Latvijā pierasts, ka līdz ar Jāņiem iestājas ne tikai astronomiskā, bet arī iekšpolitiskā vasara.
Latvijā pierasts, ka līdz ar Jāņiem iestājas ne tikai astronomiskā, bet arī iekšpolitiskā vasara – klusais periods, kas saistīts ar atvaļinājumu laiku ne tikai 100 “gudrajām galvām” Saeimā, bet arī ar ne mazāk gudrajiem (cerams) dažāda ranga ierēdņiem, vadītājiem, izpildītājiem u.c. šis gads, kā rādās, varētu nebūt īpašs izņēmums – kaut arī Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu rezultāti izraisīja politisku viļņošanos, var prognozēt, ka Induļa Emša valdības kuģim izdosies noturēties uz ūdens vismaz līdz jaunā budžeta pieņemšanas batālijām. Brīvdienu laiks arī skolēniem – tātad vismaz līdz augusta nogalei vajadzētu pierimt cīņai par mažoritātes vai minoritātes valodās mācāmo priekšmetu proporcijām.
Toties mums ģeogrāfiski un etniski vistuvākajā kaimiņvalstī – Lietuvā – laiks starp Jāņiem un Pēteriem iekšpolitisko kaislību ziņā izvērties īpaši pārbagāts. Tur svētdien bija jāizdara galīgā izvēle – vai valsts prezidenta krēslā viņi labāk vēlētos redzēt tur reiz jau pabijušo sirmi solīdo (šur tur jau pavīdējis apzīmējums “holivudisko”) kungu Valdu Adamku vai atmodas laiku sākumā par “dzintara lēdiju” nodēvēto Kazimieru Prunskieni.
Kā liecina provizoriskie rezultāti, kaimiņvalsts vēlētāji nosvērušies par labu V.Adamkum, apstiprinot Lietuvas kursu uz rietumiem (tā vismaz uzskata liela daļa politologu). K.Prunskiene, kas droši vien sava padomju laika zinātnieces “imidža” un nepierādītās saistības ar “čeku” dēļ tika vairāk asociēta ar orientāciju uz austrumiem, tomēr nav spējusi papildināt “prezidentu – dāmu klubiņu”.
Protams, šis sadalījums austrumu un rietumu orientācijā ir stipri nosacīts. Neaizmirsīsim, ka tieši par pārlieku ciešiem “sakariem ar Maskavu” nežēlastībā krita (tika atstādināts) Lietuvas eksprezidents Rolands Pakss, un viņa aicinājums saviem piekritējiem balsot par K.Prunskieni deva savu artavu pēdējās “austrumnieciskošanā”.
Pārdomas raisa fakts, ka Lietuvas vēlētāji bijuši samērā neaktīvi – pie urnām prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā devušies tikai ap 52 procenti balsstiesīgo. Un tas par spīti kaislībām, ko izraisīja pirmsvēlēšanu kratīšanas četru Lietuvā ievērojamu partiju birojos, lai meklētu un atsavinātu dažus to biedrus kompromitējošus finanšu dokumentus. (Kā redzams, arī pie brāļiem lietuviešiem dažādiem “pēkšņiem” atmaskojumiem tiek izraudzīti īpaši “piemēroti” brīži…)
Var jau būt, ja kaut kas uz mūsu maņu orgāniem iedarbojas pārāk intensīvi un ilgstoši, gluži vienkārši iestājas pretreakcija. Sak, ja pat futbola šajās dienās vienam otram sāk likties par daudz, ko nu vēl runāt par politiku… Vairāk par pusi novēlējušo šajā vasaras laikā – nav nemaz tik slikts rezultāts. Atcerēsimies, ka nesenajās EP vēlēšanās Latvijas vēlētāju aktivitāte bija tikai 41 procents.
Protams, Lietuvā vēlēja valsts prezidentu. Šoreiz neapcerēsim to, kas būtu, ja arī Latvijā tauta tiešā ceļā vēlētu prezidentu. Necentīsimies par katru cenu grozīt Satversmi, vismaz līdz rudenim ne… Lai nu kā, Lietuva savu izvēli ir izdarījusi, un vēlēsim tai veiksmi.
