Valdība paliek ar veselu ādu Aizvadītā nedēļa ne vien dabā, bet arī politikā bija neredzēti karsta un notikumiem bagāta.
Valdība paliek ar veselu ādu
Aizvadītā nedēļa ne vien dabā, bet arī politikā bija neredzēti karsta un notikumiem bagāta. Beidzās Guntara Krasta valdības šūpošanās, un Saeimas vairākums 58 deputāti atbalstīja Krastu, bet valdības koalīciju pametušo Demokrātiskās partijas «Saimnieks» (DPS) ministru vietā krēslos sasēdās četri jauni ministri iekšlietu ministrs būs Andrejs Krastiņš, izglītības Jānis Gaigals, ekonomikas Laimonis Strujevičs, bet pašvaldību lietu valsts ministrs būs Jānis Bunkšs, kas, tāpat kā zemkopības ministrs Andris Rāviņš, nāk no Jelgavas. J.Bunkšs ir lielākais pašvaldību lietu sapratējs «Latvijas ceļā» un, cerams, būs arī labs ministrs.
Atjauninātajai G.Krasta valdībai priekšā 150 saspringtu dienu. Nav zināms, ciktāl un kā šajā laikā aizvirzīsies valdības deklarācijā solītā lielo uzņēmumu privatizācija. Opozīcija Saeimā tagad ir nesalīdzināmi lielāka nekā līdz šim, tāpēc tai nu ir vairāk sprunguļu, ko bāzt valdības riteņos. Arī pati valdība joprojām nav tikusi skaidrībā pati ar sevi jautājumā par «Latvijas kuģniecības», «Latvenergo», «Latvijas gāzes» privatizāciju vismaz pagaidām nav dzirdēts, ka partiju starpā jau būtu liela vienprātība par šo lielo uzņēmumu privatizācijas metodēm.
Jebkurā citā jautājumā valdošās koalīcijas partijas spēs vienoties, taču lieluzņēmumu privatizācijā pretrunas nekur nav pazudušas, un arī bez DPS atkal var izcelties valdības stabilitāti apdraudoši konflikti.
Ja pretrunas partiju starpā un aiz tām stāvošajās finansu aprindās tuvākajā laikā nenogludināsies, acīmredzot tiks imitēta darbība vai arī tiks atklāti pateikts: atliekam šo lietu uz pēcvēlēšanu laiku, un tad jau vēlēšanās redzēs, kurš kuru.
Šobrīd Saeimas lielās partijas ir pagurušas no savstarpējiem uzbļāvieniem un aizkulišu kodieniem, tās dziedē brūces un atvelk elpu. Turpretī mūžīgie opozicionāri un ārpussaeimas spēki atkal ir moži un nikni trin zobus, lai savā pusē pārvilinātu kaut pāris procentu no valdošajai elitei «atbirušām» vēlētāju balsīm.
Nelielu «caurumu» «tēvzemiešu» elektorātā ir radījusi viņu piekāpšanās, piekrītot «naturalizācijas logu» atcelšanai. Pēc šīm balsīm jau kāri snaikstās Joahims Zīgerists, kas «tēvzemiešus» nosaucis par politiskajām prostitūtām un Maskavas zābaka bučotājiem.
Pat sociāldemokrāts Juris Bojārs nule notikušajā sociāldemokrātu kongresā runāja ar līdzīgu klusu domu savākt kādu «TB»/LNNK vīlušos balsi. Viņš kritizēja «tēvzemiešus», ka viņi darījuši nepareizi, nesakot gan arī, kā īsti vajadzēja darīt.
Pilnīgi «noklāt» visu politisko spektru un ielīst katrā nišā gatavojas Andris Šķēle, kas savā Tautas partijas (TP) manifestā (lasi programmā) sola visiem visu. Bet nacionālu konservatīvismu, kura nemaz nav viņa programmatiskajos dokumentos, viņš sola, vienkārši deklarējot: «Mēs būsim labēja konservatīva partija!»
Un tomēr «tēvzemiešiem» nav pamata lieliem uztraukumiem no nesenajiem valdības šūpošanās trakumiem viņi ir izkļuvuši labāk nekā koalīcijas partneri.
Turpretī pavisam plāni ir klājies «Latvijas ceļam» (LC), kas savā viltībā šoreiz pārspīlēja, svārstījās it kā uz Krasta gāšanas pusi, it kā ne, bet beigās radīja par sevi neizlēmīgas, mīkstas partijas iespaidu. Nav brīnums, ka ««LC» kuģi» pametuši Dzintars Ābiķis un Jānis Lagzdiņš.
Arī DPS neko no sava demarša neieguva, taču nu «čeveriešiem» būs brīvas rokas savu propagandu bez kautrēšanās klāt vaļā no Saeimas opozīcijas tribīnes.
Kongress kongresa galā
Piektdien «TB»/LNNK kongress pagāja mierīgi, un tikai Eduards Berklavs visai asi pakritizēja savas partijas līderus par «nulles varianta īstenošanu dzīvē». Bet sestdien vienā laikā risinājās uzreiz trīs kvēlām runām bagāti kongresi.
Ārkārtas kongress bija Latvijas Sociāldemokrātu apvienībai (LSDA), kurā skanēja varen niknas runas un tika pieņemtas ne mazāk niknas rezolūcijas.
Sociāldemokrāti ir sapratuši, ka uzreiz visiem pretiniekiem mesties matos nav prāta darbs, tāpēc par savu galveno naidnieku izvēlējušies Andri Šķēli un viņa Tautas partiju.
Tur bija gan, ko dzirdēt! Jānis Ādamsons sacīja, ka jebkurš bandīts un noziedznieks labprāt gribētu sev tādu «jumtu», kāds ir Šķēles kungam ģenerālprokurors Jānis Skrastiņš. Esot jāmaina Ģenerālprokuratūras vadība un jānodibina Latvijā tiesiska valsts. Šo domu «sociķi» apsveica ar vētrainiem aplausiem. J.Ādamsons arī cerot, ka A.Šķēle nonāks cietumā ne tikai draudzīgā vizītē, bet arī uz ilgu laiku.
Sava daļa kritikas tika arī pašreizējiem valdītājiem, bet tā bija samērā rāmākos toņos. Sociāldemokrāti sprieda, ka iespējamie sarunu partneri par iespējamo koalīcijas veidošanu viņiem varētu būt «TB»/LNNK, Latvijas Zemnieku savienība (LZS), un pats pārsteidzošākais, ka gandrīz tajā pašā laikā Rēzeknē A.Šķēles Tautas partijas (TP) kongresā skanēja tādi paši vārdi arī TP pieļauj, ka partneri varētu būt «TB»/LNNK un LZS.
Ārkārtīgi asas bija arī sociāldemokrātu kongresa rezolūcijas, kurās skanēja aicinājumi saukt pie kriminālatbildības «Lattelekom» līguma sagatavotājus un parakstītājus, arī tos, kas panākuši «Latvijas kuģniecības» (LK) kuģu nokļūšanu zem svešu valstu karogiem.
Neba nu tik vienkārši ir kādu saukt pie atbildības «Lattelekom» līguma taisītāji nav pieķerti, ka būtu ko bāzuši savā kabatā, lai gan tas patiešām tā izskatās, savukārt «LK» juristi un ekonomisti, pat pamodināti nakts vidū, prastu tekoši stāstīt, ka kuģu reģistrēšana ārzonā esot bijusi reti gudri darīta nepieciešamība un «LK» bez tās jau būtu bijusi pagalam…
Nervozas nepatikšanas bijušajai «LK» vadībai var draudēt pavisam citos «Bankas Baltija» lietas ietvaros, jo reiz taču būs kaut cik ticami jāpaskaidro prokuroriem, kā tas gadījās, ka mirkli pirms «BB» sabrukšanas tajā tika iepumpēti 44 miljoni dolāru kuģniecības naudas.
Maz cerību sociāldemokrātiem ieraudzīt aiz restēm arī savu pretinieku A.Šķēli, kuru apkalpo viens no spožākajiem advokātiem Andris Grūtups, kas ir pratis gan pats rakstīt likumus, gan izmantot to nepilnības, lai beigās viss iznāktu likumīgi.
Arī A.Šķēles tēla veidotāji un propagandas materiālu rakstītāji strādā nenoliedzami profesionāli TP kongresa rīkošana Rēzeknē, lai īpaši izceltu TP pretenzijas uz «Vislatvijas» un «vistautas» partijas statusu, smaidīgais Šķēle talkā ar dakšām rokā, visbeidzot TP manifests ar solījumu, ka pēc astoņiem gadiem tiks nodrošināta triju bērnu izaudzināšana un izskološana tas taču ir tik jauki, tik pievilcīgi, un ne ar to vien Šķēle aprimsies.
Nebūs brīnums, ka pēc 150 dienām ļoti daudziem būs pavisam aizmirsies, kas A.Šķēle ir bijis, ko viņš ir darījis savos amatos, kā Šķēle runājis agrāk un ko sola tagad. Vēl mazāk būs to, kuri pamanīs, ka patiesībā jau nav nekādas Tautas partijas ir Šķēle un finansu grupējums, kura biznesa interesēs ir atkal tikt pie varas svirām, un tāpēc tiek spēlēta politika.
Sestdien kongress bija arī Latvijas Sociālistiskajai partijai (LSP), kurā «izcilais politiskais darbinieks» Alfrēds Petrovičs Rubiks bija goda viesis.
Trīs «nepilsoņu arodbiedrības» jeb kreisie spēki LSP, «Līdztiesība» un Tautas saskaņas partija kaut ko gudro par iespējamo apvienošanos, taču pagaidām tā nav notikusi. Šo partiju līderi ir ar atšķirīgiem uzskatiem ekonomikā, taču viena lieta tām ir kopīga pilnīgs pretstats «tēvzemiešiem» katrā jautājumā, kas saistīts ar vārdu «pilsonība».
Rubiks izteica prognozi,
ka šīs trīs partijas apvienojoties varētu iegūt aptuveni 15 procentu balsu, un viņš nav pārspīlējis liela daļa balsstiesīgo nemaz neies vēlēt, daudz balsu izkaisīsies tukšumā pa Saeimā netikušām sīkpartijām, kamēr Rubika aktīvais elektorāts sapucēsies un svinīgā solī dosies pie urnām «vienotā dūrē».
