Māras kundze no Jelgavas ar «Ziņām» dalījās savā bēdīgajā pieredzē un lielajā kaunā, ko viņai nācās piedzīvot pēc iepirkšanās Jelgavas centrā ziedu salonā «Brigita».
Māras kundze no Jelgavas ar “Ziņām” dalījās savā bēdīgajā pieredzē un lielajā kaunā, ko viņai nācās piedzīvot pēc iepirkšanās Jelgavas centrā ziedu salonā “Brigita”.
Pircējai bija jādodas uz bērēm. Lai ziedus nebūtu jāmeklē pa visu Jelgavu, viņa iegāja ziedu salonā, kas atrodas pašā pilsētas centrā un ir vizuāli glīts. Tas mudinājis domāt, ka arī viss pārējais tur atbildīs standartam, ieskaitot labu apkalpošanu un nevainojamu pakalpojumu izpildi. Māras kundze pasūtīja štrausu un mierīgu sirdi bēru dienā norādītajā laikā devās pēc tā. Salona patumšajā telpā pārdevēja ziedus iesaiņoja, taču tajā brīdī Māras kundzes prāts bija aizņemts ar citām domām un skatiens netika pievērsts ziediem. Sieviete samaksāja naudu un devās uz mašīnu, lai brauktu uz kapiem.
Izsaiņojot ziedus, acīm pavērās neticamais, un Māras kundzi pārņēma milzīgs kauns. No zaļajiem skujeņiem pretī raudzījās vecas, apvītušas, manāmi apbrūnējušas gerberas, tādas pašas bija arī neļķes. Savādi, bet dienas gaismā ziedi izskatījās pavisam citādi nekā tumšajā veikalā. Kauns un negods bēru viesu priekšā pārslīdēja pār Māras kundzi. Neglītā buķete noteikti nebija nepamanāma. Sarāvusies, burtiski zagšus sieviete devās pie kopiņas, lai aizgājējam dāvātu savus pēdējos ziedus, kas izskatījās nožēlojami.
Lasītājai ir kauns, ka pircējam, kas dodas izvadīt cilvēku viņa pēdējā gaitā, var “iesmērēt” vecas puķes, tajā pašā laikā spodrināt un stutēt savu veikalu, ko lepni sauc par salonu.
Pēc bērēm lasītāja devās uz “Brigitu” un izteica savu sašutumu, pretī saņemot pārdevējas nožēlu par notikušo.