Ministru prezidentam Indulim Emsim vakar iesniegtas vairāku vides aizsardzības organizāciju prasības novērst mazo hidroelektrostaciju videi radīto kaitējumu.
Ministru prezidentam Indulim Emsim vakar iesniegtas vairāku vides aizsardzības organizāciju prasības novērst mazo hidroelektrostaciju (HES) videi radīto kaitējumu. Četras HES, kas darbojas Jelgavas rajonā, “Ziņu” aptaujātie speciālisti starp lielākajām “kaitniecēm” pagaidām nenosauc.
Pasaules Dabas fonda Latvijas biroja vadītājs Uģis Rotbergs “Ziņām” pavēstīja, ka minētais dokuments iesniegts, lai kliedētu premjerministra un kabineta locekļu neziņu par mazo HES kaitīgo ietekmi uz vidi. Vides aizsardzības organizācijas uzskata, ka jāizveido upju saraksts, uz kurām aizliegts būvēt un atjaunot mazās HES. “Pirmo reizi pēc Latvijas neatkarības atgūšanas visas valsts vides aizsardzības organizācijas ir parakstījušas kopējas prasības Ministru kabinetam, lai mazinātu mazo HES kaitīgo ietekmi uz vidi. Ceram, ka tās ierosinās veikt grozījumus pašlaik spēkā esošajos likumos,” viņš uzsver.
Rolands Lebuss, kas Dabas fonda uzdevumā veicis pētījumu par mazo HES ietekmi uz vidi, “Ziņām” atzina, ka informācija par pārkāpumiem to ekspluatācijā saņemta gandrīz par visām mazajām hidroelektrostacijām. “Tikai diviem mazajiem HES izbūvēts speciāls ūdens ceļš, kas atvieglo zivju došanos uz nārsta vietām. Piemēram, Tukuma rajonā uz Džūkstes upes pēc Lancenieku HES izbūves uz savām nārsta vietām vairs netiek nēģi, kas ieņem nozīmīgu vietu īpaši aizsargājamo melno stārķu pārtikā,” skaidro R.Lebuss.
LLU Lauku inženieru fakultātes docents Kārlis Siļķe, kas ir viens no vadošajiem mazo HES projektēšanas speciālistiem Latvijā, “Ziņām” pastāstīja, ka patlaban tiek ekspluatēti 149 mazie HES, tostarp četri Jelgavas rajonā: Ziedleju, Viduskroģeru, Mūrmuižas un Berķenes. Pērn Ziedleju HES sabojāja netālu mītošie bebri – viņu radīto postījumu dēļ aizsprosts daļēji sabruka.
Pensionētais inženierzinātņu doktors Jānis Miesnieks, kas nodarbojies ar mazo HES projektēšanu kopš piecdesmito gadu vidus, skaidro, ka pašlaik pārsvarā šie HES izbūvēti vietās, kur agrāk jau atradušies ūdens dzirnavu hidromezgli. “Mazo HES veidolā tie turpina savu dzīvi. Šie hidromezgli kādreiz ražoja ne tikai enerģiju, daudzviet to aizsprosti arī pildīja tilta funkcijas,” viņš uzsver. J.Miesnieks uzskata, ka, izbūvējot un pareizi ekspluatējot mazos HES, tiek saglabāta kurtūrvēsturiskā vide.
