Pāris dienas pēc pirmajām lielajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām par spēku sadali jaunajā parlamenta sasaukumā pāragri spriest detalizēti, jo sarunas par to, kurš ar ko draudzēsies, vēl rit.
Pāris dienas pēc pirmajām lielajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām par spēku sadali jaunajā parlamenta sasaukumā pāragri spriest detalizēti, jo sarunas par to, kurš ar ko draudzēsies, vēl rit. Aptuvenie dati rāda, ka līdz šim lielākā parlamenta grupa – Eiropas Tautas partijas un Eiropas demokrātu grupa – spējusi nosargāt savu vietu, lai gan zaudējusi aptuveni divdesmit deputātu. Arī Eiropas Sociālistu partijas grupa spējusi noturēties uz otras lielākās frakcijas pjedestāla, lai arī kļuvusi par 30 deputātiem mazāka. Pārējās, daudz mazākās grupas – liberālie, zaļo un minoritāšu, skeptiskie, kā arī Nāciju Eiropas grupa ir paturējušas gandrīz to pašu deputātu skaitu. Nozīmīgu zaudējumu piedzīvojusi Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu zaļo kreiso spēku konfederālā grupa. Šie skaitļi “sāk runāt”, ja tos pārvērš procentuālā izteiksmē, jo galu galā parlaments pēc paplašināšanas kļuvis lielāks. Kļūst redzams, ka lielākā – centriski labējā – grupa zaudējusi ievērojamu svara kumosu. Arī sociālisti kļuvuši nesvarīgāki par aptuveni desmit procentiem. Tomēr šīs grupas līdz šim parlamentā cieši sadarbojušās, līdz ar to paredzams, ka daudzos jautājumos abu grupu deputāti balsos tāpat kā līdz šim, kas nodrošina vairākumu (aptuveni 470 vietu no 732). Tiek runāts arī par vienas centriskas apvienības veidošanu, sociālistiem un centriski labējiem vēl pieliekot klāt arī liberālo grupu ar 66 deputātiem. šis solis (ja tas tiks īstenots) pierāda, ka lielie, redzot savu rindu sarukšanu, saliedējas un kļūst spēcīgāki. šis secinājums apgāž plaši izskanējušo apgalvojumu, ka EP tagad esot kļuvis skeptiskāks. Tā var spriest, ja pārskaita dažu valstu iedzīvotāju atdotās balsis. Piemēram, Lielbritānijas skeptiķi (UKIP) saņēmuši 14 vietu, bet Zviedrijas “Junilistan” – trīs. Arī Polijā tā sauktā Leppera partija ieguvusi septiņas deputātu vietas. Taču pagaidām nav zināms, vai visas arī citviet Eiropā atbalstītās populistiskās partijas un eiroskeptiķi spēs vienoties vienā grupā, un, ja tā arī notiks, viņu skaits nespēs izsist no sliedēm lielos spēkus. Jāuzsver, ka skeptisko partiju mērķi ne vienmēr ir viendabīgi, piemēram, dāņu eiroskeptiķi cīnās par lielāku caurskatamību ES institūciju lēmumu pieņemšanā, kamēr britu UKIP solījusi panākt Lielbritānijas izstāšanos no ES. šis tad arī ir iemesls, kāpēc atšķirībā no lielajām EP grupām ne visi zem eiroskeptiskās birkas paliktie automātiski kļūs par vienu ietekmīgu spēku jaunajā parlamentā. Ja pirmsvēlēšanu solījumiem var ticēt, lielākā daļa parlamentāriešu grib redzēt spēcīgāku ES kopējo ārlietu politiku, kā arī ES ekonomisko mērķu sasniegšanu, caurskatāmāku lēmumu pieņemšanu un demokrātiskā deficīta mazināšanu, nepazaudējot valstu nacionālo identitāti un kultūru, kā arī rūpējoties par sociālajiem jautājumiem. Tā ka nešķiet, ka jaunais sasaukums izcelsies ar īpašu rīvēšanos, izņemot, protams, atsevišķas jutīgas tēmas.
Saīsināti no www.politika.lv
Dace Akule, Džona Hopkinsa universitātes maģistrantūras studente
