Mazo un vidējo uzņēmumu pētījums liecina, ka lielākajai daļai (61 procentam) ES strukturālo fondu apgūšanai būs nepieciešams kredīts. Savi līdzekļi projektu sākšanai ir 29 procentiem no aptaujātajiem uzņēmumiem.
Mazo un vidējo uzņēmumu pētījums liecina, ka lielākajai daļai (61 procentam) ES strukturālo fondu apgūšanai būs nepieciešams kredīts. Savi līdzekļi projektu sākšanai ir 29 procentiem no aptaujātajiem uzņēmumiem.
Salīdzinot ar 2003. gada rezultātiem, šogad “Baltijas datu nama” pēc Hansabankas pasūtījuma veiktajā pētījumā (aptaujāti simts uzņēmumu ar gada apgrozījumu no 100 000 līdz pieciem miljoniem latu un ar darbinieku skaitu līdz 49 cilvēkiem) nedaudz palielinājies to uzņēmumu skaits, kam ir savs finansējums projektu uzsākšanai. Pērn atbildi, ka plānu īstenošanai ES fondu apguvei ir savi līdzekļi, snieguši 22 procenti uzņēmumu.
Informācijas vienalga par maz
Interese par ES fondu izmantošanu ir ļoti liela, īpaši ārpus Rīgas. Savukārt galvaspilsētā interese par šā atbalsta saņemšanu samazinājusies. Ārpus Rīgas vidējo uzņēmumu interese gada laikā ir palielinājusies no 66 līdz 77 procentiem. Mazo uzņēmumu, kuru gada apgrozījums ir no 100 000 līdz 300 000 latu, interese par ES līdzekļiem saglabājusies līdzīga. Bet vidējo uzņēmumu grupā ar apgrozījumu līdz pieciem miljoniem latu gadā ieinteresētība sarukusi no 50 līdz 41 procentam.
Mazo un vidējo uzņēmumu intereses kāpumu par ES struktūrfondiem bankas sabiedrisko attiecību pārstāvis Artūrs Eglītis skaidro ar informācijas pieejamības palielināšanos, lai gan pētījums liecina, ka interesentiem joprojām informācija par ES līdzekļu apguves iespējām nav pietiekama. Salīdzinot ar pagājušo gadu, informācijas saņemšana gan ir nedaudz uzlabojusies. Proti, 40 procentu jeb par deviņiem procentiem aptaujāto vairāk nekā pērn atzinuši, ka par līdzekļu saņemšanas kārtību viņiem ir pietiekami daudz informācijas. Uz informācijas trūkumu norādījuši 58 procenti uzņēmumu. Pērn pietiekamas skaidrības par ES atbalsta saņemšanas kārtību nebija 66 procentiem respondentu. Par piemērotākajiem informācijas kanāliem uzņēmēji norādījuši internetu, presi un bankas.
Ieguldījumu apjoms – dažāds
Visbiežāk nosauktās nozares, kurās uzņēmēji būtu gatavi izstrādāt projektus ES līdzekļu saņemšanai, ir pakalpojumi un serviss. To minējuši 16 procentu uzņēmumu, vieglā rūpniecība – 15 procentu, lauku attīstība un tirdzniecība – attiecīgi 13 un 12 procentu. Salīdzinājumā ar iepriekšējo pētījumu nedaudz mainījies nozaru profils. Šogad uzņēmēji mazāk min iespēju izstrādāt projektus būvniecībā un ražošanā (no 16 līdz 10 procentiem), kā arī lauksaimniecībā (no 11 līdz 5 procentiem). Bet vairāk ir to uzņēmumu, kuri būtu gatavi piesaistīt līdzekļus pakalpojumu un servisa nozarē (no 5 līdz 16 procentiem).
Runājot par plānoto ieceru apjomu, noskaidrots, ka 30 procentu uzņēmumu plāno īstenot līdz 50 000 latu lielus projektus, piektajai daļai darbu apjoms varētu sniegties līdz 100 000 latu, 23 procentiem – līdz pusmiljonam latu, bet 13 procentu plāno vēl lielākus ieguldījumus. Pieci procenti mazo uzņēmumu domā par nelieliem projektiem – līdz 10 000 latu, deviņi procenti interesentu pagaidām nezina precīzu ieguldījumu apjomu.
Finansiāli ietilpīgi projekti
Uz jautājumu, kādiem mērķiem vēlētos izstrādāt projektu, 37 procenti aptaujāto atzinuši, ka ES atbalstu izmantotu ražošanas procesa modernizācijai, 27 procenti – jaunu produktu izveidei, bet 22 procenti – uzņēmējdarbības infrastruktūras (ceļu izbūvei u.tml.) attīstībai. Mārketinga aktivitātēm un tirgus izpētei projektus izstrādātu 18 procentu, bet darbinieku izglītošanai – 17 procentu uzņēmumu. Lai saņemtu ES struktūrfondu naudu, lielākā daļa uzņēmumu (81 procents) ir gatavi mainīt savu pašreizējo darbības virzienu. Noliedzoši atbildējuši 14 procentu aptaujāto.
Banka atzīst, ka galvenie mērķi ES fondu atbalsta saņemšanai ir ražošanas modernizācija, jaunu produktu izveide un infrastruktūras attīstība, kas prasa lielas investīcijas un ir resursu ietilpīgas jomas. Ņemot to vērā, var prognozēt, ka šiem mērķiem pieejamais naudas apjoms beigsies ātrāk, nekā paredzēts, tāpēc ar projektiem nevajadzētu kavēties.
