Par dzīvi spriež divi laulātie: «Mēs taču, Vili, labi dzīvotu, ja tu mazāk dzertu».
Par dzīvi spriež divi laulātie:
“Mēs taču, Vili, labi dzīvotu, ja tu mazāk dzertu.”
“Vai tad es tik daudz dzertu, ja mēs labi dzīvotu!”
*
Antons iemīlējās. Tik ļoti, ka pazaudēja galvu. Kad atrada – izrādījās, ka tā vairs nav tikai viņa, bet veselas ģimenes galva.
Antons gribēja laisties lapās. Bet nespēja – galva atradās ārkārtīgi neērtā stāvoklī – zem sievas tupeles.
*
“Sveiks! Kā sviežas?”
“Labi. Drīz kļūšu bagāts.”
“Kā tas iespējams?”
“Ļoti vienkārši – nevajag tik bieži skatīties glāzītē, tad nauda nāks kā pa reni!”
“Vai tad tu tik daudz nodzēri?”
“Daudz ne – kādus divus latus dienā. Bet mēnesī jau sanāca sešdesmit. Tagad tie nāks atpakaļ. Parēķini tik: sešdesmit latu pensija, sešdesmit latu ietaupījums uz nedzeršanas rēķina, kopā sanāk simts divdesmit latu! Tā jau ir pieklājīga summiņa. Ja tev tik daudz kabatā, šad tad var arī pie glāzītes pasēdēt.”
*
Tūrists, atgriezies no ārzemēm, stāsta: “Mēs dzīvojām šogad uzceltā viesnīcā, kur mūs baroja ar pērnā gada produktiem par nākamā gada cenām.”
*
Iet pa mežu dinozaurs. Satiek ceļā lapsu.
Dinozaurs: “Kā tevi sauc?”
Lapsa: “Mani sauc lapsa!”
Dinozaurs: “O.k. Pierakstu: “lap – sa”. Atnāc rīt pie manis uz brokastu laiku, es tevi apēdīšu.”
Lapsa apraudas, nu neko darīt – dinozaurs paliek dinozaurs. Dinozaurs iet tālāk, satiek ceļā lāci.
Dinozaurs: “Kā tevi sauc?”
Lācis: “Mani sauc lācis!”
Dinozaurs: “O.k. Pierakstu: “lā – cis”. Atnāc rīt pie manis uz pusdienas laiku, es tevi apēdīšu.”
Lācis apraudās, nu neko darīt – dinozaurs paliek dinozaurs. Dinozaurs iet tālāk, satiek ceļā zaķi.
Dinozaurs: “Kā tevi sauc?”
Zaķis: “Mani sauc zaķis!”
Dinozaurs: “O.k. Pierakstu: “za – ķis”. Atnāc rīt pie manis uz vakariņu laiku, es tevi apēdīšu.”
Zaķis: “Vai drīkst – es nebūšu?”
Dinozaurs: “O.k., tevi svītroju.”
