Tuvojoties Zemes reformas beigām, uz interviju lūdzu Jelgavas Domes Zemes komisijas priekšsēdētāju agrāko pilsētas mēru Uldi Ivanu.
Tuvojoties Zemes reformas beigām, uz interviju lūdzu Jelgavas Domes Zemes komisijas priekšsēdētāju agrāko pilsētas mēru Uldi Ivanu.
Kā pilsētā ir ar privatizējamām zemēm? Cik lielā mērā ir noteikti to īpašnieki?
Deviņdesmito gadu sākumā, kad varēja pieteikties uz zemi gan mantinieki, gan lietotāji, Domes Zemes komisija saņēma vairāk nekā 11 tūkstošus iesniegumu zemes privatizācijai. Zemes privatizācija iedalās trijos posmos. Pirmajā posmā Zemes komisija nosaka, kas būs attiecīgā gabala īpašnieks. Pēc lēmuma pieņemšanas šo zemi vairs nevar piešķirt citiem, ja vien persona, kurai esam to piešķīruši nelūdz kaut ko mainīt. Gadās kāda kļūda Zemes komisijas darbā vai lēmums ir jāmaina citu apsvērumu dēļ. Pirmajā posmā tiek ieskicēta zemes platība un robežas, kas turpmākajā privatizācijas procesā var mainīties. No vecajiem mērnieku laikiem zināms, ka tas pilnībā kļūst skaidrs tikai pie zemes uzmērīšanas, kas ir otrais privatizācijas posms. Reizē ar zemes uzmērīšanu zemes lietotāji to vēl aizvien par sertifikātiem izpērk no valsts. Vecajiem īpašniekiem un viņu mantiniekiem, protams, zeme no valsts nav jāizpērk. Pēc otrā posma zeme nonāk īpašnieka rokās, viņš sāk maksāt zemes nodokli. Jāņem vērā, ka, apstājoties zemes privatizācijas otrajā posmā, īpašnieks ar savu zemi nevar veikt juridiskas darbības. Proti, viņš nevar zemi pārdot, iznomāt, dāvināt, saņemt būvatļauju. Lai kļūtu par zemes gabala pilntiesīgu īpašnieku, ir jāveic arī trešais posms – zemes gabala ierakstīšana zemesgrāmatā.
Spriežot pēc Zemes komisijas saņemto iesniegumu tūkstošiem, pirmais privatizācijas posms ir veiksmīgi noslēdzies.
Tā varētu teikt. Tomēr 3 – 4 procenti zemes lietotāju iesniegumus savas zemes privatizācijai tā arī līdz šim nav uzrakstījuši (daļa no viņiem ir nepilsoņi, kuriem zemes izpirkšanas tiesību deviņdesmito gadu sākumā vēl nebija). Diemžēl šajā gadījumā pašvaldību zemes komisijas situāciju mainīt nevar, mēs tikai dodam atzinumu par personas tiesībām iegūt īpašumā savu lietoto zemi. Pārējo nosaka Valsts nekustamo īpašumu aģentūra.
Lielākās neskaidrības rodas otrajā privatizācijas posmā. Jelgavā ir ap divsimt desmit ģimeņu – vecie zemes īpašnieki un viņu mantinieki –, kas savu zemi vēl nav saņēmuši īpašumā. Bieži vien atgūt tieši to zemes gabalu nav iespējams, jo tas jau ir apbūvēts. Tādā gadījumā pilsētai ir jādod līdzvērtīga pašvaldības valdījumā esoša zeme citā vietā. Piemēram, ja cilvēkam piederējis simts kvadrātmetru pilsētas centrā, kur kvadrātmetra kadastrālā vērtība ir 10 latu, viņam var piešķirt 2500 kvadrātmetru, piemēram, Klijēnu ceļā, kur kadastrālā vērtība ir vidēji 40 santīmu par kvadrātmetru. Ir izveidots līdzvērtīgo zemju saraksts.
Desmit gados 210 zemes īpašnieku tomēr vēl nav atguvuši īpašuma tiesības. Kāpēc process norit tik lēni?
Vecajiem īpašniekiem un viņu pirmās šķiras mantiniekiem zemes mērīšana tiek veikta par budžeta līdzekļiem. Valsts pienākums ir atjaunot vēsturisko taisnīgumu, taču budžeta līdzekļi, kā tas bieži vien gadās, ir nepietiekami. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc šis process virzās lēni. Citādi ir, ja vecais īpašnieks vai viņu mantinieki ir neizlēmīgi. Diemžēl likumdevēji vēl aizvien nav noteikuši, cik ilgā laikā zemes atgūšana ir jānokārto. Tādēļ cilvēki, kas nezināja, ko ar zemi iesākt, nogaidīja. Varbūt kādu apmierināja tikai dokuments par to, ka viņam pienākas mantotajai zemei līdzvērtīga zeme, jo, aprobežojoties ar to, nevajadzēja maksāt zemes nodokli un rūpēties par savu īpašumu.
Taču tuvojas brīdis, kad zemes reforma pilsētās tiks uzskatīta par pabeigtu (laukos tā ar Saeimas lēmumu jau ir pabeigta – red.), un tie, kas nebūs minētās formalitātes nokārtojuši, paliks ar garu degunu.
Īpaša problēma ir vecie zemes īpašnieki un viņu mantinieki, kas dzīvo ārzemēs: Austrālijā, Brazīlijā, Anglijā u.c. Mums, piemēram, bija vecais īpašnieks, kurš uzrakstīja pieprasījumu īpašuma atjaunošanai, taču drīz vien Anglijā nomira. Par viņa zemes lietām neviens neinteresējas jau sešus gadus. Šo problēmu var atrisināt tikai Valsts Nekustāmā īpašuma aģentūra. Latvijas likumi zemes lietās ir ļoti liberāli. Piemēram, Lietuvā īpašuma tiesības atjaunoja tikai Lietuvā dzīvojošajiem īpašniekiem, turpretī Latvijā – visiem neatkarīgi no pilsonības un dzīves vietas.
Kā tiek aprēķināts zemes nodoklis?
Zemes nodoklis sastāda pusotru procentu no īpašuma kadastrālās vērtības. Pilsētas zeme ir sadalīta vairākās zonās. Centrā zemes vērtība ir lielāka, nomalē – mazāka. Būtisks ir arī zemes izmantošanas mērķis. Ja kādam pieder hektārs Lielupes palieņu pļavas, kurā kvadrātmetra kadastrālā vērtība ir 5 santīmi, gadā nāksies maksāt 7,5 latus. Ja tas, piemēram, ir divu hektāru apbūves gabals Miezītes laukos, kur kvadrātmetrs maksā 40 santīmu, gadā būs jāmaksā 120 latu.
Pilsētā nav tādas zemes, kuras vērtība būtu mazāka par trim latiem kvadrātmetrā. Kāpēc kadastrālā vērtība, no kuras aprēķina zemes nodokli, tik ļoti atšķiras no patiesās tirgus vērtības? Vai pašvaldība un valsts nevēlas ieņemt sev pienākošos nodokļus?
Patlaban zemes kadastrālā vērtība tiek aprēķināta no zemes cenas, kāda tā bija 1998. gadā. Pēdējos divos trijos gados situācija ir mainījusies – zemes vērtība augusi divas trīs un pat piecas reizes. Taču interesanti, ka dokumentāli zemes darījumos tas 75% gadījumu netiek uzrādīts. Pircējam tas dažkārt nav izdevīgi, jo viņam ir jādeklarē, kur iegūti līdzekļi. Pārdevējam – jo lielāka summa, jo lielāki pārdošanas nodokļi.
Ceru, ka šogad, izstrādājot jauno zonējuma vērtību, par pamatu tiks ņemts licencētu zemes tirgus ekspertu slēdziens, nevis darījumu oficiālā statistika.
Vai jūsu vadītajā Zemes komisijā nav manāms, ka, iespējams, šogad beigsies privatizācijas sertifikātu derīguma termiņš?
To tiešām nemana, kaut tam tā nevajadzētu būt, jo vidēji ceturtā daļa potenciālo zemes īpašnieku ir apstājušies zemes privatizācijas pirmajā posmā. Proti, viņi ir zemes lietotāji (visbiežāk augļu dārzu, savrupmāju īpašnieki), kas vēl nav savu lietošanā piešķirto zemi uzmērījuši un no valsts izpirkuši. Sertifikātu izmantošanas termiņš vairākkārt tika pagarināts, tāpēc daži uzskata, ka tā būs arī šoreiz. Taču jāņem vērā, ka, pirmkārt, sertifikātu lietošanas laiks kaut kad tomēr beigsies. Otrkārt, pat tad, ja sertifikāti būs izmantojami, jau nākamgad zemes kadastrālā vērtība augs vismaz divas un varbūt pat piecas reizes. Ja, piemēram, agrāk, privatizējot sešsimt kvadrātmetru augļu dārzu, pietika ar desmit privatizācijas sertifikātiem, tagad vajadzēs varbūt pat piecdesmit. Iesaku zemes lietas neatlikt uz pēdējo brīdi. Jo, iespējams, jau no 1. oktobra – trīs mēnešus pirms paredzamām privatizācijas sertifikātu derīguma termiņa beigām, mēs vairs nepieņemsim lēmumus par zemes izpirkšanu ar sertifikātiem. To varēs izpirkt tikai par naudu.
***
Uldis Ivans
Dzimis 1944. gada 18. jūlijā Jelgavā
Jelgavas Domes Zemes komisijas priekšsēdētājs no 1991. gada 20. oktobra
Jelgavas Domes priekšsēdētājs no 1993. gada 20. augusta līdz 2001. gada 26. martam
LLU Ekonomikas fakultātes asocētais profesors
