Par salnu postītajām kultūraugu platībām informāciju sniegušas 646 saimniecības, kurās aprēķināti 1,638 miljonu latu zaudējumi, tostarp Zemgalē 471 101,82 latu apmērā.
Par salnu postītajām kultūraugu platībām informāciju sniegušas 646 saimniecības, kurās aprēķināti 1,638 miljonu latu zaudējumi, tostarp Zemgalē 471 101,82 latu apmērā.
Visvairāk kultūraugu cietuši Kurzemē. Tur salnas nodarījušas 560 108,82 latu lielus zaudējumus, postot 9385,52 hektārus iekopto tīrumu. Zemgalē graudaugi un citas kultūras cietušas 3369,51 hektāra platībā, kā dēļ mūsu reģiona zemnieki zaudējuši 471 101,82 latus. Visvairāk – 103 472 latu – zaudējuši Zemgales kartupeļu audzētāji. Tāpat krietni cietuši kukurūzas, ziemas rudzu, rapša, ziemas kviešu un cukurbiešu lauku īpašnieki. Savukārt salnu skarto platību ziņā visvairāk nepaveicies ziemas kviešu (kopumā postīti 1007,36 hektāri), ziemas rudzu (815 hektāru) un rapša (494,95 hektāri) audzētājiem.
Iniciators pavasara salnu postījumu apzināšanā bija Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP). Tās sekretariāta vadītāja Rita Sīle informē, ka kopumā valstī ziņas sniegušas 646 saimniecības par pavasara salnu nodarītajiem zaudējumiem augkopībā, aptverot 22,3 tūkstošus hektāru graudaugu, rapšu, zālāju, kartupeļu, dārzeņu platību un ilggadīgos stādījumus.
Ar rajonu lauksaimnieku apvienību, rajonu konsultāciju biroju un nozaru asociāciju palīdzību savākto detalizēto informāciju LOSP ir iesniegusi Zemkopības ministrijai tālākā risinājuma meklējumiem. Lai salnās cietušās saimniecības nepaliktu bez naudas, ir iespējams panākt vienošanos ar Eiropas Komisiju par ātrāku tiešo maksājumu izmaksu Latvijā šā gada rudenī, kā arī aicināt valdību rast finanšu līdzekļus papildu subsīdijām.
LOSP allaž uzsver, ka valstī nepieciešama sakārtota lauksaimniecības apdrošināšanas sistēma, lai rastu problēmas ilgtermiņa risinājumu. Apdrošināšanas problēmu dēļ zaudējumu gadījumos lauksaimnieki regulāri vērsušies valdībā pēc finansiālas palīdzības. Tā kopš 2000. gada ir izmaksātas kompensācijas no valsts budžeta 11,55 miljonu latu apmērā. Rajonu lauksaimnieku apvienību 14. jūlija sanāksmē kā veiksmīgāko risinājumu atbalstīja lauksaimniecības apdrošināšanas fonda izveidi.
