Šā gada pirmajā ceturksnī, kaut gan augusi ekonomiskā aktivitāte, cerības atrast darbu zaudējuši 43 200 darbaspējīgu iedzīvotāju.
Šā gada pirmajā ceturksnī, kaut gan augusi ekonomiskā aktivitāte, cerības atrast darbu zaudējuši 43 200 darbaspējīgu iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Nepārtrauktā darbaspēka apsekojumā nejaušās izlases rezultātā atlasīts vairāk nekā 2500 mājsaimniecību, kurās aptaujāti 4900 cilvēku vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Vairāk nekā puse (62,4%) iedzīvotāju bija ekonomiski aktīvi, šogad viņu īpatsvars audzis par 1,8%.
Nodarbinātie iedzīvotāji
Apkopojumā par nodarbinātiem uzskatīti visi, kas pārskata nedēļā veikuši kādu darbu vismaz vienu stundu, kā arī personas, kas dažādu iemeslu dēļ (atvaļinājums, slimība, darbs maiņās, mācības, bērna kopšanas atvaļinājums) nestrādāja, kaut gan tām bija darbs. Rezultāti liecina, ka valstī bija nodarbināti 1,0024 miljoni cilvēku (55,2% no kopskaita). Tikai 3,8% no tiem dažādu minēto iemeslu dēļ nestrādāja. Savā lauku saimniecībā nolūkā ražot produkciju personiskajam patēriņam bija nodarbināti 6,7 tūkstoši cilvēku (0,7% no kopskaita). Salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo ceturksni, šogad palielinājies gan nodarbināto iedzīvotāju skaits, gan nodarbināto īpatsvars.
No visiem nodarbinātajiem katrs sestais (16,5%) strādāja apstrādes rūpniecībā; nedaudz mazāk (15,3%) – tirdzniecībā; katrs septītais (13,6%) – lauksaimniecībā un mežsaimniecībā; 9,4% – transporta un sakaru nozarē; 7,7% bija nodarbināti izglītībā; gandrīz tikpat daudz (7,5%) – būvniecībā; 7% strādāja valsts pārvaldē un aizsardzībā, obligātajā sociālajā apdrošināšanā; 6,1% – sabiedriskos, sociālos un individuālos pakalpojumos; 5,6% – veselības un sociālās aprūpes jomā.
Vēlas papildu ienākumus
Likumdošanā noteiktais darba nedēļas ilgums ir 40 stundu. Apsekojuma dati liecina, ka 50,7% nodarbināto strādāja likumā noteikto laiku, nedaudz mazāk kā piektā daļa strādāja mazāk par 40 stundām, bet 27,4% – vairāk par oficiālo laiku. Tas liecina, ka daudzi cenšas iegūt papildu ienākumus, strādājot vairāk stundu pamatdarbā.
Nepilnu darba laiku strādājošo bija 106,8 tūkstoši cilvēku. Divas piektdaļas (40,9%) no tiem bija spiesti strādāt īsākas darba stundas, jo nevarēja atrast darbu pilnai darba dienai. Katram piektajam darba dienas ilgumu ietekmēja personiski vai ģimenes apstākļi, 15% nodarbināto papildus vēl mācījās. Katrs desmitais negribēja strādāt pilnu darba laiku.
Pašreizējos ekonomiskos apstākļos visai bieži vienā darbavietā nopelnītā samaksa nav pietiekama, tādēļ iedzīvotāji meklē iespēju papildināt ienākumus. Papilddarbs, kā liecina dati, bija 66,8 tūkstošiem cilvēku (6,7% no nodarbināto kopskaita). Iespējams, ka to ir vairāk, jo ne katrs vēlas atklāt papildienākumu avotu un jomu. Iztikas līdzekļi parasti veidojas no dažādiem ienākumu veidiem, tādēļ respondenti bieži uzrādījuši vairākus. Būtiskākie ir darba samaksa (48,3%), vairāk nekā ceturtdaļai iedzīvotāju (28,6%) atbalstu sniedza radi vai draugi, 24,6% saņēma pensiju, septītā daļa (15%) – kādu pabalstu (bezdarbnieku, maternitātes, slimības). Katram sestajam (17,6%) darba ņēmējam pamatdarba vietā saņemtās neto (pēcnodokļu) darba algas lielums bija līdz 73 latiem mēnesī, ceturtā daļa strādājošo saņēma līdz 100 latiem lielu algu, katrs piektais – no 100 līdz 150 latiem, savukārt 16,3% darba ņēmēju alga bija 150 – 200 latu robežās.
Darba meklētāji
Par darba meklētājiem uzskatāmas personas, kas nekur nestrādā, nav pagaidu prombūtnē no darba un pēdējā mēnesī to aktīvi meklēja, kā arī tuvāko divu nedēļu laikā bija gatavas sākt strādāt. Turklāt šie cilvēki varēja nebūt reģistrēti Nodarbinātības valsts aģentūrā.
Rezultāti liecina, ka šā gada pirmajā ceturksnī bija 130 800 darba meklētāju jeb 11,5% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo ceturksni, palielinājies gan darba meklētāju skaits, gan darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopumā.
Gadu un ilgāk darbu nav varējuši atrast 56 600 jeb mazliet vairāk nekā divas piektdaļas darba meklētāju. Pilsētās to īpatsvars bija augstāks nekā laukos – attiecīgi 12,2 un 9,8%. Daļējs izskaidrojums varētu būt tas, ka par nodarbinātām tiek uzskatītas arī tās personas, kam nozīmīgs iztikas avots ir darbs piemājas vai personīgajā saimniecībā tikai personiskajam patēriņam.
Darbu meklē dažādi
Trim ceturtdaļām jeb 75,6% darba meklētāju bija iepriekšējā darba pieredze (apsekojumā saskaņā ar starptautisko metodoloģiju, ja darba meklētājs pārtraucis strādāt vairāk nekā pirms astoņiem gadiem, viņa iepriekšējā nodarbinātība netiek uzskatīta par darba pieredzi). Šā gada pirmajā ceturksnī valstī cilvēku, kas zaudējuši cerības atrast darbu, bija 43,2 tūkstoši jeb 6,3% no ekonomiski neaktīvajiem iedzīvotājiem. To skaits, salīdzinot ar 2003. gadu, palielinājies par 1,7 tūkstošiem cilvēku.
Kā galvenais bezdarba iemesls minēta atbrīvošana no darba sakarā ar darbinieku skaita samazināšanu – 39,1% (šo iemeslu kā galveno uzrādījuši gan vīrieši, gan sievietes). Personisku vai ģimenes apstākļu dēļ no darba aizgājuši 18,8% vīriešu un 24,8% sieviešu. Astotajai daļai vīriešu un 9% sieviešu saskaņā ar līgumu darbs bija paredzēts uz noteiktu laiku.
Tā kā, meklējot darbu, parasti tiek izmantoti vairāki tā atrašanas veidi, aptaujāto atbildes liecina, ka nedaudz vairāk kā puse darba meklētāju iztaujājuši radiniekus, draugus, arodbiedrības utt., divas piektdaļas darba meklējumos devušies tieši pie darba devējiem, trešā daļa interesentu pētījusi darba piedāvājumus presē, katrs sestais pats ievietojis sludinājumus vai atbildējis uz darba piedāvājumiem internetā, astotā daļa darba meklētāju kontaktējusies ar Nodarbinātības valsts aģentūru, bet katrs desmitais pats ievietojis sludinājumu presē.
