Kolektīvi no trim rajoniem sestdien tikās Zemgales novada deju svētkos Dobelē.
Kolektīvi no trim rajoniem sestdien tikās Zemgales novada deju svētkos Dobelē.
Ieva un Kristīne mācās Penkules pamatskolas ceturtajā klasē. Ar dejošanu viņas nodarbojas jau ceturto gadu un pirmoreiz šāda mēroga sarīkojumā publikas priekšā esot stājušās jau tad, kad deju gaitas, mācoties pirmajā klasē, vēl tikko sākušās. Viņas vienbalsīgi apgalvo: kolektīvā satikt draugus, protams, ir patīkami, taču galvenais nodarbību apmeklēšanas iemesls ir nevis “tusiņš”, bet pati deja. Zemgales novada deju svētkus viņas nešaubīgi atzīst par gada lielāko notikumu, kur parādīt sezonā apgūto. Novada deju svētku jaunākie dalībnieki no Dobeles rajona skolām programmu kuplināja ar četru deju priekšnesumu lielkoncerta vidū.
Svētkos piedalījās 54 deju kolektīvi no Bauskas, Dobeles un Jelgavas rajona, kā arī no Jelgavas pilsētas – apmēram 1100 dejotāju.
Koncertvietu noformējumā un svētku plakātā dominēja vējdzirnavu spārni, kas raksturo Zemgales līdzenumu, rīkotāju vārdiem, tādu, kur vējam ir kur ieskrieties. Īslīces, Platones, Stelpes un citos pagastos vēl joprojām Zemgales ainavā iekļaujas Holandei raksturīgas vējdzirnavas, kas ir aizsargājami 19. gadsimta zinātnes un tehnikas pieminekļi. Turklāt šo vārdu izvēlējusies arī a/s “Dobeles dzirnavnieks” modernā ražotne Dobeles pievārtē.
Deju svētkus Dobelē, laukumā pie pašvaldības ēkas, pēcpusdienā ievadīja koncerts “Danču lustes dzirnavās” – atsevišķu kolektīvu priekšnesumi, to vidū gan, piemēram, latviešu tautas deju senākā klasika, gan jelgavnieka Viļa Ozola veidotie darbi.
Akcentējot svētku tēmu vakara koncertā Ķestermeža estrādē, dejām pa vidu norises dzirnavās apspēlēja vietējais amatierteātris “Smaids”. Dažādu paaudžu dejotāji divās stundās piedāvāja 31 deju. Koncerta laikā aptaujātie kolektīvu vadītāji uzteica virsvadītāju (Jānis Purviņš, Gunta Skuja, Ieva Karele, Gunta Raipala) nopelnus, kas izpaudās deju laukuma un estrādes postamentu daļas skatuviskas “apdzīvotības” panākšanā, kā arī deju saskanīgā pāriešanā citai citā, kas radīja vienoti pasniegtas programmas iespaidu. Vairums deju, kuru vidū netrūka darbu no pagājušo dziesmu svētku un gaidāmo skolēnu dziesmu un deju svētku programmas, lielai daļai (sevišķi pilsētniekiem) labi zināmas un bieži rādītas. “Ziņu” sastaptie sarīkojuma dalībnieki un viesi vienojās atziņā: vislielākie svētki novada dejotāju kopāsanākšana ir lauku kolektīviem, ko viņi lieliskajā koncertvietā Ķestermeža estrādē arī apliecināja: gan vārdos, gan dejā.
