Trīs vasaras mēneši Latvijā ir tūrisma sezona, kad pašmāju ceļotāji, kā arī viesi no ārvalstīm steidz iepazīties ar viesnīcu piedāvājumu un izvēlēties sev piemērotāko.
Trīs vasaras mēneši Latvijā ir tūrisma sezona, kad pašmāju ceļotāji, kā arī viesi no ārvalstīm steidz iepazīties ar viesnīcu piedāvājumu un izvēlēties sev piemērotāko. Visai spilgtu priekšstatu par viesnīcu sniedz tai piešķirto zvaigžņu skaits. Šoreiz “Ziņas” skaidro, kas, kā un par ko “nones no debesīm un dāvā” naktsmītnes piedāvātājiem tik vērtīgās zvaigznes.
Mēdz teikt, ka nauda kokos neaug. Tāpat arī zvaigznes no debesīm pašas nekrīt. Vismaz ne tik zemu, lai kāds tās spētu pacelt un paglabāt sev. Viesnīcu īpašniekiem par zvaigznēm ir jāpacīnās, ieguldot laiku, darbu un finanšu līdzekļus.
Ir dažādas klasifikācijas kategorijas
Mūsu valstī viesnīcas vērtē Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas uzņēmums “Viesnīcu un restorānu centrs”. Procedūra jau ir pamatīgi iesakņojusies – zinoši eksperti dodas uz attiecīgo viesnīcu un novērtē to. Tas notiek saskaņā ar Latvijas valsts standartu. Tajā iekļautas visas nepieciešamās prasības viesnīcām, viesu mājām, moteļiem, jaunatnes tūrisma mītnēm, lauku tūrisma mājām un kempingiem. “Bet mēs vērtējam viesnīcas, viesu mājas, moteļus, jaunatnes tūrisma mītnes un kempingus,” stāsta Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore viena no ekspertu komisijas loceklēm, Santa Boka. Viņa teic, ka ne visas naktsmītnes vērtē pēc zvaigžņu sistēmas. Viesu mājām un moteļiem ir klasifikācijas kategorijas no viens līdz četri. Pirmā ir zemākā kategorija, bet ceturtā – augstākā. Savukārt katrs kempings un jaunatnes tūrisma mītne jeb hostelis atbilst kādai no trim klasifikācijas kategorijām, kur arī pirmā ir zemākā, bet trešā – augstākā. Zvaigžņu skala tiek piemērota tikai viesnīcām. Maksimālais zvaigžņu skaits, ko viesnīca var saņemt, ir piecas, bet minimālais – viena. Tiesa, tas attiecas tikai uz sertificētām viesnīcām, un tas nebūt nenozīmē, ka visām obligāti jābūt vismaz ar vienu mirdzošu zvaigzni. Daudzas viesnīcas ir arī bez sertifikāta un zvaigznēm. Tas ir atļauts. Taču sertifikāts ir vēlams mārketinga elements – zināma kvalitātes zīme, kas klientam vēsta, ko no viesnīcas var sagaidīt. Tādēļ lielākā daļa viesnīcu brīvprātīgi vēlas iegūt sertifikātu. Uzticamību palielina arī tas, ka “Viesnīcu un restorānu centrs” ir saņēmis akreditācijas apliecību. “Novērtēšana nav tikai izdomājums, bet gan sakārtota viesnīcu kvalitātes sistēma,” piebilst S.Boka.
Citur viesnīcas ir citādas
Sertifikātu katrai viesnīcai piešķir diviem gadiem. Kad tie pagājuši, pēc viesnīcas vadības vēlēšanās ekspertu komisija atkal brauc vērtēt tās darbību. Taču tas nenozīmē, ka divu gadu laikā viesnīcas netiek kontrolētas. Tajās dzīves apstākļi un kvalitātes pakalpojumu līmenis nedrīkst pasliktināties. Tam, vai viesnīca atbilst novērtētajai kategorijai un vai tajā tiek pildītas atbilstošas prasības, visu laiku tiek sekots līdzi.
Kā jau teikts, mūsu valstī viesnīcas vērtē pēc Latvijas valsts standarta, kas nav aktuāls ārzemēs, jo katrā valstī ir sava vērtēšanas sistēma. Vai tas nozīmē, ka, piemēram, Francijā trīszvaigžņu viesnīcas līmenis var būt daudz labāks par mūsu nakšņošanas mītnēm ar tādu pašu zvaigžņu skaitu? “Neteikšu, ka tur viesnīcas numuriņi būs daudz labāki, citādāki gan. Protams, ceļotāji salīdzina viesnīcas un atzīst, ka ir zināmas atšķirības. Francijā, piemēram, ir mazākas istabas,” zina teikt S.Boka. Katrai valstij ir savs šarms. Tomēr zināmai līdzībai jābūt, jo, izstrādājot Latvijas standartu, tika ņemta vērā Vācijas, Polijas un Īrijas prakse.
Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore teic, ka ir bijis, kad īpašnieka un ekspertu komisijas domas dalās par to, cik zvaigznes piešķiramas viesnīcai, bet par strīdiem S.Boka to nenosauc, jo vienmēr ir rasts risinājums.
Ko vēsta zvaigznes?
Viesnīcas zvaigžņu skaits ir atkarīgs no piedāvātā servisa līmeņa. Tātad – ko šī viesnīca piedāvā. “Vispirms svarīgi, vai numuriņi ir aprīkoti ar labierīcībām, vai ir konferenču zāles, restorāns, kafejnīca, sauna, frizētava un citi pakalpojumi. Savukārt kūrortviesnīcās jābūt medicīnas programmām,” vērtēšanas procesa kopainu ieskicē S.Boka. Taču viņa uzsver, ka nekad ekspertu komisija nedodas uz viesnīcu, nezinot, kas īsti viņus sagaida, un paši nedomā, cik zvaigznes naktsmītne pelnījusi. Parasti viesnīcas pašas jau laikus pieņēmušas lēmumu, kādas kategorijas līmenis tajās būs, un kādi standarti, tās iekārtojot un veidojot iespējamo pakalpojumu klāstu, ir obligāti jāievēro. Tāpat arī eksperti iepriekš tiek informēti, uz cik zvaigznēm viesnīca pretendē.
Viesnīcniekiem jāpievērš uzmanība katram numuriņam, jo Latvijas valsts standartā iekļautas prasības arī to aprīkojumam. Jābūt gultai, galdam, krēsliem utt. Protams, jo vairāk zvaigžņu mirdz pie viesnīcas durvīm, jo lepnākas atpūtas iespējas numuriņos. Piemēram, trīszvaigžņu viesnīcā, pirmkārt, visos numuros jābūt labierīcībām. Trešā klasifikācijas kategorija nepieļauj numurus bez ērtībām. Otrkārt, atšķirībā no divzvaigžņu viesnīcas, jābūt restorānam un, treškārt, telpai, ko var piemērot konferenču rīkošanai. Tāpat numurā jābūt noteikta izmēra gultai, galdam, krēsliem, spogulim, kā arī standartā minētajai telpas platībai.
Kam jābūt viesnīcas servisā
“Cik cilvēku, tik viedokļu un vēlmju,” runājot par viesnīcu piedāvājumu, teic S.Boka, “biznesa cilvēki komandējumos apmetas augstākas kategorijas viesnīcās, savukārt vairums tūristu izvēlas divu un trīs zvaigžņu viesnīcas. Pieczvaigžņu hotelis atšķiras ar papildu pakalpojumu klāstu. Tajā ietilpst restorāns, numuri ir apartamenti ar vairākām istabām. Jaunbūvējamām viesnīcām jāierīko baseins un neapšaubāmi konferenču telpas, deju zāle un daudz kas cits.” Latvijā ir tikai četras pieczvaigžņu viesnīcas un tās visas atrodas Rīgā, pārsvarā mūsu valstī ir trīszvaigžņu viesnīcas.
Starp citu, minimālais numuru skaits viesnīcā ir noteikts. Katrā no tām jābūt vismaz desmit numuriem, savukārt viesu mājās un moteļos – pieciem. Divzvaigžņu viesnīcām pieļauj, ka 25 procentos numuriņu nav labierīcību, bet 75 procentos tām obligāti jābūt. Un nav svarīgi, vai viesnīcas apmeklētājiem ir plašs papildu pakalpojumu klāsts. Vairāk par divām zvaigznēm tā nesaņems, ja visos numuriņos nebūs labierīcību. Zvaigžņu skaits nav atkarīgs no tā, kur viesnīca atrodas – Rīgā, mazpilsētā vai ārpus pilsētas robežām. Piemēram, ceturtās kategorijas motelis atrodas aiz Daugavpils. Toties svarīgi, lai pie viesnīcas var piebraukt un ir izveidota autostāvvieta.
Cenas ir dažādas
Bez šaubām, lielākais pieprasījums pēc viesnīcām ir valsts centrā Rīgā. Galvaspilsētā taču ir arī lielākā tūristu plūsma. “Apkopojot statistisko informāciju, redzama pozitīva tendence – īpaši šā gada maijā un jūnijā pieprasījums pēc naktsmītnēm palielinājās visā Latvijā. Nav tā, ka visi sabraukuši tikai uz Rīgu. Kaut nelielas viesnīcas atver arī citur valstī. Tātad pamazām viesnīcu tīkls attīstās visā Latvijā,” rezumē S.Boka.
Nav noteiktas minimālās un maksimālās cenas, piemēram, par diennakti četrzvaigžņu viesnīcā. Ar cenām viesnīcu īpašnieki paši var brīvi variēt, jo neviens dokuments tās neregulē. Nenoliedzami, viesnīcnieki tās piemēros atbilstoši ieguldītajam un biznesa plānā paredzētajam, veidojot hoteli. “Noteiktu cenu grūti nosaukt, jo Rīgā tā ir viena, reģionos – cita, vēl jāskatās, kāds numuriņš – vai tie jau ir apartamenti, luksus, pusluksus vai vienkārši standarta. Ņemot vērā klientu dažādību, luksus numuriņus parasti iekārto vairums viesnīcu, lai arī noteiktam skaitam augstas klases apartamentu obligāti jābūt tikai četru un piecu zvaigžņu viesnīcās,” skaidro S.Boka.
***
Viesu izmitināšanas un apkalpošanas mītņu skaits Latvijā, kurām piešķirts Klasifikācijas sertifikāts
Klasifikācijas kategorija; Atrašanās vieta; Mītņu skaits
Viesnīcas
***** Rīga 4
**** Rīga 5
Jūrmala 1
Liepāja 1
*** Rīgas pilsēta un rajons 16
Sigulda 1
Jūrmala 1
Cēsu pilsēta un rajons 3
Liepāja 1
Talsu pilsēta un rajons 2
Ventspils 2
Jelgava 1
Madonas pilsēta un rajons 2
Valmiera 1
Limbažu rajons 1
Smiltene 1
Kuldīga 1
Jēkabpils 1
Bauskas rajons 1
** Rīga 5
Jūrmala 2
Dobele 1
Valkas rajons 1
Kuldīga 1
Rēzekne 1
Ventspils 1
Aizkraukle 1
Tukuma rajons 1
Valmiera 1
* Rīgas pilsēta un rajons 5
Jūrmala 1
Bauska 1
Kūrortviesnīcas
*** Jūrmala 9
Salacgrīva 1
Moteļi
1. Jēkabpils 1
3. Limbažu rajons 1
Viesu mājas
1. Jūrmala 3
Rēzeknes rajons 1
Ventspils 1
Tukuma rajons 1
Jēkabpils 1
2. Ogre 1
Rīgas pilsēta un rajons 2
Talsu rajons 1
Rēzekne 1
3. Rīga 3
Daugavpils 2
Madonas rajons 3
Jūrmala 3
Ogres rajons 1
Tukuma rajons 1
4. Sigulda 1
Rīga 1
Daugavpils 1
Kempingi
3. Ventspils pilsēta un rajons 2
Kopā: 110
***
Viesnīcas Jelgavas pilsētā un rajonā (neskaitot dienesta viesnīcas, moteļus, viesu un lauku mājas)
“Jelgava” (Jelgavā)
“Akva” (Jelgavā)
“Brīze” (Jelgavā)
“Zemgale” (Jelgavā)
LLU Jaunatnes tūrisma mītne (Jelgavā)
“Magone” (Zaļenieku pagastā)
Jaunatnes tūrisma mītne Blankenfeldes muižā (Vilces pagastā)
Sportistu viesnīca Ozolniekos
Jelgavas novada Tūrisma informācijas centra vadītāja Gunta Skulte piebilst, ka viesnīcu mūsu pusē ir gana. Lai piesaistītu lielāku skaitu tūristu, jādomā par interesantām papildu aktivitātēm pilsētā.
