Profesors Vilfrīds šlau ir ievēroja personība vācbaltiešu socioloģijā. Viņa darbības lauks šajā nozarē ir ļoti plašs. Viena no svarīgākām profesora pētnieciskajām tēmām ir baltvāciešu sociālā vēsture.
Profesors Vilfrīds šlau ir ievēroja personība vācbaltiešu socioloģijā. Viņa darbības lauks šajā nozarē ir ļoti plašs. Viena no svarīgākām profesora pētnieciskajām tēmām ir baltvāciešu sociālā vēsture.
Vilfrīds šlau dzimis 1917. gada 27. aprīlī Krievijā, Vologdas guberņas Veļikijustjugas pilsētā. Pēc kara atgriezies Latvijā un dzīvojis Jelgavā, kur beidzis ģimnāziju, vēlāk Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijā studējis agrārās zinātnes. Pēc pārceļošanas uz Vāciju studējis Vīnē un Štutgartē agrārās un sociālās zinātnes. 1952. gadā Štutgartes – Hohenheimas universitātē aizstāvējis promocijas darbu, bet 1970. gadā habilitācijas darbu. Viņa pētījumu tēmas saistītas ar socioloģiju un sociālo vēsturi. Sociologs un vēsturnieks strādājis par docentu vairākās Vācijas augstskolās. Viņš ievēlēts par Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju locekli. Nozīmīgs bijis Vilfrīda Šlau devums Vācijas un Baltijas valstu augstākās izglītības un zinātnisko sakaru veicināšanā. Pēc izcilā zinātnieka iniciatīvas Minsteres universitātē tika izveidota programma “Minsteraner Modells” (“Minsteriešu modeļi” – vācu val.), kuras ietvaros vācieši apguva latviešu, igauņu un lietuviešu valodu.
Vilfrīds Šlau sagatavojis vairākas izdevumus par baltvācu vēsturi, kurās apkopojis dažādu autoru rakstus, tomēr par baltvāciešu sociālo vēsturi rakstījis pats. Zinātnieka izdotajā rakstu krājumā “Sozialgeschichte der baltischen Deutschen” (Baltvāciešu sociālā vēsture – vācu val.) viņš kā redaktors ievietojis konceptuālu ievadrakstu “Ievads Baltijas vāciešu ceļošanas vēsturē”. Analizējot apstākļus, kas noteica vāciešu kolonizāciju, viņš raksta: “Eiropas aizjūras kolonizācija, sākot ar viduslaikiem, noritēja pēc vienādas shēmas – sākumā ir saimnieciskais motīvs, tirdzniecības ceļi, tirgi un izejvielas, tā nesēji ir tirgotāji un viņu privātā iniciatīva. Tālākā gaitā baznīca un tās pārstāvji saskata iespēju veikt savu misiju.” Var secināt, ka, pēc profesora Šlau domām, Baltijas vācu kolonizācijai bija spēcīgi sociāli ekonomiskie motīvi. Tālāk Vilfrīds Šlau analizē Baltijas vāciešu sociālo struktūru. Viņš uzsver, ka arī baltvāciešu muižniecība nebija vienota, pilsētās pastāvēja sociālās problēmas. Tātad nevar teikt, ka baltvācieši vismaz sociālajā ziņā bija vienlīdzīgi.
Vēl viens nozīmīgs Vilfrīda Šlau rediģētais, sakārtotais un 1999. gadā Minhenē izdotais darbs ir “Tausend Jahre Nachbarschaft. Die Völker des baltischen Raumes und die Deutschen” (“Kaimiņattiecību tūkstoš gadi. Baltijas tautas un vācieši” – vācu val.), kas ir izlasāms arī Jelgavas Zinātniskajā bibliotēkā. Tajā parādās dažādu valstu zinātnieku ieguldītais darbs, lai apzinātu Baltijas tautu un vāciešu sadarbību un antagonismu tūkstoš gadu garumā dažādās sabiedriskās dzīves jomās – politikā, ekonomikā, sociālajās attiecībās, izglītībā, reliģijā un kultūrā. Vācu vēstures zinātnei raksturīgi apzināt visas apskatāmā reģiona problēmas plašā hronoloģiskā posmā. Vilfrīds Šlau ar šādu vēstures pētniecības principu – apvienot maksimāli daudz zinātnieku kopēju interešu labā – panācis labus rezultātus. Mums baltvāciešu vēsturē ir plaši apkopojoši darbi (jāmin arī viņa sagatavotais darbs pēc līdzīga principa “Die Deutschbalten” “Baltvācieši” – vācu val.), kur parādās ne tikai vācbaltiešu vēstures skatījums, bet arī ar viņu vēsturisko pieredzi saistītu tautu inteliģences pārstāvji.
