Sestdiena, 2. maijs, – šī diena ilgi paliks prātā latviešiem un sāpīgi atgādinās neveiksmīgo spēli ar somiem – īpaši spēles otrajā periodā, kurā mūsu vārtsarga Artūra Irbes vārtos ripa bija veselas piecas reizes.
Sestdiena, 2. maijs, – šī diena ilgi paliks prātā latviešiem un sāpīgi atgādinās neveiksmīgo spēli ar somiem – īpaši spēles otrajā periodā, kurā mūsu vārtsarga Artūra Irbes vārtos ripa bija veselas piecas reizes. Visā spēlē mūsējie zaudēja ar rezultātu 0:6.
Jau ilgi pirms spēles visas Latvijas radiostacijas, televīzija un prese, kā arī vienkārši garāmgājēji runāja tikai par vienu par Pasaules čempionātu hokejā. Šoreiz salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ažiotāža ap šo svarīgāko gada notikumu Latvijas sportā un arī visas tautas dzīvē valstī ir tāda kā vēl nekad lieliski organizētas tiešās pārraides, neskaitāmi krogi un krodziņi, un, protams, Vērmanītis, kur pirmo reizi Latvijas hokeja vēsturē hokejmīļi var vienkopus vērot mūsu puišu sniegumu uz lielajiem TV ekrāniem. Diemžēl sestdienas spēle pilnībā sakrita ar tās dienas laika prognozi, un, proti, sākumā spīdēja saulīte, bet pār otro periodu savilkās tumši mākoņi, kas pārvērtās ripu krusā uz mūsu vārtiem.
Jau no pirmajām spēles sekundēm Latvija rādīja ļoti labu spēli, aktīvi ejot uz priekšu un izdarot daudz metienu pa pretinieku vārtsarga Jarmo Mjulisa cietoksni, par ko liecina arī spēles statistika. Pēc pirmās trešdaļas metienu attiecība pa pretinieka vārtiem bija 16:15 mūsējo labā. Spēli sāka mūsu pirmais trijnieks: Pavlovs, Vītoliņš, Znaroks (2. Beļavskis, Semjonovs, Kerčs; Tambījevs, Cipruss, Ignatovičs; Ņiživijs, Vasiļjevs un Opuļskis). Vārtu gūšanas momentu netrūka ne mums, ne somiem, taču abi vārtsargi ilgi palika sausā, un tikai, kad bija spēlēts 19:45, soms Karalahtī ar spēcīgu metienu no zilās līnijas vārtu kreisajā augšējā stūrī pārspēja mūsu mūri Artūru Irbi un rezultāts kļuva 0:1. Vārti tika gūti, mūsējiem atrodoties mazākumā (noraidīts Maticins), turklāt saredzēt metiena brīdi Irbem traucēja somu uzbrucējs.
To, kas notika pēc tam, negribas pat atcerēties. Tā komanda, kas uz «Jakobshalles» ledus iznāca otrā perioda sākumā, bija pilnīgs pretstats tai, ko redzējām iepriekš. Neveicās spēle ne aizsardzībā, ne uzbrukumā, un, kas ir visnepatīkamākais, šie daudzie bez vajadzības izdarītie pārkāpumi, it sevišķi jau Beļavska atklāti rupjais pārkāpums (2+10 min.) pret somu spēlētāju, kad tas no visa spēka tika iegrūsts apmalē. Var jau būt, ka Aleksandrs ir mierīgs spēlētājs, taču šī nav pirmā reize, kad komandai tik svarīgā brīdī viņš rupji pārkāpj noteikumus. Atcerēsimies, pirms diviem gadiem Einhovenā viņš arī saņēma visai paprāvu soda minūšu skaitu. Bet var jau arī saprast mūsu puišus spēlēt pret Nagano bronzas medaļniekiem nav nekāds vieglais uzdevums.
Rezumējot notikušo, domāju, ka notika tas, par ko pirms mača brīdināja Ulvis Katlaps: «Ir jāpārvar lampu drudzis.» Tas arī pirmajā trešdaļā mūsējiem izdevās, bet tālāk…
Šī spēle man atsauca atmiņā trīs gadus vecus notikumus, kad Bratislavā notikušajā B grupas čempionātā mūsējie grūtā un netīrā (no slovaku puses) spēlē piekāpās Slovakijas izlasei (3:4) toreiz mūsējie nervozēja un izdarīja noteikumu pārkāpumus, atbildot uz slovaku nekorekto spēli un protestējot pret tiesneša atklāti paustajām simpātijām pretiniekiem.
Šoreiz šādas rupjas spēles no somu puses nebija, un šie noraidījumi mūsu komandā uzskatāmi vienīgi par milzīgās nervu spriedzes rezultātu. To, ka mēs varam spēlēt ļoti labi, pierādīja kaut vai pirmais periods. Un tagad pats galvenais mums, līdzjutējiem, nevajag zaudēt ticību mūsu puišiem, un cerēsim, ka vakardienas spēle būs nākusi par labu. Viss būs labi, turieties!
Speciālista viedoklis
Ainis Ulmanis, pagaidām vienīgās un pilnīgākās Latvijas hokeja vēstures grāmatas «Melnās ripas bruņinieki» autors:
Man šķiet, ka somi spēlēja tik ātri, ka mūsējie vienkārši netika līdzi. Pirmo periodu mūsējie vēl kaut kā ar lielām grūtībām izturēja, bet pēc pirmajiem zaudētajiem vārtiem saprata, ka nekas labs nav gaidāms. Man patika tas, ka, par spīti visam, puiši turpināja cīnīties līdz galam. Labākie spēlētāji, manuprāt, bija Tambījevs un Ignatovičs, un žēl, ka viņi nerealizēja tās pāris izdevības, kas viņiem bija. Ļoti nepatika Beļavska rupjais noteikumu pārkāpums. Protams, mēs esam pieraduši, ka Irbe glābj mūsu komandu pat bezcerīgākajās situācijās, taču tādā spēlē kā sestdien arī viņam, līdzīgi kā visai komandai, neveicās. Nākamajās spēlēs par galveno uzskatu novērst bērnišķīgās kļūdas aizsardzībā.
Vakar notikušās spēles starp Latviju un Krieviju rezultāts 5:7.
Plašāk rītdienas numurā.
