Nelaimes gadījums Kalnciemā, kur dzīvībai bīstamus savainojumus guva 50 gadu vecs vīrietis, liecina, ka valstī tuvākajā laikā jārisina darba aizsardzības problēmas jomās, kur atļauta pašnodarbināto personu iesaistīšana.
Nelaimes gadījums Kalnciemā, kur dzīvībai bīstamus savainojumus guva 50 gadu vecs vīrietis, liecina, ka valstī tuvākajā laikā jārisina darba aizsardzības problēmas jomās, kur atļauta pašnodarbināto personu iesaistīšana.
Savainojas ar ripzāģi
Ceturksni pēc astoņiem vakar SIA “Rais koks” angārā plīsa pašizgatavotā darbgalda sešus milimetrus biezā metāla diedziņu trose. 50 gadu vecais vīrs, kas zāģēja koka sagataves, ar ripzāģi guva dzīvībai bīstamus ievainojumus krūšu kurvja kreisajā pusē. Pēc nelaimes viņš nogādāts Jelgavas slimnīcas Reanimācijas nodaļā. Lai gan cietušā spēkiem kombinētais un īpašumā esošais darbgalds izskatās neveikls, Zemgales Reģionālās valsts darba inspekcijas vadītājs Valdis Dūms atzīst, ka tas tikpat kā atbilst visām darba drošības prasībām. Tam pietrūkst vienīgi kustīga drošības nožogojuma. Par zāģa gaitas ierobežotāju kalpoja trose. Zāģripa acīmredzot iesprūda, vīrs no visa spēka rāva, un zāģa gaitu ierobežojošā trose pārtrūka.
Nepienākas arī slimības pabalsts
Tā kā smagi cietušais vīrs pasūtījumu ar savu darbgaldu firmai “Rais koks” izpildīja kā pašnodarbināta persona (par izstrādājuma izgatavošanu un piegādi bija noslēgts līgums, vīram bija individuālā darba veicēja reģistrācijas apliecība), darba inspekcijai nelaimes gadījuma izmeklēšana nav jāveic, jo pašnodarbinātie nav tās kompetencē. Cietušajam nepienākas arī slimības pabalsts – pašnodarbinātajiem tāds nav paredzēts. “Cilvēki cieš, iet bojā, bet zinis par to neviens neliekas un problēmu nerisina. Nav cilvēka, nav problēmu – tik vienkārši!” ciniski, bet īstenībai atbilstoši situāciju raksturo V.Dūms. Savukārt Eiropas Komisijai ziņots, ka mūsu valstī problēmu ar pašnodarbinātajiem nav.
SIA “Rais koks” direktors Sergejs Kozbars vakar solīja, ka smagi cietušo vīru un viņa ģimeni neatstās nelaimē, bet iespēju robežās palīdzēs segt ārstēšanas un citus izdevumus.
Pēc V.Dūma domām, valstī vajadzētu atteikties no individuālā darba veicēju sistēmas un pāriet tikai uz algotā darbaspēka izmantošanu. Taču tas acīmredzot nenotiks, jo pašnodarbinātie tiek izmantoti pārāk daudzās nozarēs. Vismaz nodrošināt visiem vienādas garantijas valstī vajadzētu, savukārt tādās paaugstinātas bīstamības jomās kā mežizstrāde, kokapstrāde un pārtikas pārstrāde Ministru kabinetam vajadzētu reglamentēt un aizliegt pašnodarbināto izmantošanu. Likumdošanā būtu skaidri jādefinē, kur beidzas individuālā komersanta statuss un sākas darba attiecības, nevis atstāt “caurumus”, pašiem darba devējiem ļaujot interpretēt likumus pēc sava prāta un izdevības.
Līgumā jāiekļauj darba drošības normas
Valsts darba inspekcijas direktors Jānis Bērziņš skaidro, ka pašnodarbinātās personas ir visās Eiropas valstīs, to izmantošana nav nekas ārkārtējs, līdz ar to nekāda ierobežošana nav iedomājama. Kā piemēru viņš min ar akciju sabiedrību “Latvijas valsts meži” noslēgto sadarbības līgumu, kas paredz, ka, slēdzot līgumus ar pašnodarbinātajām personām, akciju sabiedrība iekļauj tajā arī darba drošības normas, kuru pārkāpšanas gadījumā jārēķinās ar sankcijām.
J.Bērziņš vairākkārt uzsver, ka ikvienam cilvēkam jāatbild pašam par sevi un ikvienai pašnodarbinātai personai jāapzinās sekas, ko varētu izraisīt darba drošības nosacījumu pārkāpšana. Par iespējamo risinājumu J.Bērziņš uzskata, ka likumdošanā vajadzētu iekļaut normu, lai darba devēji, izmantojot pašnodarbināto pakalpojumus, rīkotos līdzīgi kā “Latvijas valsts meži”. Nākotnē profesijās ar paaugstinātu bīstamību pašnodarbināto izmantošanu vajadzētu aizliegt. Bet vispirms situācija esot jāizanalizē. Taču tas nav iespējams, jo darba inspekcija neuzskaita ar pašnodarbinātām personām darbā notikušās nelaimes. Turklāt tās kapacitāte esot nepietiekama – inspekcija netiekot galā ar visiem darba devējiem, kur nu vēl ar pašnodarbinātajiem, kas neesot tās kompetencē. Problēmas pārrunātas Labklājības ministrijā, taču līdz darbiem vēl neesot nonācis.
Arī Labklājības ministrijas Darba departamenta Darba aizsardzības politikas nodaļas vadītājs Renārs Lūsis neiebilst, ka jautājums kļūst aktuāls, tomēr Labklājības ministrija neesot vienīgā, kas saskaras ar pašnodarbinātām personām.
