Prognozi, ka Ministru prezidenta Induļa Emša vadītā valdība teju būs pagalam, laikam nebūs izteicis tikai pēdīgais slīmests.
Prognozi, ka Ministru prezidenta Induļa Emša vadītā valdība teju būs pagalam, laikam nebūs izteicis tikai pēdīgais slīmests. Ziņas par tās drīzo galu sāka parādīties pat pirms apstiprināšanas Saeimā. Tad valdībai tika dots laiks līdz Latvijas iestājai ES, pēc tam šo termiņu pagarināja līdz simts valdības dienām. Nākamā “krišanas” reize tiek prognozēta brīdī, kad būs jāapstiprina jaunais ārlietu ministrs uz Eiroparlamentu aizgājušā Riharda Pīka vietā. Ilgi jau nebūs jāgaida. Varbūt tikai līdz nākamnedēļai. Tad jau nebūs arī tālu līdz rudens pusē paredzēto budžeta grozījumu apstiprināšanai…
Cik zināms, par grozījumiem budžetā iestājas pašreizējās valdības niknākie oponenti – partija “Jaunais laiks” un viņu sabiedrotie TB/LNNK. Skaidrs, ka opozīcijā esošie šos grozījumus neatbalstīs. Kā pieņemts mūsu parlamentārajā praksē, tas nenotiks tāpēc, ka tie būtu slikti vai nepieņemami, bet gan tāpēc, ka jāpieturas pie šāda principa paša principa pēc. Tā iegājies, ka viss, ko ierosina pozīcija vai opozīcija, tiek noraidīts, nemaz nesākot diskusijas par priekšlikumu. Izņēmums ir tad, kad vienai vai otrai pusei ir vēlme “pazīmēties” no tribīnes. Protams, var jau pārmest pašreizējai valdībai, ka tā šo mēnešu laikā tā arī nav oficiāli nodrošinājusies ar stabilu Saeimas deputātu vairākumu. Var arī pārmest Emša valdības mugurkaula Tautas partijas koķetēšanu un pusdienošanu ar saviem oponentiem no “Jaunā laika”. Turklāt ne jau nu pats labākais priekšlikums pagājušajā nedēļā nāca no Tautas partijas pārziņā esošās Aizsardzības ministrijas. Runa par tā saucamās dzeramnaudas oficiālu legalizāciju un izmaksāšanu ārvalstu komandējumos esošajiem valsts ierēdņiem bez nekādu attaisnojošu dokumentu iesniegšanas. Lai nu ko, bet nākt klajā ar tik nejēdzīgu priekšlikumu pirms pašu ārlietu ministra apstiprināšanas, bija klaja muļķība, ja neteiktu vairāk. Neviens jau neapstrīd, ka tā dēvētā “tējas nauda” šajos komandējumos netiek dota. Vienkārši šoreiz, pirms pateikt savu priekšlikumu skaļi, tā autoriem padomāt par sabiedrības reakciju vajadzēja gan. Turklāt tagad šo priekšlikumu viņiem varēs bāzt degunā vēl gana ilgi.
Kā jau minēts, pašreizējā parlamentārā prakse liek noraidīt jebkuru oponentu izteikto priekšlikumu, nemaz nevērtējot tā lietderību. Tieši šis motīvs būs noteicošais, lai “Jaunais laiks” un “tēvzemieši” noraidītu Arta Pabrika kandidatūru ārlietu ministra amatam, nevis tiks diskutēts par viņa profesionālo piemērotību/nepiemērotību šim amatam. Turklāt Tautas saskaņas partijas vēlme pirms balsojuma par ārlietu ministra kandidatūru veikt viņa noklaušināšanu par pozīciju atsevišķos jautājumos drīzāk būtu jāvērtē kā formāla savas cenas uzsišana, nevis nopietni domāts pasākums. Ja Pabrika kandidatūra tiks apstiprināta, ticamākais, šī valdība būs tā, kas sastādīs un apstiprinās šāgada budžeta grozījumus un arī nākamā gada budžetu.
Atgriežoties pie jautājuma par nākamā gada budžeta apspriešanu un pieņemšanu gada beigās, jāņem vērā, ka nākamā gada pavasarī paredzētas pašvaldību vēlēšanas, kurām jau laikus gatavojas “varas” un opozīcijas partijas. Šis apstāklis sola, ka parlamenta rudens un ziemas sezona būs gana interesanta un atraktīva. Tāpat kā pašlaik opozīcija noraidīs visus priekšlikumus, kas nāks no valdību veidojošām partijām. Savukārt tās izliksies nemanām, ka arī kāds no opozīcijas priekšlikumiem nemaz nav zemē metams.
