28. un 29. jūnijā LLU Tehniskajā fakultātē starptautisko zinātnisko konferenci «Modernas tehnoloģijas enerģijas ieguvei un efektīvai izmantošanai» neapmeklēja četri afrikāņu zinātnieki no melnā kontinenta giganta – Nigērijas ar 124 mlj. iedzīvotāju.
28. un 29. jūnijā LLU Tehniskajā fakultātē starptautisko zinātnisko konferenci “Modernas tehnoloģijas enerģijas ieguvei un efektīvai izmantošanai” neapmeklēja četri afrikāņu zinātnieki no melnā kontinenta giganta – Nigērijas ar 124 mlj. iedzīvotāju.
Gan Afolabi Abiduns Adebaio, gan Kašmirs Ogochukvu Anigbo, gan Blesings Obutakso, gan Olaniui Vasiu Oladejo, nedaudz virs trīsdesmit gadu veci vīri, ar interneta starpniecību bija lūguši iespēju piedalītiesšajā zinātnieku forumā. Pasākuma organizētāji – Tehniskās fakultātes Lauksaimniecības enerģētikas institūts . labprāt nāca pretī. Visai sarežģītā procedūrā, nokārtojot īpašu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes atļauju, no Jelgavas uz Lagosas štatu Nigērijā tika nosūtīts konferences ielūgums. “Tā kā afrikāņi pieteicās jau tad, kad visi termiņi bija nokavēti, mēs vairs nevarējām iekļaut konferences programmā viņu uzstāšanos. Uz to kolēģi atbildēja, ka viņus apmierina arī klausītāja statuss. Acīmredzot arī Nigērijā alternatīvā enerģētika ir nozīmīga un kolēģiem bija interese dibināt šajā jomā zinātniskus kontaktus, ” “Ziņām” teica Lauksaimniecības enerģētikas institūta direktors profesors Andris Šnīders.
Tomēr afrikāņu zinātnieki Jelgavā neieradās. Pēdējās elektroniskā pasta vēstules liecina, ka nigēriešiem nebija izdevies dabūt ieceļošanas vīzas Latvijas vēstniecībā Londonā, uz kurieni visiem vajadzēja nogādāt savas pases. Taču Nigērijas likumi neļauj pa pastu sūtīt šo personības dokumentu. “Varbūt viņi bija paši braukuši uz Londonu un tur gadījusies kāda ķibele,” minējumu izsaka konferences koordinators Imants Plūme.
Gan Andris Šnīders, gan Imants Plūme ir vienisprātis, ka birokrātijas dēļ sakari ar zinātniekiem, kas pārstāv valstis ārpus ES, pēc 1. maija ir sarežģījušies. Sevišķi tas man āms attiecībās ar tradicionālajiem partneriem . Krieviju un Baltkrieviju. Ir radusies nepieciešamība šīs lietas vienkāršot. Par Āfriku jāteic, ka tur ir interesanti sadarbības projekti zviedru enerģētiķiem un tie var ētu būt izdevīgi arī latviešiem.