Šomēnes jelgavniekiem bija iespēja iepazīties ar mentoringa kustību un Somijas Sieviešu uzņēmēju aģentūras pieredzi šīs kustības izveidē un pilnveidē, lai veicinātu uzņēmējdarbības attīstību.
Šomēnes jelgavniekiem bija iespēja iepazīties ar mentoringa kustību un Somijas Sieviešu uzņēmēju aģentūras pieredzi šīs kustības izveidē un pilnveidē, lai veicinātu uzņēmējdarbības attīstību.
Sabiedriskās organizācijas “Līdere” semināra mērķis bija veicināt Latvijas sieviešu uzņēmēju izpratni par pieredzes apmaiņas procesu, kā arī mentoringa procesa būtību, lai tādējādi pie mums atbalstītu uzņēmējdarbības attīstību. Jo sevišķi reģionos, kas sevī ietver vēl neizmantotu uzņēmējdarbības potenciālu.
Latvijā mentoringa kustība, kad pieredzējis uzņēmējs brīvprātīgi dalās pieredzē ar jaunu uzņēmēju, pagaidām ir jauna, tomēr daudzsološa. Semināra dalībniecēm par mentoringa nozīmi, iespējām un ieguvumiem stāstīja Somijas Sieviešu uzņēmēju aģentūras izpilddirektore mentoringa programmas koordinatore Somijā Ritva Ņūberga. Pērn aģentūrai Eiropas Komisija par veikumu piešķīra nosaukumu “Labas prakses modelis uzņēmējdarbības veicināšanai”.
Somijas statistika liecina, ka puse darba ņēmēju jeb 2,5 miljoni ir sieviešu, gandrīz trešdaļu no 200 tūkstošiem uzņēmumu valstī vada sievietes. Mentoringa process šajā valstī aizsākās 1996. gadā, kad Somijas Tirdzniecības un rūpniecības ministrija atbalstījusi aģentūras ieceri veicināt sieviešu uzņēmējdarbību. Sākumā nauda piešķirta divus gadus ilgam projektam. Vienlaikus aģentūra, sekojot ministrijas norādēm, meklējusi finansējumu privātajā sektorā (iestājoties aģentūrā, firmas maksājušas biedra naudu). Laika gaitā aktivitātēs iesaistījušās bankas un apdrošinātāji, jo uzņēmējiem nepieciešami to pakalpojumi, kā arī Izglītības ministrija un izglītības iestādes. No 1999. gada kopā ar Darba ministriju izstrādāta projekta ietvaros naudu piešķir Eiropas Sociālais fonds.
Dažādi atbalsta veidi
Sākumā mentorings izpaudies ne tik daudz kā uzņēmējdarbības, cik dzīves pieredzes nodošana, līdz, iecerei pilnveidojoties, attīstījies par tiešām lietderīgu procesu. Pašlaik Somijā 30 vietās izveidots atbalsta tīkls, kur, lai palīdzētu sākt vai nostiprināt biznesu, tiek īstenoti dažādi atbalsta modeļi. Iespējamas individuālas konsultācijas, trīs mēnešus ilgi kursi, viena vakara semināri vai vērienīgi pasākumi ar daudzu speciālistu un politiķu piedalīšanos. Jaunās uzņēmējas var tikties ar kādu uzņēmējdarbības ekspertu, aģentūrai ir uzņēmēju tīkls, kas interesentiem sniedz padomus. Gan pieaicinātie lektori un konsultanti, gan treneri un padomdevēji ir praktizējoši uzņēmēji, nevis teorētiķi – aģentūra pārliecinājusies, ka jauniesācēji biznesā gaida tieši konkrētus padomus, nevis gudrus teorētiskus spriedelējumus. Iespēja tikties ar uzņēmējiem, kas pārzina reālās dzīves problēmas, tiek uzskatīta par vērtīgāku.
Sievietēm, kas vēlas sākt savu biznesu, pastāv iespēja iesaistīties trīs mēnešu kursos (notiek nelielās grupās reizi nedēļā vakaros un divās svētdienās). Tajos var apgūt ar uzņēmējdarbības sākšanu saistītus jautājumus, kā arī uzrakstīt biznesa plānu. Vēl iespējams apmeklēt viena vakara seminārus, kur nelielās grupās tiek apskatīts kāds atsevišķs temats, piemēram, preces pārdošana, cenas noteikšana, klientu meklēšana, grāmatvedība u.c. Organizatori kursos cenšas radīt tādu noskaņu, lai interesentus iedrošinātu, atraisītu jautājumiem un diskusijām, tāpēc tie ir ļoti populāri.
Savukārt bankas, apdrošinātāji un citas kompānijas kā aģentūras biedri, kas maksā biedra naudu, vēlas kaut ko saņemt pretī. Tāpēc tiek rīkoti īpaši pasākumi, kur speciālisti stāsta, piemēram, par finansējuma saņemšanas iespējām biznesa aizsācējiem vai citiem pakalpojumiem, tādējādi radot tiešu pieeju potenciālajiem klientiem. Dažas reizes gadā notiek vienas dienas semināri, kuros piedalās gan pieredzes bagātie, gan jaunie uzņēmēji un politiķi.
Aģentūra ir izdevusi konkrētu un praktisku, labi saprotamu rokasgrāmatu par biznesa sākšanu, tajā iekļauta arī biznesa plāna izstrādāšana.
No iedrošināšanas…
Par mentoringa nepieciešamību aģentūra pārliecinājusies, kad jaunās uzņēmējas dažādos atbalsta pasākumos izteikušas vēlmi uz ilgāku laiku iegūt cilvēku, kas iedrošinātu un palīdzētu izvērtēt ieceres. Sākumā saņemti līdzekļi pilotprojektam ar 15 pāriem, bet interese bijusi krietni lielāka – pieteicies vismaz divas reizes vairāk interesentu.
Mentoringa procesu vada aģentūras projekta vadītājs un koordinators, kurš meklē pieredzes ņēmējus jeb mentus. Mentoru (pieredzējušu uzņēmēju) atrašana Somijā problēmas neesot radījusi. Vispirms menti aizpilda detalizētas anketas, pēc tam koordinators pieredzes ņēmējus intervē, lai noskaidrotu viņu vajadzības: kāds būtu piemērotākais mentors; vai padomdevējs nepieciešams no biznesa jomas, kurā jaunas uzņēmējs darbojas, vai no citas. Somijas pieredze apliecina, ka maldīgi ir vienas nozares pārstāvjus uzskatīt tikai un vienīgi par konkurentiem – mentoringā sadarbība esot veiksmīga. Mentoru meklējumos aģentūra izmantojot sakarus profesionālajās un uzņēmēju asociācijās. Pirms abu pušu tikšanās gan mentiem, gan mentoriem notiek atsevišķas tikšanās, kur tiek izklāstīta procesa būtība, kā arī atsevišķas treniņnodarbības.
Mentoringa process vērsts, lai uzlabotu pieredzes ņēmēja biznesa attīstību un dzīvi. Taču koordinators nevar pateikt priekšā konkrētas vēlmes – tās mentam jāzina pašam. Būtiski, lai viņš var izstāstīt un apspriest savas problēmas. Savukārt mentoriem jābūt atvērtiem un nekādā ziņā augstprātīgiem, jāprot sadzirdēt, ko saka pieredzes ņēmējs. Gadījumā, ja paša bizness paņem pārāk daudz laika un cilvēks vienreiz mēnesī pusotra gada garumā mentoringam nespēs pilnvērtīgi veltīt savu laiku, labāk atteikties. Lai panāktu pozitīvu rezultātu, ir svarīgi uzdot pareizos jautājumus, svarīga uzticēšanās un konfidencialitāte. Lai veiksmīgāk atrastu saderīgus pārus, tiek izmantota arī psihologu palīdzība. Pirmā mentora un menta tikšanās notiek apmēram pēc trīs mēnešu sagatavošanās procesa. Tieši tajā nereti atklājoties, vai cilvēki spēs saprasties un sastrādāties, tāpēc gatavošanās tai esot nopietna.
…līdz rokasgrāmatām
Aģentūra izdevusi rokasgrāmatu procesa koordinatoriem, tāpat rokasgrāmatas mentoriem, kurās iekļauta gan labā, gan ne tik veiksmīgā pieredze. Sākumā pieļautas kļūdas, jo par mentiem ņemti interesenti, kas vēl tikai domājuši par uzņēmējdarbību, bet nebija to sākuši. Tagad par pieredzes ņēmējām var pieteikties tikai sievietes, kas jau sākušas savu uzņēmējdarbību. Dažas to sākot tikai pēc 40 gadiem, tāpēc ne visām ir pieņemami, ka mentors ir gados jauns. Savukārt citām tas nešķiet svarīgi, tāpat kā tas, ka mentors ir vīrietis. Pēdējos gados jaunās uzņēmējas visvairāk kā pieredzes sniedzējus vēloties redzēt tieši vīriešus.
Videomateriāls par mentoringu Somijā liecina, ka pieņemt lēmumu kļūt par mentoru uzņēmējiem nav bijis viegli. Kādu uz to pamudinājis liktenīgs pavērsiens, cits sākumā sevi piespiedis darboties, citam tas bijis organisks process. Mentori atzīst, ka viņiem sarežģītākais ir būt blakus un palīdzēt jaunajiem uzņēmējiem un tajā pašā laikā saprast, ka neesi ne priekšnieks, ne skolotājs, kas var mācīt un pateikt, kā darīt. Viņam situācija jāvērtē un jāpalīdz pieredzes ņēmējam pašam nonākt līdz lēmumam. Parasti mentoringa pāri tiekas reizi mēnesī. Pirms tikšanās vienojas par darba kārtību un apspriežamajiem jautājumiem. Starplaikos pieredzes ņēmējs drīkst zvanīt, steidzamos gadījumos tikšanās iespējamas biežāk, informācijas apmaiņa notiek ar e – pasta vēstulēm. Dažkārt mentoringa pāriem izveidojas ciešāki kontakti, kas ar laiku pāraug draudzībā vai sadarbībā, ko turpina arī pēc projekta beigām. Tas, protams, ir individuāli.
Aģentūras rīcībā nav precīzas statistikas ar konkrētiem rezultātiem. Kopumā mentoringa pārus varot dalīt trīs apmēram vienādās daļās: vieni ir ļoti veiksmīgi, otri diezgan labi tiek galā ar darbiem, pie trešās grupas pieder tie, kas nav tik veiksmīgi. Gluži par neveiksminiekiem pēdējo daļu arī nevarot saukt, jo ir svarīgi pieņemt pareizu lēmumu. Proti, dažkārt pareizāk biznesu ir pārtraukt vai neuzsākt, nevis bez rezultātiem ieguldīt tajā laiku un līdzekļus. Iespējams arī grupu mentorings, kad viena mentora pieredzi apgūst vairāki menti.
Pirmā pašu bezdelīga
Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātes profesore Baiba Rivža kā mikrokredīta kustības aizsācēja Latvijā jau iesaistījusies ES “Interreg” programmas sadaļā, kas piešķir finansējumu mentoringa procesam. Jau apstiprināts atbalsts, lai turpmākajos trīs gados katrā Latvijas reģionā organizētu pieredzes apmaiņu desmit mentoru un mentu pāriem.
Mentoringu B.Rivža vērtē kā attīstāmu un ļoti vajadzīgu procesu, kas var daudz dot visām procesā iesaistītajām pusēm un rezultātā sekmēt reģionu attīstību. Pašlaik šai kustībai piemērotāka situācija varētu būt laukos – strādājot ar mikrokredīta grupām, ir iepazīta situācija un cilvēki, ir pieredze, ko nodot tālāk, ir izveidota sava datu bāze. No līdzšinējām sadarbības partnerēm gan uzkrātās pieredzes ziņā, gan pēc cilvēciskajām, gan lietišķajām īpašībām par mentora darbībai piemērotu cilvēku B.Rivža uzskata uzņēmējdarbības konsultanti Eleonoru Maisaku no Bauskas, arī citas mikrokredīta aktīvistes.
B.Rivža cer, ka mentoringa kustību mūspusē palīdzēs iedibināt arī Jelgavas Reģionālais pieaugušo izglītības centrs sadarbībā ar pilsētas pašvaldību un LLU.
Taču mentoringā uzkrātā ārvalstu pieredze ir pielāgojama pašu valsts situācijai, nevis pārņemama tīrā veidā. Piemēram, lai veicinātu uzņēmējdarbības attīstību, par mentiem varētu kļūt ne vien jaunie uzņēmēji, bet arī tādi, kas par to vēl domā. Viņiem gan būtu vēlams veikt zināmus priekšdarbus uzņēmējdarbībā un pierādīt, ka interese ir noturīga, piemēram, ir noklausījušies lekciju kursu u.tml. Savukārt, lai pieredzes nodošanas process nenotiktu pašplūsmā, ir jādomā par jomām, ar kādām pieredzes ņēmējus ir svarīgi iepazīstināt – savas jomas nozīmi, biznesa plānu, grāmatvedību utt.
