Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS kopā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā un Valsts kancelejas atbalstu jūnijā lūdza Latvijas iedzīvotājus raksturot, kādi ir viņu uzskati par Latvijas dalību ES.
Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS kopā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā un Valsts kancelejas atbalstu jūnijā lūdza Latvijas iedzīvotājus raksturot, kādi ir viņu uzskati par Latvijas dalību ES. Visbiežāk atbilžu sniedzēji pauduši neitrālu attieksmi, tomēr jāteic, ka pozitīva attieksme pausta biežāk nekā negatīva. Iepriekšējā pētījumā, kas norisinājās maijā, atbildes bija līdzīgas.
To, ka ES ir “laba lieta” biežāk norādījuši iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 24 gadiem, latvieši ar augstāko izglītību, kā arī aptaujātie, kuru vidējie ienākumi uz vienu ģimenes locekli mēnesī pārsniedz 101 latu. Turklāt visoptimistiskākie bijuši Vidzemē dzīvojošie. Neitrālu attieksmi (atbilde “ne laba, ne slikta”) pauduši iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 54 gadiem ar vidējiem ienākumiem – uz vienu ģimenes locekli mēnesī līdz 25 latiem. Pārsvarā neizlēmīgie ir Kurzemē un Latgalē dzīvojošie. Savukārt viedokli, ka Latvijas dalība ES ir “slikta lieta” biežāk pauduši respondenti vecumā no 55 līdz 64 gadiem, kuriem ir pamatizglītība, kā arī vidējie ienākumi uz vienu ģimenes locekli mēnesī nepārsniedz 25 latus vai tie ir robežās no 76 līdz 100 latiem. Interesanti, ka noraidošo attieksmi pret ES vairāk pauduši Zemgalē dzīvojošie.
Aptaujas dati liecina, ka ievērojami atšķiras Latvijas pilsoņu un nepilsoņu atbildes. Valsts dalību ES par “labu lietu” atzinuši 33,8% pilsoņu un 18,4% nepilsoņu. Savukārt atbildi “slikta lieta” respondenti bez Latvijas pilsonības atzīmējuši gandrīz divas reizes biežāk (37,6%) nekā pilsoņi (19,3%).
Iedzīvotājiem tika lūgts arī paust savu attieksmi pret ES galveno izpildvaras institūciju – Eiropas Komisiju, kā arī pret tās pārstāvniecību Latvijā. Vairāk nekā trešdaļa aptaujāto norādījuši uz pozitīvu attieksmi, bet 15% bijuši kritiski noskaņoti. Salīdzinot atbildes demogrāfiskajās grupās, var secināt, ka pozitīvu attieksmi (“ļoti pozitīva” un “drīzāk pozitīva”) pret Eiropas Komisiju biežāk Latvijā pauda gados jauni aptaujas dalībnieki (vecumā no 18 līdz 39 gadiem) ar augstāko izglītību, latvieši ar augstiem ienākumiem (vidējie ienākumi uz vienu ģimenes locekli mēnesī pārsniedz 101 latu), kā arī Rīgā un Latgalē dzīvojošie. Savukārt negatīva attieksme pret Eiropas Komisiju ir respondentiem ar pamatizglītību, kuru vidējie ienākumi uz vienu ģimenes locekli mēnesī sasniedz septiņdesmit sešus līdz simts latu, kā arī Zemgalē dzīvojošiem.
Aptaujas dalībniekiem tika lūgts norādīt, vai viņi zina, kur var iegūt informāciju par ES un vai viņi ir dzirdējuši par dažādām ES institūcijām. Aptaujā tika noskaidrots, vai pēdējā mēneša laikā respondenti ir klausījušies radio pārraides par ES. Aptuveni puse aptaujāto Latvijas iedzīvotāju zina, kur vērsties, lai iegūtu informāciju par ES, ja rastos jautājumi. Savukārt, atbildot uz jautājumiem par dažādām ES institūcijām, aptuveni 4/5 aptaujāto Latvijas iedzīvotāju jeb 80,6% norādīja, ka ir dzirdējuši par Eiropas Parlamentu, un gandrīz 2/3 respondentu jeb 62,5% – par Eiropas Komisiju. 37,8% aptaujāto bija dzirdējuši par Eiropas Centrālo banku, 33,6% – par Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā, 33,4% – par ES Padomi un 27,5% – par Eiropas Kopienu Tiesu. 7,2% respondentu atbildēja, ka neko nav dzirdējuši ne par vienu no šīm organizācijām.
Uz jautājumu, par kādiem trim ar Latvijas dalību ES saistītiem jautājumiem jūs vēlētos saņemt informāciju pirmām kārtām, 38% atzīmējuši sociālo politiku un veselības aizsardzības jautājumus, 29,6% minējuši nodarbinātības politiku un darba likumdošanu, 28,7% – cilvēktiesību aizsardzību, bet 24,7% norādījuši, ka vēlētos saņemt informāciju par izglītības politiku.
