoferi ar nokavēšanos uzzina autobusu nomas koeficienta lielumu. Līgumos figurē vispārējais koeficients – 10 santīmu par katru maršrutā nobraukto kilometru, taču mēneša vidū atklājas, ka jau no mēneša sākuma tas ir pusotru reizi lielāks.
Līgumā teikts, ka JAP apņemas kārtot “uzņēmējam” (lasi – šoferim) regulāru darba uzskaiti. Faktiski tas nekad nav noticis. Pretēji līgumam un likumam šoferi, izejot autobusa tehnisko apskati, maksājuši transporta nodevu (V.Geidāns – 78 latus). Saskaņā ar likumu tas jādara transporta līdzekļa īpašniekam. Taču, kā skaidro V.Geidāns, ja nemaksātu, netiktu “uz līnijas”.
Atceļ, bet pēc protestiem
Arī garantijas depozīta uzkrājumi pussantīma apmērā par katru maršrutā nobraukto kilometru līgumā nefigurē, bet uzņēmums šo naudu atskaitījis. JAP juriste Maija Ivbule norāda, ka iepriekšējā JAP vadība to ieviesusi, lai šoferiem ar uzņēmumu būtu vieglāk norēķināties. Jaunā valde šo lēmumu kā nelikumīgu atcēlusi. Taču tas noticis tikai novembrī, nepilnu pusgadu pēc jaunās valdes darbības sākuma. Acīmredzot sava loma bijusi šoferu sapulcēs, piketā un protesta akcijā izteiktajai neapmierinātībai, kā arī dažādu institūciju uzņēmumā uzsāktajām pārbaudēm. Depozītuzkrājuma sakarā šoferi neapmierina, ka JAP autovadītājiem par katru mēnesi izsniedz apliecinājumu, kāda summa depozītā uzkrāta par konkrēto mēnesi, bet kopējais uzkrājums netiek uzrādīts. Juriste teic, ka tas redzams grāmatvedības uzskaitē, datorā. Taču arī šoferiem kā individuālajiem uzņēmējiem jābūt pilnai informācijai.
Tev tikai jāstūrē
Līgumā norādīts, ka galīgais norēķins par mēnesi ar JAP jāveic uz katra mēneša pēdējo datumu. Uzņēmumā ieviestās sistēmas dēļ tas nav iespējams. Iepriekšējās dienas ieņēmumi JAP kasē tiek datēti ar nākamās dienas datumu, jo kase strādā līdz pulksten 17, bet šoferiem darbs beidzas vēlāk. Autobusa kases aparāta izdruka kopā ar naudu tiek iemesta kastē pie dežūrmehāniķa. (Pēc protesta akcijas šāda kārtība atcelta, naudu no šoferiem arī vēlā vakarā pieņem JAP darbinieks.) Ja pēdējās darba dienas iekrīt brīvdienā vai svētku dienā, nauda uzņēmumā tiek uzskaitīta kā nākamā mēneša ieņēmums. Arī rēķins par remontiem, rezerves daļu iegādi ne vienmēr tiek noformēts attiecīgajā dienā. Pārrēķinu un korekciju dēļ mākslīgi veidojas parāds. Reizēs, kad pēc koeficienta korekcijas šoferim līdz mēneša beigām palikušas divas trīs darba dienas, tajās samaksāt būtiski pieaugušo naudas summu ir apgrūtinoši, pat neiespējami. V.Geidāna un tiesas rīcībā tā arī nebija tabulogrammas, kas datēta ar 2003. gada 31. oktobri un atspoguļotu par šo mēnesi veiktos norēķinus, bija 12. novembra tabulogramma. Turklāt šofera un JAP aprēķini atšķīrās. Izrādījās, ka JAP pieskaitījis arī aprēķinus par novembrī nostrādāto laiku, lai gan pretprasībā figurē, ka parāds ir uz 31. oktobri.
šoferi neapmierina, ka tabulogrammu korekcijās neparādās, par kuru periodu un dienu tās veiktas. Tā 14. datumā saņemtajā dokumentā par laiku līdz 12. oktobrim maršrutos nobrauktie kilometri uzrādīti pareizi, bet nākamajā tabulogrammā nez kāpēc kilometru skaits, tātad arī maksājumu apmērs, palielinājies. JAP juristes teiktais “nesaku, ka nepareizi, bet nedēļas laikā var rasties izmaiņas”, ka tie ir tikai starpaprēķini, kas simtiem(!) reižu tiek pārrēķināti, neiztur kritiku. Uz tiesas jautājumu, kāpēc skaitļi atšķiras, juriste atbildi sola rast uzņēmumā. Vēlāk tiek skaidrots, ka tas parādījies, noslēdzot gada bilanci. Taču tā nevarētu ietekmēt ne oktobra, ne cita mēneša tabulogrammu.
Lietas gaitā atklājās neatbilstības arī vasaras mēnešu tabulogrammās. Uz tiesas jautājumu, vai V.Geidāns šajā sakarā vērsies uzņēmumā ar pretenzijām, šoferis atbildēja apstiprinoši. Jūlijā trim autobusiem koeficients bijis nepareizi aprēķināts. Ilgi strīdējušies, līdz vienojušies. Daudzas reizes no JAP vadības, Pārvadājumu daļas vai grāmatvedības speciālistiem šoferim nācies dzirdēt, ka viņam nav augstākās izglītības, ka šofera uzdevums ir stūrēt autobusu, nevis pārbaudīt. Rakstiskas sūdzības šoferis nav iesniedzis, jo rezultāts būtu līguma laušana. Reiz, kad V.Geidāns nav piekritis koeficienta apmēram, viņš nav ticis uz līnijas, kamēr neesot parakstījis. Tiesā domstarpības pirms līguma laušanas viņš nav mēģinājis apstrīdēt.
Nav izskaidrota būtība
Lietas izskatīšana apliecināja, ka JAP norēķinu un attiecību sistēma ar šoferiem ir pietiekami sarežģīta. Pat uzņēmuma juriste bieži tiesā norādīja, ka viņa nespēj atbildēt uz jautājumu, ka ar grāmatvedības sistēmu būtu jāiepazīstas JAP uz vietas, uz jautājumu par aprēķinu atšķirībām pieļāva, ka tas varētu būt saistīts ar kādu remontu, lai gan tabulogrammās jāatspoguļo vienīgi nomas maksājumi. JAP šoferiem nav izskaidrojis garantijas depozīta un 100 latu drošības naudas (iemaksā, sākot darbu) būtību un tās izmantošanas kārtību. Arī V.Geidāns domājis, ka parāda summa segta no viņa uzkrātās naudas. Turklāt 12. novembra apgaitas lapā rakstīts, ka viņa nomas maksas parāds ir 22,37 lati. šoferis sapratis, ka nauda jau ir noņemta.
JAP juriste ne reizi norādīja, ka uzņēmumā pārbaudes veikusi gan ekonomiskā policija, gan ieņēmumu dienests – tie atzinuši, ka viss ir kārtībā. VID Zemgales reģionālās iestādes birojs lietas izskatīšanas beigu posmā “Ziņām” norādīja, ka pārbaudes vēl nav galā, tāpēc nav iespējams sniegt pilnīgu atbildi. Arī tiesa atzinusi, ka būtu nepieciešamas speciālas zināšanas pierādījumu atbilstības izvērtēšanai, bet V.Geidāns finansiālu apsvērumu dēļ no audita par savu norēķinu atbilstību atteicās (tā prasītājam jāsedz izdevumi, kas, pēc vispārīgām aplēsēm, varētu pārsniegt 200 latu).
Pilnīgāku atbilžu saņemšanai uz tiesas sēdi bija pieaicināta pat V.Ļubļinska. Pēc skaidrošanas saprotams, ka visa nauda gājusi “kopējā katlā”. V.Ļubļinska atzina, ka JAP datorizētās grāmatvedības uzskaites programmā bijusi kļūda, kas novērsta, tikai taisot gada bilanci(!).
Solījumiem nevar ticēt
Lietas gaita atklāja, ka, parakstot dokumentus un ticot mutiskiem solījumiem, nedrīkst būt lētticīgs. Piemēram, V.Geidāns parakstījis kvīti par septembrī izdarītiem norēķiniem, kur uzrādīti nepareizi kilometri, un domājis, ka sekos pārrēķins, kā solīts. Taču dokumentos turpināja figurēt parāds. Arī rezerves daļu noliktavā pieļautas kļūdas: saņemtā filtra vietā ierakstīts degvielas sūkņa komplekts, kas ir dārgāks. JAP darbiniece kļūdu nav izlabojusi, rēķinā figurē šofera paraksts, tāpēc liecinieku liecības pret stingrās uzskaites dokumentu būtu bezspēcīgas. JAP prasa norēķināties pat par rezerves daļu, par kuras saņemšanu parakstījies pārinieks. Savukārt grāmatvedībā kļūda radusies, jo JAP strādāja divi V.Geidāni – Viktors un Vladimirs.
Vēl izrādījās, ka ne visu šoferu rīcībā ir autobusu pieņemšanas nodošanas akti. V.Geidāns un viņa pārinieks jau no 2001. gada strādāja ar citu autobusu. Tolaik teikts: brauciet, vēlāk parakstīsiet. Formalitāšu neizpilde liedza V.Geidānam atgūt naudu par transporta līdzeklī iepildītajiem 100 litriem degvielas. Lai gan arī uzņēmumam par to būtu jāatbild un, pārņemot lietas, jaunajai valdei trūkumus vajadzēja novērst, tas nav noticis.
Par JAP attieksmi liecina tas, cik daudz laika V.Geidānam nācies tērēt, lai (ne)tiktu pie skaidrības par atstādināšanu no darba, atgūtu samaksāto transportlīdzekļa nodevu, veiktu norēķinus. “Argumentos neieklausās, jādzird ne tikai nekorekti izteicieni, bet pat draudi,” saka V.Geidāns. Draudu dēļ viņš pat rakstījis iesniegumu policijai. Bet visu neizstāstīt.
Nevar pārkāpt robežas
Lai gan JAP juriste norādīja, ka atšķirībā no citiem vairāk par 100 šoferiem vienīgi V.Geidāns esot neapmierināts, tomēr arī ar uzņēmumā pastāvošo sistēmu viss nav kārtībā. Kad lieta nonāk līdz tiesai, ir par vēlu teikt, ka uzņēmumā praktizēta cita kārtība. Tad galvenais ir rakstveidā fiksēti fakti. Attiecībās, kādas pastāv JAP, šoferiem būtu nepieciešams kompetents speciālists (cilvēki ar radniecīgām problēmām var pilnvarot vienu pārstāvi), kas likumīgi risinātu līgumu nosacījumus, norēķinu, finanšu dokumentu atbilstības un citus jautājumus. Citādi šoferiem bez detalizētas specifisko grāmatvedības un juridisko nianšu pārzināšanas nav iespējams sevi kompetenti pārstāvēt.
Pārstāvji pārstāv firmu
JAP pretprasībā lūdza piedzīt no V.Geidāna 1000 latu izdevumus par juridiskās palīdzības saņemšanu. Kā pierādījums iesniegts JAP ar SIA “Komercpadoms” pagājušā gada 2. maijā noslēgtais līgums par juridiskajiem pakalpojumiem un nodokļu konsultācijām, kā arī divi rēķini par 4130 un 1239 latiem. Tiesai līguma saturs nedeva pārliecību, ka tas attiecināms tikai uz strīdu starp abām pusēm, savukārt rēķini nepierāda, ka konsultāciju izdevumi saistīti ar V.Geidāna prasību un JAP pretprasību. M.Ivbule tiesā atbildētāju pārstāvēja kā uzņēmuma juriste, kas JAP strādā kopš pagājušā gada septembra. Otrs JAP pārstāvis citās tiesvedības lietās Ainis Dābols teica, ka viņš JAP kā nodokļu konsultants strādā no šā gada janvāra. Komercreģistru apkalpojošās firmas “Lursoft” datu bāze liecina, ka A.Dābols ir SIA “Komercpadoms” valdes priekšsēdētājs un firmas 14 daļu jeb 33,33 procentu īpašnieks, bet M.Ivbule – valdes locekle.
