Vakar vārdadienu svinēja Emīli, Egitas un Monvīdi, bet šodien tā pienākusi Ludmilām, Laimdotiem un Laimiņiem. Ludmilas Cīrules dzimtā pilsēta atrodas Krievijā.
Vakar vārdadienu svinēja Emīli, Egitas un Monvīdi, bet šodien tā pienākusi Ludmilām, Laimdotiem un Laimiņiem.
Ludmilas Cīrules dzimtā pilsēta atrodas Krievijā. “Es piedzimu Pēterburgā, iespējams, tāpēc man māmiņa deva vārdu ar krievisku noskaņu, tomēr par tā maiņu neesmu domājusi,” stāsta gaviļniece.
Viņa atzīst, ka visus gadus vārda sumināšanu aizēno gatavošanās Līgosvētkiem, tāpēc arī lielāka svinēšana būšot pie alus krūzes.
Ludmilas ikdiena saistīta ar darbu pastā, kur viņa ir parakstīšanās daļas operatore. Pastā strādājot, aizvadīts nu jau desmit gadu, lai gan jaunība pagājusi, sapņojot par “lielo skatuvi” – gribējies dziedāt. Divpadsmit gadu Ludmila arī dziedāja – korī, koncertos un kafejnīcās. Lielākais sasniegums bijusi otrā vieta valsts pašdarbnieku ansambļu konkursā.
“Man ir divi vaļasprieki – aerobika un darbs dārzā,” stāsta Ludmila. Aerobika ir viņas aizraušanās jau piecpadsmit gadu, bet sestdienas tiek pavadītas dārzā, kur aug viss pašu galdam. “Svētdienas ir īstās atslodzes dienas, kad varu atļauties gulēt, cik ilgi gribas, un skatīties televizoru,” stāsta Ludmila. “Fabrikas”, viņasprāt, esot tikai laika tērēšana, bet latviešu kinofilmas vienmēr priecējot dvēseli. Ziemā, kad sirds skumst pēc vasaras, tiek lasītas grāmatas.
Ludmila daudz ceļojusi, divas reizes bijusi Dānijā, pa reizei Polijā, Vācijā, Krievijā, arī Azerbaidžānā un citur. Tomēr lielākais sapnis viņai ir aizceļot uz Austrāliju, jo kādā horoskopā izlasīts, ka tur esot Ludmilas dzimtas saknes.
“Man gribas vēlēt visām sievietēm mīlestību, pacietību un atrast savu papardes ziedu!”
