Pagājušajā gadā vidējie mājsaimniecības patēriņa izdevumi uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī bijuši 100 latu.
Pagājušajā gadā vidējie mājsaimniecības patēriņa izdevumi uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī bijuši 100 latu. Lielāki patēriņa izdevumi vērojami pilsētu mājsaimniecībās – 114 latu –, bet laukos tie bija ievērojami zemāki – 73 lati uz katru mājsaimniecības locekli. Patēriņa jomā palielinās plaisa starp pilsētām un laukiem, kā arī starp Rīgu un pārējo Latvijas daļu.
Centrālās statistikas pārvaldes mājsaimniecību budžetu pētījums liecina, ka patēriņa izdevumi valstī pērn, rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, palielinājās vidēji par deviņiem latiem un bija 100 latu. Lielāki tie bija pilsētās – 114 latu, Rīgā – 143 lati, bet lauku mājsaimniecībās – 73 lati.
Plaisa arī starp Rīgu un pārējo valsti
Salīdzinājumā ar iepriekšējo atskaites periodu laukos patēriņa izdevumi uz ģimenes locekli auguši tikai par 3,7 procentiem, trīs reizes lēnāk nekā pilsētās un četras reizes lēnāk nekā Rīgā. Kā norāda Lidija Spārīte no CSP Mājsaimniecību budžetu statistikas daļas, ne visi patēriņa izdevumi tiek realizēti naudā. Lielu daļu, sevišķi laukos, veido pašu saražotās produkcijas patēriņš un citi izdevumi natūrā. Latvijā tie, rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli, bija apmēram seši lati, bet laukos – desmit latu.
Patēriņa izdevumi Latvijā pērn palielinājušies vidēji par 9,9 procentiem jeb deviņiem latiem mēnesī uz mājsaimniecības locekli. Ņemot vērā cenu palielinājumu, patēriņa izdevumu kāpums, rēķinot salīdzināmās cenās, bija 6,8 procenti.
Straujāk patēriņa izdevumi auguši pilsētu mājsaimniecībās – par 12 procentiem (12 latiem), Rīgas mājsaimniecībās – par 17 procentiem (21 latu). Laukos kāpums bijis daudz mazāks – 3,7 procenti, kas tikai nedaudz apsteidza patēriņa cenu celšanos (2,9 procenti). Tādējādi patēriņa jomā palielinās plaisa starp pilsētām un laukiem, kā arī starp Rīgu un pārējo Latvijas daļu.
Galvenās prioritātes – uzturs un mājoklis
Patēriņa prioritātes ir izdevumi uzturam – veido 32 procentus no kopējiem –, mājoklim un komunālajiem pakalpojumiem – 13 procentu. Trešā prioritāte ir transporta izmaksas, kas sasniedz 10,7 procentus. Vidēji visās mājsaimniecībās izdevumi pārtikai, mājokļa uzturēšanai un komunālajiem maksājumiem, transportam, kā arī apģērba un apavu iegādei veido 63 procentus no to patēriņa izdevumiem. Salīdzinājumam: Lietuvā pārtikas izdevumi ir 39 procenti no tās mājsaimniecību patēriņa izdevumiem, bet Igaunijā – 30 procentu. Ievērojami lielāks izdevumu īpatsvars uzturam joprojām ir laukos – 41 procents –, bet pilsētās tas ir 30 procentu no kopējiem izdevumiem.
Salīdzinot dažādas sociālekonomiskās grupas, var secināt, ka ievērojami augstāku patēriņa līmeni spēj nodrošināt uzņēmēju un pašnodarbināto mājsaimniecības, kur izdevumi sasniedz vidēji 172 latus uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Algotu darbu strādājošo mājsaimniecībās tie ir 107 lati, bet pensionāriem – 76 lati mēnesī.
Uzņēmēju un pašnodarbināto mājsaimniecībās patēriņa izdevumi uzturam veido 22 procentus, bet algotu darbu strādājošo mājsaimniecībās – 30 procentu no kopējiem izdevumiem. Turpretī pašnodarbināto lauksaimniecībā mājsaimniecības pārtikas iegādei atvēl vairāk nekā pusi. Pensionāru mājsaimniecības pārtikai tērē 43 procentus, bet mājokļa uzturēšanas izdevumu segšanai – 19 procentu. Mājokļa uzturēšanai gan algotu darbu strādājošo, gan uzņēmēju un pašnodarbināto mājsaimniecībās atvēl 12 procentu no kopējiem izdevumiem, pašnodarbinātie lauksaimniecībā – sešus procentus, bet pensionāru mājsaimniecības – 19 procentu. Uzņēmēju un pašnodarbināto ģimenēs izdevumi transportam veido 14 procentu no kopējiem, bet algotu darba veicēju un lauksaimniecībā pašnodarbināto mājsaimniecībās – 11 procentu. Pensionāri transportam tērē vidēji sešus procentus. Pārējiem izdevumiem visvairāk līdzekļu – 52 procentus – var atvēlēt uzņēmēju un pašnodarbināto mājsaimniecībās, algotu darbinieku ģimenēs – 47 procentus –, bet pensionāru un lauksaimniecībā pašnodarbināto mājsaimniecībās – nepilnu trešo daļu. Visaugstākais patēriņa izdevumu līmenis ir Rīgas reģionā – 137 lati. Pārējos tas ir par 37 – 50 procentiem zemāks.
Lielākā daļa – zem vidējā līmeņa
Lai raksturotu patēriņa izdevumu līmeni dažādas labklājības mājsaimniecībās, izmanto kvintiļu grupas. Tās tiek izveidotas, visas mājsaimniecības sakārtojot augošā secībā pēc ienākuma uz vienu mājsaimniecības locekli un pēc tam sadalot piecās vienādās daļās. Katrā ir pārstāvēta viena piektā daļa mājsaimniecību.
Trūcīgāko (1. kvintile) mājsaimniecību patēriņa izdevumi veidoja vidēji 52 latus uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Šīs mājsaimniecības uzturam tērēja 42 procentus, bet mājoklim – 13 procentu. To patēriņa izdevumi veidoja 52 procentus no vidējā mājsaimniecību patēriņa līmeņa. Trūcīgāko mājsaimniecībās dzīvo 26 procenti no kopējā mājsaimniecībām piederošo personu skaita valstī. Savukārt 20 procentos turīgāko (5. kvintile) mājsaimniecību patēriņa izdevumi, rēķinot uz mājsaimniecības locekli, bija 200 latu, tie ir divas reizes lielāki par vidējiem rādītājiem un gandrīz četras reizes lielāki par zemākās kvintiles rādītājiem. Šīs kvintiles grupā dzīvo 19 procentu no kopējā mājsaimniecībām piederošo personu skaita valstī.
