Cik ļoti jāmīl un jālepojas ar savu tuvāko cilvēku, lai par viņu tik daudz laba stāstītu citiem un būtu drosmes izvirzīt viņu eiropeiskākā Jāņa titulam.
Cik ļoti jāmīl un jālepojas ar savu tuvāko cilvēku, lai par viņu tik daudz laba stāstītu citiem un būtu drosmes izvirzīt viņu eiropeiskākā Jāņa titulam.
Jelgavniece Sanita Rozenfelde savā vēstulē raksta:
“Vēlos jūs iepazīstināt ar Jelgavas, manuprāt, eiropeiskāko Jāni, kurš ir arī mans vīrs un manu bērnu – Madaras un Jānīša jaunākā – tēvs. Tas ir Jānis Rozenfelds.
Viņam nav īpašas frizūras vai nodarbošanās, viņš nav neko īpašu izgudrojis, bet ir tas, ar ko mums katram vajadzētu sākt – būt labam pilsonim, ieejot Eiropā. Jānis ir cilvēks, par kuru visa mūsu ģimene jūtas ļoti lepni, jo
ne katrs ar desmit dolāriem kabatā aizbraucis uz Ameriku un paša spēkiem ieguvis bakalaura grādu ekonomikā, bet pēc tam maģistra grādu un izcilības rakstu biznesa vadībā;
ne katrs ir spējīgs atteikties no ļoti labas, ienesīgas un daudzsološas darbavietas ārzemēs un atgriezties Latvijā, lai šeit “celtu kapitālismu”;
ne katrs, nejauši sasitot svešas mašīnas gaismas lukturi, divas dienas pa kaimiņu mājām un dzīvokļiem meklēs cietušā luktura īpašnieku, lai atlīdzinātu nodarīto zaudējumu;
ne katrs Jānis nosauks arī savu dēlu par Jāni.
Viņš to visu ir paveicis. Ir tik daudz lielu un mazu lietu, ko Jānis veic katru dienu ar lepnumu un prieku, jo citādi viņš nemaz nemāk dzīvot. Un visbeidzot – viņš ir tas, kas vienmēr piesprādzējas un nepārsniedz ātrumu, braucot ar mašīnu. Rāviņa kungs, Jūs variet būt lepns par tādiem Jelgavas iedzīvotājiem!”
Pats Jānis par savu kandidatūru eiropeiskākajam Jānim nebija īsti pārsteigts, jo sieva ieminējusies, ka sūtīšot anketu, taču tas licies joks. Jānis darbdienās Jelgavā sastapt grūti, jo ikrītu viņš dodas uz Rīgu, kur strādā ieguldījumu pārvaldes sabiedrībā “Optimus fondi”. Vakaros un brīvdienās Jānis cenšas veltīt ģimenei: sievai, 14 gadu vecajai meitai Madarai un astoņus mēnešus mazajam Jānītim.
