Pēdējā laikā sabiedrība aktīvi diskutē par to, vai bērnu kopšanas pabalsti, kuru aprēķināšanas kārtība drīz būs valdības darba kārtībā.
Pēdējā laikā sabiedrība aktīvi diskutē par to, vai bērnu kopšanas pabalsti, kuru aprēķināšanas kārtība drīz būs valdības darba kārtībā, jāpiešķir visiem vecākiem vienādā apmērā vai arī diferencēti – ņemot vērā māmiņas vai tēta ienākumus pirms došanās bērna kopšanas atvaļinājumā. Es priecājos par tik aktīvu sabiedrisko apspriešanu, jo uzskatu, ka šādi lēmumi, kas vistiešākajā veidā ietekmē cilvēku dzīvi, jāpieņem, uzklausot sabiedrības vairākuma viedokli. Un šoreiz valdībai būs pieejams ne tikai ministrijas un ekspertu, bet arīdzan sabiedrības vērtējums.
Princips “vienādus pabalstus visiem” pirmajā brīdī šķiet sociāli taisnīgāks, taču, skatot jautājumu pēc būtības, atklājas daudz vairāk būtisku argumentu, kas runā par labu diferencētai pabalstu aprēķināšanas kārtībai.
Lauku sieviešu apvienība paudusi viedokli, ka “visi bērni piedzimstot ir tiesīgi saņemt vienādu atbalstu savai attīstībai”, un arī Labklājības ministrija piekrīt, ka ikviens jaundzimušais ir liela vērtība. Tādēļ ministrijas izstrādātā koncepcija “Par valsts sociālo pabalstu palielināšanu ģimenēm pēc bērna piedzimšanas” paredz, ka bērna piedzimšanas pabalsts tiek palielināts visiem mazuļiem vienādā apmērā – 296 lati.
Savukārt, runājot par bērna kopšanas pabalstu, jāuzsver, ka tam ir kompensējošs raksturs un to piešķir nevis bērnam, bet gan vienam no vecākiem par mazuļa kopšanu. Ir arī padomāts, lai vismaz minimāls atbalsts tiktu piešķirts vecākiem, kas neveic sociālās iemaksas. Savukārt nodarbinātajiem, tātad nodokļu maksātājiem, valsts piešķirs lielākus pabalstus, kuru lielumu noteiks, ņemot vērā iepriekšējo 12 mēnešu vidējo darba algu, no kuras veiktas sociālās iemaksas. Gribu minēt būtiskākos iemeslus, kādēļ pati kā labklājības ministre atbalstu diferencētu pieeju bērna kopšanas pabalsta palielināšanai.
Pirmkārt, jau minētais kompensējošais raksturs. Tas nozīmē, ka pabalsts palīdz vecākiem saglabāt ierasto ienākumu līmeni, nevis zaudēt tos laikā, kad piedzimis bērniņš un radušies jauni izdevumi. Es zinu daudzas jaunās ģimenes, kurām ir labi ienākumi, taču viņi, piemēram, ir uzņēmušies kredītsaistības un nevar atļauties nestrādāt. Šādas ģimenes labprāt gribētu mazuli, bet nevar to atļauties. Mēs gribam to mainīt, palīdzot jauniešiem materiāli.
Otrkārt, šie pabalsti ir arī veids, kā valsts netieši var pateikties nodokļu maksātājiem par to, ka viņi ir sociāli atbildīgi un regulāri veic sociālās iemaksas.
Apzinos, ka ir daudz cilvēku, kas labprāt godīgi maksātu nodokļus, nevis saņemtu naudu aploksnē, kā to nereti izmaksā darba devējs. Pabalsts, kura apmērs atkarīgs no oficiālās darba algas, varētu būt papildu stimuls, lai darbinieki mudinātu savus darba devējus legalizēt “aplokšņu algas”.
Izmantojot izdevību, vēlos uzsvērt, ka pabalstu izmaksās vienam no bērna vecākiem, tādēļ nav īsti korekti to dēvēt par “māmiņu algām”. Tikpat labi tā var būt tētu alga, jo pabalstu varēs saņemt jebkurš no vecākiem.
Latvijā bērna audzināšanu daudzi joprojām uztver tikai kā sieviešu pienākumu un atbildību, taču šāda pabalstu politika varētu palīdzēt mainīt iesīkstējušo uzskatu.
Statistika liecina, ka sievietes Latvijā vidēji saņem par 20 procentiem mazāku atalgojumu nekā vīrieši, tādējādi galvenais pelnītājs ģimenē bieži ir tēvs. Pat ja viņš gribētu aktīvi iesaistīties bērna audzināšanā un pavadīt vairāk laika kopā ar mazuli, tas nav iespējams finansiālu apsvērumu dēļ. Bet, ja viņam ir iespēja saglabāt līdzšinējos ienākumus, saņemot tiem adekvātu bērna kopšanas pabalstu, kādēļ gan lai viņš nebūtu tas, kurš dodas bērna kopšanas atvaļinājumā?
Ir tikai normāli, ka par sabiedrībai tik nozīmīgiem jautājumiem ir atšķirīgi viedokļi. Taču mēs nedrīkstam aizmirst mērķi, ar kādu iepriekšējā valdībā tika pieņemts lēmums paaugstināt bērna piedzimšanas un kopšanas pabalstus, – lai veicinātu dzimstību visās sociālajās grupās.
Tiekoties ar cilvēkiem ne tikai Rīgā, bet arī Latvijas reģionos, esmu sastapusies ar lielu sabiedrības atbalstu diferencētajai pieejai pabalsta paaugstināšanai. Tādēļ arī turpmāk aizstāvot šo pieeju, zinu, ka pārstāvu lielas sabiedrības daļas intereses un viedokli.
Saīsināti no www.delfi.lv
