Diezin vai kāds par to mūsdienās sevišķi brīnās, jo esam taču pieraduši pie visvisādām bezjēdzībām.
Diezin vai kāds par to mūsdienās sevišķi brīnās, jo esam taču pieraduši pie visvisādām bezjēdzībām. Un, ja vēl ar to samierināmies, tad zemnieku apkrāpšana kļūst par ikdienišķu parādību, savdabīga biznesa normu.
Joprojām naudu par rudenī Bauskas rajona Īslīces pagasta SIA «Internacionālie vīni» nodotajiem āboliem nav dabūjuši pulciņš mūsu rajona zemnieku. Norēķinu vietā saņemti solījumi, pat viltota garantiju vēstule. Kā apgalvoja rajona lauksaimniecības departamenta direktores vietnieks Edmunds Pipers, šajās dienās šī lieta tiek iesniegta tiesā. Un ābolu audzētāji varbūt var uz kaut ko cerēt.
Nezinu, uz ko lai cer Ināra Bartuševiča no Sesavas pagasta. Pērnajā rudenī akurāt cukurbiešu laikā viņai piezvanīts no akciju sabiedrības «Jelgavas dzirnavas» esot uzradies kviešu pircējs. Traks, kurš tādai lietai neatsauktos. Bartuševiči izcēluši «autiņu» no biešu vagas un veduši graudus uz pilsētu.
Līgums licies nevainojams 75 lati par tonnu, samaksa vienas nedēļas laikā no brīža, kad pasūtītājs («Jelgavas dzirnavas») saskaņā ar līgumu saņem naudas pārskaitījumu no angļu firmas «Danton Eximtrans Limited», kam graudi domāti.
Diemžēl naudiņas nav vēl līdz šobaltdienai, lai gan graudi pa akciju sabiedrības vārtiem ievizināti jau novembrī. Nav nozīmes uzskaitīt reizes un vietas, kad un kur graudu piegādātāji meklējuši apsolīto. Viņi izmēģinājuši visu. Visur arī atbilde saņemta gandrīz viena un tā pati izjucis iecerētais bizness.
«Jelgavas dzirnavu» direktors Roberts Vilcāns vēl zemnieci esot kauninājis viņam ar tiem graudiem vieni vienīgi zaudējumi iznākuši! Pēcāk dzirnavnieki piedāvājuši noslēgt vienošanos par izmaiņām iepriekšējā līgumā: par tonnu kviešu 75 latu vietā solījuši maksāt 70 latu bez PVN. Tam zemniece nav piekritusi. Tāpat viņa noraidījusi iespēju naudas vietā saņemt minerālmēslus.
Vai tad es bērnam uz skolu pusdienām maizes vietā līdzi došu slāpekli kulītē? Turklāt man minerālmēsli sen jau ir sagādāti. Man tos nevajag, sacīja Ināra Bartuševiča. Prasīju, lai man graudus dod atpakaļ, taču Vilcāna kungs teica, ka vairs neesot.
Jā, taisnība, tagad to kviešu vairs nav, «Ziņām» apstiprināja Roberts Vilcāns. Tie pamazām tiek samalti miltos un realizēti.
Bet sarežģījumi iznākuši tādēļ, ka angļu firma «Danton Eximtrans Limited», ar ko «Jelgavas dzirnavas» noslēgušas līgumu, miežus paņēmusi uzreiz, bet no kviešiem negaidīti atteikusies.
Tad jau man būtu jābrauc uz Londonu tiesāties! Kur es tādu naudu lai ķertu! teica Roberts Vilcāns, kad vaicāju par likuma spēka izmantošanu līgumsaistību neievērošanas lietā.
Jā, bet tās nu gan ir paša Vilcāna kunga un viņa vadītā uzņēmuma, ne zemnieces problēmas. Viņš neveiksmīgi noslēdzis līgumu ar angļu firmu, viņam tad arī būtu jācieš zaudējumi. Kāpēc naudu nesaņem zemniece? Viņa taču savas līgumsaistības – piegādāt kviešus ir izpildījusi!
Otrdien (šodien A.R.) viņa var braukt pēc naudas, teica Roberts Vilcāns. Iepriekš gan lai piezvana uz mūsu grāmatvedību. Par tonnu graudu maksāsim 70 latu. Citi graudu piegādātāji negaidīja naudu, bet par atbilstošu summu izņēma mine-rālmēslus.
Tas nozīmē, ka Vilcāna kungs bez vienošanās ar otru līgumslēdzēju pusi zemnieku saimniecību «Bites» izdara izmaiņas līgumā samazina graudu iepirkuma cenu.
Nezinu, vai «Jelgavas dzirnavas» no šā darījuma būs arī ko zaudējušas, taču to, ka zaudējumi ir «Bitēm», Ināra Bartuševiča pierāda ar skaitļiem: valstij samaksāts PVN no 1500 latiem (pienācās par graudiem) Ls 228,81, tā kā naudu nedabūja, ņēma bankā kredītu, šim nolūkam ieķīlāja divas tehnikas vienības, par ko samaksāja Ls 10, par kredītlūguma izskatīšanu Ls 20, kredītprocenti (6 mēn.) Ls 120, trīsreiz braukts pie Vilcāna kunga Ls 9, vienreiz uz Rīgu (Labības biroju) Ls 6, telefona sarunas Ls 1; kopā Ls 394,81.
Var jau, protams, smieties, Ināra Bartuševica jau arī šos skaitļus sauc, kā anekdoti stāstīdama. Taču šie skaitļi ir reāli, un tādas vai līdzīgas summas zaudē katrs zemnieks, kam iznāk aizstāvēt savas intereses.
Vai prātīgāk nebūtu apvienoties, algot pašiem savus juristus un citus ierēdņus, kas aizstāvētu zemnieku lietas, kamēr viņi sēj kviešus un slauc govis? Kodols rajona zemnieku apvienība taču mūsu rajonā ir. Izdevumi noteikti būtu daudz mazāki. Un kur tad vēl ietaupītais laiks un saglabātie nervi!
