Vakar notika pirmā jaunievēlētā Eiropas Parlamenta plenārsēde, kas pulcēja 732 deputātus no 25 ES dalībvalstīm.
Vakar notika pirmā jaunievēlētā Eiropas Parlamenta (EP) plenārsēde, kas pulcēja 732 deputātus no 25 ES dalībvalstīm. Paredzēts, ka tiks ievēlētas EP augstākās amatpersonas – uz divarpus gadiem aizklātā balsojumā ievēlēs priekšsēdētāju, 14 priekšsēdētāja vietnieku un piecus kvestorus.
“Ziņas” jau rakstīja, ka no Latvijas EP deputātu sastāvā ievēlēti deviņi tautas vēlēti deputāti. “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Eiroparlamentā pārstāvēs Guntars Krasts, Roberts Zīle un Ģirts Valdis Kristovskis, kā arī Inese Vaidere. No “Jaunā laika” ievēlēts Valdis Dombrovskis un Aldis Kušķis. PCTVL, Tautas partiju un apvienību “Latvijas ceļš” Eiroparlamentā pārstāvēs šo sarakstu līderi – Tatjana Ždanoka, Rihards Pīks un Georgs Andrejevs.
EP darbības principi
EP likumīgās tiesības iegūst tiešās vispārējās vēlēšanās, to ievēl ik pēc pieciem gadiem. Deputātu skaits no katras valsts ir noteikts līgumos. Deputāti strādā pēc ideoloģijas sadalītajās politiskajās grupās, bet atsevišķi deputāti darbojas neatkarīgi. EP sēžu zālē deputāti sagrupēti pēc piederības politiskajām grupām, nevis pēc valstu delegācijām. Pašlaik tajā ir septiņas politiskās grupas, kā arī daži neatkarīgie deputāti. Politiskajās grupās ir pārstāvji no vairāk nekā simts politiskajām partijām dažādās valstīs.
Kandidātus augstākajiem EP amatiem izvirza politiskās grupas vai vismaz trīsdesmit septiņi deputāti.
EP priekšsēdētājs
Līdz priekšsēdētāja ievēlēšanai EP sēdi vada gados vecākais klātesošais deputāts, kas paziņo kandidātu vārdus un vada balsojumu. Vakar šis gods pienācās 80 gadu vecajam Itālijas pārstāvim Džovanni Berlingeram (PSE, Itālija). Jau par priekšēdētāju bija izvirzīti trīs kandidāti – spānis Hoseps Borela, bijušais Polijas ārlietu ministrs Broņislavs Geremeks un Eiropas Apvienotās kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas prezidents Francis Vurtzs (Francija). Vakar pusdienlaikā par EP priekšēdētāju tika ievēlēts Spānijas pārstāvis.
Lai kļūtu par EP priekšsēdētāju, amata kandidātam ir jāsavāc absolūtais balsu vairākums. Ja pēc trijām balsošanas kārtām neviens kandidāts to nav saņēmis, ceturtajā piedalās tie divi kandidāti, kas ieguvuši vislielāko balsu skaitu. Jaunievēlētais priekšsēdētājs pārņem sēdes vadību no gados vecākā deputāta, jo tikai prezidents var teikt oficiālo Parlamenta atklāšanas runu, kas paredzēta šodien pulksten 9.30.
Priekšsēdētājs vada Parlamenta un tā struktūrvienību darbu saskaņā ar reglamentā noteikto kārtību, atklāj, pārtrauc un slēdz sēdes, kā arī lemj par jautājumiem, kas vērsti Eiropas Padomei un Komisijai. Reglaments paredz, ka priekšsēdētājs pārstāv Parlamentu starptautiskajās attiecībās, svinīgos pasākumos, administratīvās, juridiskās vai finansiālās darbībās, bet atsevišķos gadījumos šo pienākumu veikšanai viņš var deleģēt savas pilnvaras. Iepriekšējā sasaukuma EP priekšēdētāja amatu ieņēma Īrijas pārstāvis Pats Kokss. Viņš bija EP deputāts no 1989. gada un ieņēma priekšsēdētāja amatu no 2002. gada 15. janvāra līdz 2004. gada 20. jūlijam.
Vietnieki un kvestori
Pēc Priekšsēdētāja apstiprināšanas ar vienu vēlēšanu zīmi ievēlē 14 priekšsēdētāja vietnieku. Tos, kas pirmajā kārtā saņem absolūtu balsu vairākumu, ievēl par viņiem nodoto balsu skaita secībā. Ja ievēlēto kandidātu skaits ir mazāks nekā brīvo vietu skaits, notiek balsošanas otrā kārta saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem, līdz aizpilda atlikušās vietas. Ja nepieciešama trešā balsošanas kārta, ievēl balsu vairākumu saņēmušos kandidātus. Tas nozīmē, ka priekšsēdētāja vietnieku “vecākuma” kārtību nosaka par viņiem nodoto balsu skaits.
Vietnieki aizvieto Parlamenta priekšsēdētāju prombūtnes laikā vai citā aizņemtības gadījumā. Priekšsēdētājs saviem vietniekiem var likt pildīt jebkurus pienākumus, piemēram, pārstāvēt EP svinīgos pasākumos. Pēc vietnieku apstiprināšanas ievēlē piecus kvestorus, balsošanas kārtība ir līdzīga. EP kvestori ir atbildīgi par tiem administratīvajiem un finanšu jautājumiem, kas tieši skar deputātus.
EP darbs šonedēļ
Trešdien no rīta deputāti, noklausīsies vakar ievēlētā EP priekšsēdētāja runu, kopā ar Eiropas Padomes un Eiropas Komisijas pārstāvjiem piedalīsies debatēs par Īrijas prezidentūras rezultātiem, kā arī lems par parlamentāro komiteju un delegāciju sastāvu. Pašreiz EP prezidējošā valsts Nīderlande iepazīstinās ar darbības prioritātēm. Savukārt rīt paredzēts balsojums par Eiropas Komisijas prezidenta amata kandidātu Žozē Maluelu Barozu. Pēcpusdienā deputāti sāks darbu nozaru komitejās, kas turpināsies arī piektdien.
EP preses dienests ziņo, ka jau nedēļas sākumā mūsu deputāti piedalījušies savu politisko grupu sēdēs.
***
Sievietes 6. sasaukuma Eiropas Parlamentā
Vīrieši; Sievietes; Kopā; %
Kopā 510 222 732 30,19
15 “vecās” dalībvalstis 385 185 570 32,28
10 “jaunās” valstis 125 37 162 22,84
Piezīme: 1999. gada jūlijā EP bija 189 eirodeputātes (30,19% no deputātu kopskaita).
***
Eiropas Parlamenta politiskās grupas
PPE – DE Eiropas Tautas partijas (Kristīgo Demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupa
PSE Sociāldemokrātu grupa EP
ELDR Eiropas Liberāli demokrātiskās reformistu partijas grupa
GUE/NGL Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa
Verts/ALE Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa
UEN Nāciju Eiropas grupa
EDD Eiropas Demokrātiju un dažādo spēku grupa
NI Pie politiskajām grupām nepiederošie deputāti
