Divi makšķernieki nolēma ieturēt brokastis. Vilim bija četri, bet Pēterim – septiņi pīrāgi. Pa upi brauca ūdenstūrists.
Divi makšķernieki nolēma ieturēt brokastis. Vilim bija četri, bet Pēterim – septiņi pīrāgi. Pa upi brauca ūdenstūrists.
“Es pie krācēm apgāzos, samirka mana maizīte, bet ļoti gribas ēst. Izpalīdziet!”
“Nu tad sēdies! Kas mums ir, ar to dalīsimies,” atteica makšķernieki.
Vienpadsmit pīrāgu tika sadalīti vienādi starp abiem makšķerniekiem un tūristu. Pēc brokastīm tūrists no kabatas izņēma 11 santīmu.
“Piedodiet, bet vairāk sīknaudā man nav. Dalieties, kā protat!”
Ūdenstūrists aizbrauca, bet makšķernieki sāka naudu dalīt.
“Nauda jāsadala vienādi. Par 11 pīrādziņiem dabūjām 11 santīmu, tātad par katru pīrāgu – viens santīms,” sāka rēķināt Pēteris. “Tev bija 4 pīrāgi, tāpēc tev pienākas 4 santīmi, man bija 7 pīrāgi, tāpēc man – 7 santīmi.”
Vilis iebilda, ka tūrists vēlējies, lai naudu sadala taisnīgi, bet pēc Pētera rēķina tā neesot.
Kuram taisnība? Cik santīmu katram makšķerniekam pienākas?
