Daudzās Latvijas pilsētās un pagastos arvien saspringtākas kļūst attiecības starp siltuma piegādātāju un patērētāju.
Daudzās Latvijas pilsētās un pagastos arvien saspringtākas kļūst attiecības starp siltuma piegādātāju un patērētāju. Aplūkojot problēmas iemeslus, izrādās, ka tās pamatā ir siltuma patērētāja neapmierinātība un pretenzijas pret siltuma ražotāju un piegādātāju: gan par siltuma enerģijas zemo kvalitāti (pazemināta temperatūra telpās), gan par tās augstajām izmaksām. Savukārt aplūkojot jautājumu no otras puses, siltumenerģijas ražotājs nesaņem pietiekamu samaksu par piegādāto enerģiju. Tādējādi kļūst neiespējami nosegt izdevumus par kurināmo, elektroenerģiju un iekārtu apkalpošanu. Siltuma ražotājs grimst arvien dziļākos parādos.
Taču tā nav vienīgā problēma siltuma tīklu uzņēmumos. Ja uzņēmuma vadība domā tikai par elementāru izdzīvošanu, uzņēmuma attīstība un modernizācija kļūst pilnīgi neiespējama. Vienkāršiem vārdiem runājot, tas nozīmē, ka siltumenerģētiskās iekārtas un siltuma tīkli ir sākuši novecot, siltuma cena pakāpeniski aug. Bez papildu ieguldījumiem nav iespējams ilgstoši darbināt iekārtas, kas sen jau ir nolietojušās. Krītas arī iekārtu lietderības koeficents. Tātad, ja siltuma tīklu uzņēmumā netiks nekas darīts, samaksa par siltumu augs ārkārtīgi strauji.
Kādu ceļu izvēlēties, lai sakārtotu savu siltumapgādes sistēmu? Tas ir jautājums, kas kļuvis ļoti populārs katrā pašvaldībā visā Latvijā. Izrādās, nav vienas vienīgas receptes visiem. Piemēram, zviedru speciālistiem šķiet, ka šobrīd iespējams realizēt apmēram 40 dažādu enerģijas taupības ideju. Tās aprakstītas grāmatā «Videi piemērotas vietējās energosistēmas», kas tikko kā pārtulkota un papildināta ar Latvijas piemēriem.
Kā paskatīties un kritiski izvērtēt dažādus priekšlikumus? Kuras idejas ir piemērotas konkrētai pašvaldības siltumapgādes sistēmai? Uz šo jautājumu atbildi varētu mēģināt rast seminārā, kas notiks Jelgavā šāgada 7. maijā. Tā organizatori iecerējuši aplūkot grāmatā ieskicētās reģionālās energoplānošanas idejas, analizēt energoefektīvas energosistēmas veidošanas iespējas. Katrs semināra dalībnieks saņems grāmatas eksemplāru.
Zviedru pieredze Baltijas valstīs saistās ar projektiem, kas realizēti programmas «Videi draudzīgas energosistēmas Baltijas valstīs un Austrumeiropā» ietvaros. To Zviedrijas valdības uzdevumā īsteno Zviedrijas Nacionālā energoadministrācija saīsinājumā STEM (agrāk NUTEK). Šīs programmas ietvaros realizēti vairāki projekti Jelgavā: 4. vidusskolas siltināšana un siltuma mezgla rekonstrukcija, kā arī nomainīts siltuma tīklu trases posms. Mūsu valstī īstenots vēl 21 siltumapgādes sistēmu rekonstrukcijas projekts dažādās pašvaldībās, ietverot gan katlumājas, gan siltuma tīklus, gan arī ēkas.
Seminārā piedalīsies zviedru speciālisti un trīs profesori pa vienam no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas. Pēdējie vērtējuši Zviedrijas valdības programmas «Videi draudzīgas energosistēmas Baltijas valstīs un Austrumeiropā» realizēšanu.
Seminārs Balvos iecerēts kā turpinājums šai programmai. Seminārā tiek gaidīti pilsētu un pagastu pašvaldību vadītāji, kuriem rūp siltumapgādes sistēmas sakārtošana, kā arī teritoriālplānotāji.
Sīkāku informāciju var saņemt pie Alberta Toča Jelgavas domē tālrunis 3005524 vai zvanot semināra organizatoriem uz inženierkonsultatīvo firmu «B.V.Ekodoma» pa tālruni 7210597 semināru programmas vadītājam Ilmāram Kašam.
