Ūziņos skaistā upes ielokā un kalna ielejā saulē mirdz vairākas milzīgas siltumnīcas, kurās jau sešus gadus rit Ivara Sutras ikdiena un darbs.
Ūziņos skaistā upes ielokā un kalna ielejā saulē mirdz vairākas milzīgas siltumnīcas, kurās jau sešus gadus rit Ivara Sutras ikdiena un darbs.
Ivars dzimis un audzis Rīgā, pēc tam studējis LLU Inženieru fakultātē, bet praksē norīkots darbā Ūziņos. Jau tolaik Ivars ar kāru aci raudzījies uz šo skaisto, bet tik dziļā postā aizlaisto vietu. Agrāk šeit bijusi dārzniecība, bet no tās pāri bija palikušas tikai drupas un sašķiebušās siltumnīcu būdas.
Kad Ivars bija ticis skaidrībā, ka viņa vieta ir šeit, viņš no Ūziņiem izpirka 16 hektāru zemes un nodibināja zemnieku saimniecību «Upeslīči».
Pirmais darbs bija ar buldozeru nolīdzināt graustus. Tad uzcēla pirmo siltumnīcu, sastādīja tomātus. Mājas nebija, vajadzēja dzīvot būcenītī. Turpmākajos gados uzcēla vēl pāris siltumnīcu un, kad zem kājām bija jūtams stabilāks pamats, Ivars sāka būvēt māju.
Tagad «Upeslīčos» audzē salātus, dilles, lociņus, galda bietes, nedaudz arī tomātus un mazāk zināmus zaļumus spinātus un koriandru, taču pamatkultūra šeit bijusi un ir ziedkāposti. Šovasar saimniecībai būs sestais ražas gads. Vasarā palīgos ņem piecus strādniekus, jo vajadzīgs liels roku darbs. Arī sievu Initu Ivars noskatīja strādājam siltumnīcā. Pēc pāris gadiem viņa kļuva par saimnieci. Pirms diviem mēnešiem pasaulē nāca Sutru ģimenes mantinieks Toms.
Ivars stāsta, ka ziedkāpostu laiks būšot no jūnija vidus līdz pat novembrim, bet tikmēr tiek ievākta salātu, spinātu un lociņu raža. Diena Sutru ģimenē sākas četros no rīta, kad jānovāc raža un steigšus jādodas uz Rīgas tirgu. Pašiem tirgoties neatliek laika, tādēļ lielākā daļa ražas tiek pārdota uzpircējiem. Ivars spriež, ka šosezon dienā Rīgā vajadzētu nogādāt vismaz pustonnu ziedkāpostu, bet gadā realizēt aptuveni 60 tonnu. Rudenī pašu ievāktās ziedkāpostu sēklas februārī sēj kastītēs, pēc tam piķē un izstāda uz lauka. Ivars stāsta, ka, veikli strādājot, dienā var izpiķēt aptuveni 3000 stādu.
Ģimenē ziedkāposti galdā celti tiekot visdažādākajos veidos, jo kā Initai, tā Ivaram tie ļoti garšo. Saimniecība atrodas dziļā ielejā, valdošie vēji pūš pāri un neskar siltumnīcas. Tām uzvilkta izturīga Somijā ražota plēve, kas kalpo jau septiņus gadus.
«Upeslīči» ir pateicīga vieta dārzeņkopībai, jo lauki šeit ir slīpi un stipri atvieglo laistīšanu. Ūdens brīvi plūst no vagas augšgala līdz apakšai.
Ivars bilst, ka grūtāk klājas ar spinātu un koriandru realizāciju, cilvēki tos tik labi nepazīst un nenovērtē arī to vērtīgās īpašības. Piemēram, spināti ir ne tikai garšīgi, tie ir bagātīgi piesātināti ar dzelzi. Šo zaļumu uzpircēji galvenokārt ir restorānu un kafejnīcu īpašnieki.
Brīvāks laiks Sutru ģimenei ir ziemas mēnešos, tad viņi dodas uz kalniem slēpot. Kaislīgāks slēpotājs ir Ivars, viņam Latvijas kalni nav pietiekami stāvi, viņš dodas slēpot uz Zviedriju, Tatriem, Kaukāzu vai Karpatiem.
Bet saimniece Inita mums izstāstīja kādu ļoti garšīgu un ātri pagatavojamu recepti no ziedkāpostiem, ko varat izmēģināt arī jūs.
Ziedkāpostus apvāra sālsūdenī. Izvāra un sakapā mēli, sēnes, kā arī zaļumus. Pēc tam visu sakārto cepešpannā pa kārtām: ziedkāpostus, kapātu mēli, sēnes, zaļumus, pārlej ar sakultu olu, pārkaisa zaļumus un rīvētu sieru. Uzliek vāku un novieto cepeškrāsnī sautēties. Kad ola sarecējusi un siers izkusis, ņem ārā un pasniedz galdā.
