No 2003. gada oktobra līdz šā gada aprīlim, salīdzinot ar to pašu laika periodu pirms gada, kultūras nama apmeklētība palielinājusies no 15 947 līdz 33 368 cilvēkiem.
No 2003. gada oktobra līdz šā gada aprīlim, salīdzinot ar to pašu laika periodu pirms gada, kultūras nama apmeklētība palielinājusies no 15 947 līdz 33 368 cilvēkiem. Tas ir par 209 procentiem jeb 17 421 apmeklētājiem vairāk. Sarīkojumu bijis par 32 jeb 146 procentiem vairāk. Tā kultūras nama Lielās zāles renovācijas augļi atspoguļojas aģentūras “Kultūra” apkopotajos datos.
Ja no salīdzinājuma atskaita pagājušās sezonas otro pusi, kad renovācijas dēļ Lielā zāle bija slēgta, un salīdzina tikai 2002. un 2003. gada pēdējos trīs mēnešus, 2003. gada oktobrī bijis par diviem un novembrī par vienu, vienīgi decembrī – par četriem sarīkojumiem vairāk nekā pirms gada. Taču vidējais apmeklētāju skaits vienā sarīkojumā 2002. gada oktobrī bija 170, novembrī – 267, decembrī – 270. Savukārt 2003. gadā attiecīgi – 389, 319 un 355. 2004. gada sākumā šis skaitlis nedaudz samazinājies (janvārī – 177), bet turpmākos mēnešus turējies tuvu trim simtiem (martā – 295) vai pārsniedzis tos (februārī – 348, aprīlī – 349). Viena sarīkojuma vidējā apmeklētība 2002. gada februārī – 274, martā – 165, aprīlī – 177.
Salīdzinot ar tiem pašiem mēnešiem 2002. gadā, ievērojami palielinājusies arī kultūras nama noslogotība sarīkojumu skaita ziņā (2004. gada februārī – 17 (2002. gadā – septiņi), martā 16 (13), aprīlī 19 (12)).
Salīdzinot ar laiku pirms viena vai diviem gadiem, dati par apmeklētāju skaitu uzrāda ievērojamu kāpumu ne vien rudenī (ko lielā mērā var skaidrot arī ar jelgavnieku vēlmi apskatīt uzlabotās telpas), bet arī sezonas otrajā pusē. Pēdējais ar interesi par uzlaboto telpu piedāvāto plašo koncertprogrammu skaidrojams tikai daļēji. Nav noslēpums, ka jelgavnieku nedalītu atsaucību arī sezonas otrajā pusē turpināja izpelnīties pašu pilsētā tapuši vērienīgi iestudējumi. Taču vairāku viesmākslinieku (simfoniskās mūzikas, baleta) koncertu auditorijas daudzskaitlīguma galvenais cēlonis bija aģentūras piedāvātās biļešu atlaides un brīvbiļetes vairākām mērķauditorijas grupām. Visslavējamākais šādos apstākļos būs fakts, ja arī nākamās sezonas programmas kvalitāte liecinās par līdz šim pausto aģentūras apņēmību turpināt jelgavniekus “pieradināt” pie daudzveidīga un mākslinieciski augstvērtīga repertuāra pieejamības pašu mājās. Kā liecina Valmieras pieredze, kur vērienīgi akustiski un citādi koncertzāles uzlabojumi notika pirms trim gadiem, darbs, piemēram, pie akadēmiskās mūzikas pārdomātas programmas sistemātiskas popularizācijas ir ilgs, nebūt ne viegls un vēl tagad nesola skaidri prognozējamu auditoriju. Taču tas ir pašvaldības kultūras iestāžu uzdevums.
