Šodien pievienojamies visiem Oskaru, Ritvaru un Anvaru sveicējiem.
Šodien pievienojamies visiem Oskaru, Ritvaru un Anvaru sveicējiem.
Ārsts Oskars Plivčs saka, ka nokļūt pie viņa uz pieņemšanu poliklīnikā nav nemaz tik sarežģīti, jo pēdējā laikā Jelgavā un arī citur pasaulē cilvēki mazāk cieš no ādas un venēriskajām slimībām. Tomēr daudzi bez sava dermatologa vai venerologa nevar iztikt. Kad vārdadienas sakarā devāmies dakteri nofotografēt darba kabinetā, koridorā rindā sēdēja četri cilvēki. Dakteris teic, ka ir manāma sakarība – jo izglītotāks cilvēks, jo biežāk un savlaicīgāk viņš rūpējas par savu veselību.
Oskars Plivčs dzimis 1958. gadā Krāslavā vietējo poļu un latviešu jauktajā ģimenē. Māte skolotāja, tēvs – strādnieks. Vārds Oskars vienīgajam dēlam dots no Viļa Lāča “Zvejnieka dēla”. Tas tolaik bija modē. Medicīna nav Plivču ģimenes tradīcija, tāpēc profesiju Oskars izvēlējās pēc sava prāta, pabeidza Rīgā Medicīnas institūtu un kļuva par ārstu. Saskaņā ar padomju laika speciālistu sadali pēc augstskolas absolvēšanas viņš atgriezās dzimtajā Krāslavā, kur nostrādāja trīs gadus. Taču jaunajam cilvēkam gribējās tikt tuvāk galvaspilsētai, tādēļ labprāt pieņēma vakanto vietu Jelgavā, kur nu dzīvo un strādā jau divdesmito gadu. Latgalē gan cilvēki likās sirsnīgāki. Šeit attiecības ir vēsākas, lietišķākas, bet nu pie tā pierasts. Vārdadienu gaviļnieks atzīmēs gan ģimenē, gan darba vietā – tādiem svētkiem viegli atveras sirdis arī it kā ne tik sirsnīgajā Zemgalē.