Latvijā ievēlētie Eiroparlamenta deputāti pievienosies kādai politiskajai deputātu frakcijai. Piedāvājam «Ziņu» lasītājiem iepazīties ar paredzamo ES dalībvalstīs ievēlēto deputātu sadalījumu pa EP politiskajām grupām.
Latvijā ievēlētie Eiroparlamenta (EP) deputāti pievienosies kādai politiskajai deputātu frakcijai. Piedāvājam “Ziņu” lasītājiem iepazīties ar paredzamo ES dalībvalstīs ievēlēto deputātu sadalījumu pa EP politiskajām grupām.
Deputāta atrašanos kādā no politiskajām grupām paredz reglaments, kas nosaka politisko grupu izveidošanu. Tajā teikts, ka deputāti var apvienoties politiskajās grupās saskaņā ar politisko pārliecību. Parasti EP neizvērtē politiskās grupas locekļu politisko uzskatu līdzību. Izveidojot politisko grupu saskaņā ar šo pantu, deputāti pieņem, ka viņiem ir līdzīgi politiskie uzskati. Vienīgi tad, ja deputāti to noliedz, Parlamentam jāizvērtē, vai politiskā grupa izveidota saskaņā ar reglamentu. Politiskajā grupā apvienojas deputāti, kas ievēlēti vismaz vienā piektdaļā dalībvalstu. Lai to izveidotu, nepieciešams vismaz deviņpadsmit deputātu un deputāts var darboties tikai vienā grupā. Par politiskās grupas izveidošanu paziņo EP priekšsēdētājam, norādot tās nosaukumu, locekļu vārdus un biroja sastāvu.
Patlaban pieejami tikai provizoriskie dati par to, kā ES dalībvalstīs ievēlētie deputāti sadalīsies pa politiskajām grupām. Oficiālais sadalījums būs zināms pēc 20. jūlija, kad viņi Strasbūrā pulcēsies uz pirmo sēdi.
Kā “Zemgales Ziņas” jau rakstīja, no Latvijas EP būs četri apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK (TB/LNNK), divi “Jaunā laika” (JL) un pa vienam apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (PCTVL), Tautas partijas (TP) un apvienības “Latvijas ceļš” deputātam.
TB/LNNK EP pārstāvēs partijas vēlēšanu lokomotīves Saeimas deputāti Guntars Krasts, Roberts Zīle un Ģirts Valdis Kristovskis, kā arī Rīgas Domes deputāte Inese Vaidere. No JL saraksta ievēlēts bijušais finanšu ministrs JL Saeimas deputāts Valdis Dombrovskis un bijušais Saeimas deputāts Aldis Kušķis. PCTVL, TP, un LC Eiroparlamentā pārstāvēs šo sarakstu līderi Tatjana Ždanoka, ārlietu ministrs Rihards Pīks un Georgs Andrejevs.
Paredzams, ka līdz šim lielāko politisko grupu ietekme pēc EP vēlēšanām nemainīsies. Jau tagad zināms, ka, neraugoties uz joprojām salīdzinoši mazu varu, spēcīgāka būs kļuvusi eiroskeptiķu grupa. Ietekmes palielināšanās gaidāma liberāļiem un demokrātiem, kurus uzskata par viseiropeiskāk noskaņotajiem deputātiem.
Līdz šim eiroskeptiķiem EP bija vismazākā politiskā grupa (18 deputātu), kas iebilda pret tālāku ES integrāciju, kā arī protestēja pret topošo konstitūciju Eiropas Demokrātu un dažādo spēku grupā. Pēdējās EP vēlēšanās šī grupa ieguvusi jaunus deputātus, turklāt to sastāvs solās būt vēl radikālāks.
Daudz lielāka ietekme 732 deputātu Parlamentā būs arī otrajai jaunajai grupai – Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienībai –, kas oficiāli gan vēl nav dibināta. Pagājušajā EP sasaukumā viņiem bija tikai 52 vietas, bet šajā – jau 67. Iespējams, ka, piesaistot 11 deputātu no Francijas Demokrātiskās apvienības un vēl citus, jaunā grupa varētu apvienot vismaz 80 deputātu, kļūstot par EP trešo lielāko grupu. Tās līderi paziņojuši, ka viņi būs centrisks spēks, kas strādās ciešākas un stiprākas ES labā. Uzskata, ka viņu idejas ir par tālāku ES federālismu. Šajā grupā strādās arī “Latvijas ceļa” deputāts G.Andrejevs.
Līdzīgi kā iepriekšējā sasaukumā, visticamāk, lielākā būs Eiropas Tautas partijas (ETP) jeb konservatīvo grupa – 279 deputāti. Paredzēts, ka tajā iekļausies deputāti no “Jaunā laika” un Tautas partijas. Savukārt otrajai spēcīgākajai grupai – sociālistiem un sociāldemokrātiem – būs gandrīz 200 balsu. Uzskata, ka tieši šo divu grupu pārstāvji sadalīs tiesības uz reprezentatīvā EP prezidenta krēslu. Domājams, abu politisko grupu pārstāvis to ieņems pa divarpus gadiem katrs. Turklāt tieši no šīs koalīcijas lēmuma būs atkarīgs, vai uzticību saņems Eiropas Komisijas prezidenta kandidāts nu jau bijušais Portugāles premjerministrs Žozē Manuels Durau Barozu.
