Vēl nesen skaļi deklarētais mīts «Ja tevis nav internetā, tevis nav vispār» laika pārbaudi īsti nav izturējis. Ikdiena pierādījusi, ka uzņēmums var veiksmīgi darboties arī bez tā.
Vēl nesen skaļi deklarētais mīts “Ja tevis nav internetā, tevis nav vispār” laika pārbaudi īsti nav izturējis. Ikdiena pierādījusi, ka uzņēmums var veiksmīgi darboties arī bez tā. Taču daudziem sava mājas lapa kļuvusi par biznesa nepieciešamību, par veidu, kā savā labā izmantot pasaules tīmekli. Šajā numurā pievērsīsimies tieši šim pirmajam un vienkāršākajam veidam – uzņēmumu mājas lapām internetā,– kas savā ziņā pilda uzņēmuma vizītkartes funkcijas.
Izvēle izveidot un ievietot savu mājas lapu internetā ir katra paša ziņā. Vieni pārliecināti, ka veiksmīgs bizness iespējams tāpat. Tajā pašā laikā citiem, izmantojot tīmekli, izdevies kāpināt klientu īpatsvaru un palielināt apgrozījumu. Ir arī tādi, kas, izmēģinājuši interneta iespējas, vīlušies un no tām atteikušies.
Jāpiekrīt, ka mūsu sabiedrība jaunās tehnoloģijas pārzina vāji un visai maz ir izglītota specifiskajos risinājumos. Internets vairāk tiek uztverts kā rotaļlieta, nevis nopietns darba instruments. Pakāpeniski gan patērētājs interneta izmantošanas iespējas turpina paplašināt. Bez ziņu un izklaides informācijas biežāk uzklikšķina arī uz saimniecisku firmu zīmoliem, izmanto meklētājus, lai ar internetu iepazītu kādas noteiktas jomas piedāvājumu. Bez tam mājas lapas nav domātas tikai vietējam patērētājam vien. Ar tās palīdzību uzņēmumu teorētiski var atrast ikviens no vairāk nekā pusmiljarda tīkla lietotājiem. Protams, internetā biznesa noteikumi ir gluži tādi paši kā reālajā dzīvē: lai piesaistītu partnerus un klientus, jāpievērš sev uzmanība.
Taču pagaidām uz interneta lielceļiem visbiežāk savas ceļazīmes izvieto finanšu kompānijas – bankas, līzinga devēji, apdrošinātāji, ārvalstu kompānijas, to dīleri. Acīmredzot tas saistīts gan ar komunikācijas veicināšanas nepieciešamību, gan tehnoloģiju speciālistu nodrošinājumu, gan finansiālajām iespējām. Perifērijas uzņēmumu afišstabi (reklāma portālos, saites citās lapās utt.) uz šī fona izskatās piezemēti kautrīgi. Labi, ka vismaz pilsētas mājas lapā pieejama izeja uz vietējiem uzņēmumiem un pakalpojumu sniedzējiem. Citādi informācijas meklējumi, rakstot uzņēmumu nosaukumus un piekabinot “lv”, būtu pārāk nogurdinoša padarīšana. Protams, ieejot ne vienā vien mājas lapā, nākas konstatēt, ka tā ne vienmēr ir viegli pārskatāma un nodrošina ātru informācijas pieejamību. Nedz mājas lapas pasūtītājs jeb saimnieks, nedz veidotājs vai veidotāji nav nodrošinājuši noteiktus kritērijus.
Jānoskaidro pamatjautājumi
Mājas lapas izveidei nav viena pareiza ceļa, tomēr pastāv virkne kritēriju, lai web risinājumu varētu saukt par labu. Pirms mājas lapas veidošanas pasūtītājam būtu jātiek skaidrībā par virkni pamatjautājumu: kam mājas lapa būs domāta, kāda būs tās auditorija, specifika; kāds ir lapas uzdevums: informēt tikai par kontaktēšanās iespējām; veicināt noietu, uzlabot komunikāciju ar klientiem un partneriem u.tml. Pasūtītājam arī jānoskaidro, cik daudz laika, līdzekļu speciālajai tehnikai un cilvēku apmācībai viņš ir gatavs projektam atvēlēt, kā arī jāizsver lapas turpmākā uzturēšana un tas, cik bieži tā tiks papildināta. Diemžēl ikdienā pasūtītājiem, kuru komandā nav spēcīga tehnoloģiju speciālista, joprojām nākas sastapties ar zināmu potenciālo darba veicēju augstprātību un pārākuma demonstrēšanu. Operējot ar specifiskiem terminiem, viņi liek apjaust, ka informācijas tehnoloģiju pasaulē esat melns un maziņš, lai gan attieksme “Sak” – jūs jau tāpat neko nesapratīsiet” gan ejot mazumā.
Tomēr, lai mājas lapa netaptu tāpat vien, pirms tās veidošanas tieši pasūtītājam jābūt skaidrībai, ko viņš ar internetā publicēto informāciju par savu uzņēmumu vēlas panākt. Jāpārdomā, cik lielai daļai viņa esošo un potenciālo klientu ir piekļuve internetam un vēlme tajā kaut ko meklēt.
Galvenais: ērtums un vienkāršība
No lapas lietošanas ērtuma viedokļa tai jāsniedz atbildes uz būtiskāko: kas ir uzņēmums; ko tas piedāvā vai pārdod; kā to atrast. Mājas lapai jābūt vienkāršai, nepārprotamai un pašsaprotamai, nodaļu nosaukumiem – īsiem un skaidriem, pogām, uz kurām iespējams uzklikšķināt, jāizskatās pēc pogām, izejai uz citām lapām – saprotami iezīmētai. Citādi, ja lietotājam būs jālauza galva par to, kur viņš īsti nonācis, kas ir galvenais un kā to atrast, kas tur īsti slēpjas, jeb, īsāk sakot, vajadzīgās informācijas atrašanai nāksies tērēt pārāk daudz laika, viņš no lapas izies. Apnicīga un kaitinoša ir ne vien ilgstošā rakņāšanās pārāk sarežģītā lapā, bet arī pārlieku gaidīšana uz kādas sadaļas atvēršanos.
Paklaiņojot pa uzņēmumu mājas lapām, var redzēt daudz. Gan informācijas pārblīvētas sākumlapas, gan lasīšanai apgrūtinošu fonu un pārāk sīkus burtus, vismaz pāris gadus vecus jaunumus… Ne vienmēr lapas veidotājs ir nodrošinājis tās lietošanas ērtumu vai pakļāvies lietas būtību neizprotoša pasūtītāja spiedienam. Kāds cits veidotājs, nodarbojies ar “lielo mākslu”, nav padomājis par lietotāju ērtībām. Acīmredzot mājas lapas pasūtītāja un izpildītāja starpā ir izpalikušas argumentētas diskusijas.
Nevajag justies melnam un maziņam
Tehnoloģiju speciālisti atzīst, ka pasūtītāji vāji orientējas informācijas dizaina un tehnisko risinājumu niansēs, pret internetu vairāk izturas kā pret palīglīdzekli, nevis pilnvērtīgu informācijas izplatītāju. Viņiem ir grūti objektīvi novērtēt, cik piemērots un kvalitatīvs risinājums tiek piedāvāts. Taču tehniskie risinājumi – programmēšana, moduļi, pārvaldīšanas sistēma u.tml. – būtu jāpiedāvā pašam izpildītājam, balstoties uz sarunās ar pasūtītāju izdarītajiem secinājumiem par to, ko un kā rādīt lapas apmeklētājiem. Izvēlēties lapas veidotāju, kas ir gatavs visu paklausīgi izdarīt pēc pasūtītāja iecerētā, nebūtu pareizi. Jo uzmetums noteikti ir nepilnīgs, uzlabojams un papildināms ar idejām, kā arī piemērojams jaunākajām tendencēm. Arī izpildītājs, kas vienlaikus piedāvā vairākus mājas lapas risinājumus, ir apšaubāms – šādās reizēs varianti var būt apgrābstīti un izvēlētais tā arī paliks līdz galam nenoslīpēts. Pieņemamāks varētu būt viens lapas uzmetums, tapis pēc sākotnējām sarunām un iegūtajiem datiem, kas tiek papildināts tālākajā darba gaitā un diskusijās.
Šajā procesā nedrīkst aizmirst par tādu svarīgu lietu kā lapas tālākā uzturēšana. Dažkārt izpildītājs to un ar to saistītās izmaksas nepiemin. Taču mājas lapas uzturēšana ir svarīgs nosacījums. Pasūtītāji gan kļūstot prasīgāki un ar katru gadu šim jautājumam pievēršot lielāku uzmanību. Prasītāja ziņā ir izvēlēties, vai mājas lapu turpmāk uzturēs pats izpildītājs vai to pārvaldīs pats uzņēmums. Pasūtītāji biežāk izvēloties iespēju informāciju papildināt un kaut ko mainīt pašu spēkiem. Acīmredzot tas galvenokārt saistīts ar finanšu resursiem.
Visvairāk grēko ar uzturēšanu
Ar lapas uzturēšanu uzņēmumi visvairāk arī grēko, neatjaunojot informāciju. Apmeklētājos tas, ka uzņēmuma mājas lapa nav mainījusies pāris gadu, rada vilšanos un stagnātisku iespaidu. Vispirms vajadzētu atsvaidzināt uzņēmuma darbības rādītājus. Jāteic, ka liela daļa tos vispār neuzskata par vajadzīgu internetā atklāt. Svarīga ir informācija par jaunākajiem produktiem un pakalpojumiem, kā arī ziņas par citām uzņēmuma aktivitātēm – atbalsta akcijām, iesaistīšanos projektos u.tml.
Pie uzņēmumiem, kas atjauno saturu un ik pa laikam arī dizainu, galvenokārt pieder bankas un apdrošinātāji, kas pārliecinājušies par nepieciešamību gan saturiski, gan vizuāli pieskaņot mājas lapu mārketinga aktivitātēm.
Pirms darba veicēja izvēles būtu jāiepazīstas ar vairākiem pretendentiem – parasti ar ikvienu iespējamas konsultācijas bez turpmākām saistībām. Mājas lapu veidotāji par labāku atzīst komandas, nevis viena speciālista izvēli, jo viens cilvēks nevar būt gana labs visu jomu – mākslinieciskās, programmēšanas, lietošanas – pārzinātājs. Kā jebkurā nozarē, arī informācijas tehnoloģijās notiek specializēšanās noteiktās jomās. Protams, ikdienā nereti notiek citādi.
Lētākais nenozīmē kvalitatīvākais
Atvēlētie līdzekļi ir viens no mājas lapas kvalitātes parametriem. Cenu amplitūda ir visai plaša. Zinātāji teic, ka pieklājīgu mājas lapu var izveidot par nepilniem 1000 latiem. Par tūkstošiem diviem – iegūt mājas lapu, kur pats vari mainīt informāciju. Tomēr izvērstas, tehniski pietiekami sarežģītas (ne lietošanas ziņā) un kvalitatīvas vidusmēra lapas izveidei jārēķinās ar diviem trim tūkstošiem latu. Lapas izveidei nepieciešami vismaz divi mēneši, taču optimālais termiņš ir trīs četri mēneši.
Veidotāji domā, ka kaitējumu viņu biznesam nodara likums par valsts un pašvaldību iepirkumu. Lai gan tā mērķis ir nepieļaut nelietderīgu nodokļu maksātāju naudas tērēšanu, tomēr tā piemērošana ietekmē kvalitāti. Cenu aptaujās projektiem virs 1000 latiem parasti priekšroka tiek dota lētākajam piedāvājumam, daudz neiedziļinoties prasību un mērķu izstrādē. Tādējādi pie teikšanas ne vienmēr tiek augstākā līmeņa profesionāļi, tiek manipulēts ar nodokļu nomaksu, programmu legalitāti. Arī rezultāts ne vienmēr ir pieņemams. Lai gan likums par iepirkumu attiecas tikai uz valsts un pašvaldību pasūtījumu, tas atstājot iespaidu arī uz privātfirmām. Arī tās rīkojoties līdzīgi. Dažkārt, lai ietaupītu, tiek algoti studenti vai amatieris vienpatis. Rezultāts esot atbilstošs atalgojumam. Taču, kamēr interneta apmeklētāji nevar lepoties ar labām tehnoloģiju zināšanām, viņi var arī nepamanīt kļūdas un paviršības, kas “uzkrīt” profesionāļa acij.
Ar mājas lapas izveidi vien nepietiek. Lai tā darbotos uzņēmuma labā un to apmeklētu pēc iespējas vairāk interesentu, lapa jāreģistrē meklētājserveros, mājas lapu katalogos, B2B (business to business – bizness biznesam) katalogos. Princips vienkāršs – jo vairāk vietās lapa būs reģistrēta, jo lielāka iespēja, ka to atradīs. Nākamais solis būtu produktu datu bāzes publicēšana internetā, ļaujot klientam saņemt informāciju par produkcijas pieejamību un nodrošinot iespēju elektroniski veikt pasūtījumu un norēķināties. Pie darbības efektivitātes kāpināšanas pieder arī tiešais pasts, kad uzņēmums pats ar e – pasta starpniecību meklē sadarbības partnerus un klientus. Taču liela daļa uzņēmumu līdz šādai praksei vēl nav nonākuši un tikai pamazām sāk apgūt tehnoloģiju iespējas.
Daži desmiti mājas lapu
Bez izglītības iestādēm, bibliotēkām, muzejiem, sabiedriskajām un citām organizācijām ar meklētājserveri izeja uz savām mājas lapām nodrošināta nepilniem trim desmitiem Jelgavas uzņēmumu un firmu, neskaitot bankas, apdrošinātājus un citus finanšu pakalpojumu sniedzējus. Jelgavas mājas lapā nodrošinātas saites vēl ar dažiem citiem uzņēmumiem.
Jelgavnieku mājas lapas līdzīgi kā citviet ir tikpat raibas kā dzeņa vēders. Ar profesionāļa aci daudziem nāktos uzklausīt kritiku. Par tās objektivitāti gan dažkārt varētu strīdēties, jo informācijas tehnoloģiju speciālistiem tīk sevi novietot “augstākā plauktiņā” par pārējiem un gandrīz vai uz ikvienu veikumu raudzīties tikai un vienīgi ar “nolikšanas” metodi. Ar parasta patērētāja viedokli ir citādi. Ērtību ziņā vismazāk ko pārmest ir izklaides, sportisko aktivitāšu un citu pakalpojumu sniedzējiem, naktsmītņu piedāvātājiem. Boulings, kartings, klubi, atpūtas centri galvenokārt uzsvēruši savus pakalpojumus, tuvākajiem pasākumiem un citām iespējām, ar ko vienkārši un pārskatāmi iepazīties un noskaidrot izmaksas. Īsi un koncentrēti izvietots viss nepieciešamais. Tāpat ir ar viesnīcām. Daži, piemēram, atpūtas centrs “Brīze”, lapas atsvaidzināšanai nav pietiekami izmantojuši vizuālās iespējas un atklājuši sakopto un patīkamo apkārtni. Savukārt aģentūras “Star Tours” lapā izeja uz sadaļām īsti ātri nedarbojas vai vispār bloķējas. Informācija par atsevišķiem atpūtas ceļojumiem ir tikai angļu valodā. Ne visiem piedāvājumiem klāt pievienotas cenas. Sadaļā par pašu firmu informācija ir gara, viss teksts pārskatāmi neietilpst vienā ekrāna lapā. Kluba “Tonuss” lapā prasītos vairāk ziņu par turpmākajiem pasākumiem. Dažkārt afišā atspoguļoti jau pagājuši pasākumi. Patīkami, ka bez pierastā mājas lapā var iesaistīties aptaujā, izteikties forumā. Sludinājumi gan pārsvarā piedāvā tikai vienu – iepazīšanās – tēmu.
Derētu vienota pasākumu lapa
Atpūtas un izklaižu rīkotājiem pilsētā derētu viena atsevišķa adrese, kur vienuviet operatīvi noskaidrot visus iespējamos piedāvājumus – kas, kur un kad notiek, kur un ko var redzēt, kur un ko darīt.
Savs stils ieturēts firmas “Līderis” mājas lapā, taču ir nianses, kas, ilgāk tajā uzturoties, sāk kaitināt. Proti, nonākot jaunā sadaļā, vispirms vari izlasīt kādu viedu domu, bet, lai nonāktu pie mērķa, ir jāklikšķina vēlreiz. Iespējams pievienot komentārus, bet publiskai apskatei tie gan nav domāti. Ir uzņēmumi, piemēram, “Zemgales tehnoloģiskais centrs”, kam verot mājas lapu, vispirms nākas vērties uz reklāmas lodziņu, kas dažkārt varētu būt traucējoši. Citādi informācija par piedāvājumu, komplektāciju un tās variantiem ir plaša un pārskatāma. Lapā izvietots uzņēmuma vadītāja foto. Tas un klāt pievienotā informācija par uzņēmumu liecina, ka tas nav kaut kāds anonīms kantoris, bet uzņēmums ar savu tēlu. Diemžēl nekur neatrast vismaz aptuvenas cenas un izmaksas. Klientam, lai zinātu, vai ir vērts tērēt laiku saziņai, būtu lietderīgi zināt vismaz cenu robežas. Citādi ne viens vien no tālākiem kontaktiem vispār var atteikties.
Nepatīk uzrādīt cenas
Ar cenu atspoguļojumu grēko ne viens vien uzņēmums. Tādu nav betona ražotājam “Jelgavas MB”, “Latakva” filiālei, SIA “Ģeometrs” un citiem. Dažs uzņēmums nav aizmirsis ievietot norēķinu kontus, bet klientam tik svarīgo cenu gan. Pa e – pastu vai mobilo telefonu var uzzināt “Floras” produkcijas cenas, mājas lapā atklātas vien koksnes iepirkuma cenas. Citādi lapa ir pārdomāta un saistoša ar veiksmīgu fotokustības risinājumu. Cita starpā atklāts izstrādājumu tapšanas process, vienīgi patumšās fotogrāfijas uzklikšķinot nav iespējams palielināt. “Flora” pieder pie retajām firmām, kur mājas lapā bez informācijas par piedāvājumu, nozīmīgākajiem projektiem ir dati par īpašnieku un vadību, atklāts pamatkapitāla lielums, apgrozījuma un eksporta apjomi. Lai gan tas pieder pie uzņēmuma vizītkartes labā toņa, lielākā daļa firmu tos nav radušas atklāt.
Arī uzņēmuma “Jelgavas mēbeles” lapā cenas pieejamas tikai atsevišķiem izstrādājumiem. Tāpat ne visas piedāvātās izstrādājumu grupas iespējams atvērt. Atverot jaunu sadaļu, parādās kāds izstrādājums. It kā tam tā būtu jābūt, taču zemāk izvietotā informācija pirmajā brīdī šķiet nomaskēta, kas vedina šaubīties, vai esi nokļuvis pareizajā vietā.
Tipogrāfija nepieder pie uzņēmumiem, kura produkcija bieži būtu nepieciešama ierindas cilvēkam. Taču arī ar nozari nesaistītu jomu pārstāvjiem dažkārt rodas nepieciešamība pasūtīt kādu mapi, veidlapu u.tml. Diemžēl, ja nepiederi pie poligrāfijas profesionāļiem, no malas izprast piedāvātos risinājumus, piemēram, par slimnieku slimības vēstures mapes labāko un lētāko variantu, nav iespējams. Arī elektroniskā kontaktēšanās diez vai varētu palīdzēt.
Jelgavas Autobusu parks pēc mājas lapas izveides uzskata, ka pasažieriem pietiek ar internetā publicētu autobusu sarakstu. Taču ņemot vērā tā pieejamību, precīzāk trūkumu, šāda taktika neiztur kritiku. Iecere attaisnotos vien tad, ja braucēju rīcībā būtu mobilie telefoni ar wap, lai sarakstā varētu ieskatīties, kad vien radusies vajadzība. Mūsu pasažieriem līdz šādam līmenim vēl ilgi “jāaug”.
Knifiņi, kas apgrūtina un kaitina
“Jelgavas maiznieka” mājas lapa parastam pircējam diezin vai ir vajadzīga, bet savi knifiņi tai ir. Nelabvēlīga zvaigžņu stāvokļa gadījumā tie gan var sākt traucēt. Piemēram, uzklikšķinot uz uzņēmuma adreses, vispirms parādās rotējošs globuss, kas pāriet kontinentā, līdz beidzot atklājas Jelgava. Ja meklētājam nav laika, gaidīšana var kaitināt. Savukārt sadaļa “Kontakti” maldinoši noved nevis pie tālruņiem, bet tūlītēju e – pasta sūtīšanu. Šaubas māc, ielūkojoties jaunumu sadaļā, jo maizītes “Trīs sivēntiņi” nekādā gadījumā vairs nav jaunums. Šai ziņā, bet ne labākajā nozīmē neatpaliek uzņēmuma “Larelini” mājas lapa, kur pēdējie jaunumi datēti ar 2002. gadā notikušo izstādi. Citādi lapai ir ieturēts itin patīkams stils. Jā, vienīgi prasītos kas personiskāks par pašu uzņēmumu. Taču “Larelini” vadība nav vienīgā, kas vēlējusies palikt anonīma. Apmeklētāju uzrunāt cenšas SIA “Datorcentrs”, diemžēl anonimitātes un bezpersoniskuma dēļ tas īsti neizdodas. Arī šeit pretēji “ZRK Bokova” lapai neparādās pakalpojumu cenu amplitūda. Tiesa, pēdējā firma acīmredzot orientējas uz profesionāļiem, nevis lielāko sabiedrības daļu, kas nevar lepoties ar pārlieku tehnoloģiju zināšanām. Jo sevišķi, ja klāstā ir plašam cilvēku lokam domāta produkcija.
Atjaunošanu un uzlabošanu gaida “Latvijas keramika A” mājas lapa. Pašlaik tajā it kā tik daudz kas ir, taču tajā pašā laikā nav. Sauso informāciju derētu atsvaidzināt ar daudzveidīgo izstrādājumu grupu fotogrāfijām vai kā citādi vizuāli padarīt dzīvāku. Ienākot lapā, gribētos redzēt ko saistošāku un intriģējošāku par kataloga tipa foto. Jelgavas Mašīnbūves rūpnīcas, uzņēmuma “Rešetilovs un Co” mājas lapas galvenokārt domātas sadarbības partneriem un klientiem, kas pārzina piedāvājuma specifiku. Mašīnbūves rūpnīcas lapa lasāma tikai krievu un angļu valodā. Bet ārvalstu firmu meitas uzņēmumu “Dinex Latvia” un “TS Rīga” lapas – tikai vācu valodā. Tāda acīmredzot ir mātes uzņēmumu attieksme pret šejienes sabiedrību.
