Nedēļas sākumā sabiedrības par atklātību «Delna» organizētajā Jauno žurnālistu skolā pieredzējuši un profesionāli žurnālisti stāstīja par savu pieredzi pētnieciskajā žurnālistikā un nozīmīgāko, kam jāpievērš uzmanību, strādājot šajā jomā.
Nedēļas sākumā sabiedrības par atklātību “Delna” organizētajā Jauno žurnālistu skolā pieredzējuši un profesionāli žurnālisti stāstīja par savu pieredzi pētnieciskajā žurnālistikā un nozīmīgāko, kam jāpievērš uzmanību, strādājot šajā jomā.
Jaunajiem mācekļiem saspringtā, bet pārdomāti izveidotā trīs dienu programmā gan “Delnas” un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki, gan citi speciālisti ar pieredzi korupcijas jautājumos lasīja lekcijas un diskutēja ar jaunajiem žurnālistiem, uzsverot viņu nozīmi nelikumību atklāšanā. Vienlaicīgi visas dienas risinājās spēle “Fredonija” par iedomātu avīzi, valsti un noziedzīgu grupējumu. Tās ideja – kāds izveidojis cilvēku tīklu un ar milzīgas viesnīcas būvi gatavojas no valsts budžeta izkrāpt naudu. Žurnālistu uzdevums pēc sniegtās informācijas radīt iespējamo notikumu secību un atklāt likumpārkāpējus. Pēc intensīva grupu darba tapa vairākas versijas ar iesaistīto personu loku un viņu interesēm.
Latvijas Radio 1 žurnālists Aidis Tomsons sevi un Latvijas Televīzijas žurnālisti Ilzi Jaunalksni nodēvēja par vienīgajiem, kas valstī var neatkarīgi strādāt pētnieciskajā žurnālistikā. Viņam izdevies atklāt liela mēroga noziegumus, par ko veidoti vairāku raidījumu cikli. A.Tomsons stāstīja, kā vācis pierādījumus lietā, kur kādā Rīgas sporta skolā it kā treneru amatos nodarbināti cilvēki, kas patiesībā tur nemaz nestrādā, bet “kāds” par to saņem naudu. Savukārt LTV žurnāliste I.Jaunalksne dalījās pieredzē par “digitālās televīzijas lietu”. Viņa atklāja, ka daudz stundu pavadīts darbā ar likumiem, dokumentiem un sarunās, lai skatītājam sagatavotu mazu, bet profesionālu un saistošu sižetu. Nozīmīga loma esot tehniskajam nodrošinājumam un finansējumam. Lai gan līdz ar jaunu speciālistu piesaisti valsts instancēs esot uzlabojusies ierēdņu attieksme pret žurnālistu vēlmi iegūt informāciju, vēl aizvien vērojama tieksme slēpt datus, kam likumdošanā nav noteikta slepenība vai konfidencialitāte.
Katrs no žurnālistiem izstrādājis savu darbības plānu pētnieciskajā žurnālistikā. Tomēr gan žurnālists un televīzijas raidījuma “Kas notiek Latvijā?” vadītājs Jānis Domburs, gan I.Jaunalksne un A.Tomsons atzina, ka katram šīs jomas izzinātājam noteikti jāpiemīt pieredzei un drosmei, jāveido savs materiālu arhīvs. J.Domburs bija pārliecināts, ka informācijas lauks informācijas līdzekļos pašlaik ir pārsātināts, sakot, ka žurnālistika lasītājam rada virtuālo realitāti: “Var izdomāt vienu ienaidnieku un cīnīties ar viņu gadiem.” Pēc J.Dombura domām, “ja žurnālists raksta tikai tāpēc, lai nopelnītu, viņam uzreiz jānošaujas, jo tā ir tukša eksistence, nevis attīstība”. Lai gan visi profesionāļi atzina, ka pašlaik plašsaziņas līdzekļiem Latvijā katram ir savas intereses, interneta portāla “Delfi” galvenais redaktors Ingus Bērziņš par informācijas un pretrunu meklēšanu teica: “Tā ir burvīga pasaule – gandrīz tikpat laba kā sekss.
