Pēdējo gadu demogrāfiskā situācija liecina ne tikai par to, ka jāgādā par «māmiņu algām», bet arī par to, ka lielāka uzmanība jāpievērš iedzīvotāju veselībai, jo ik gadu aizsaulē aiziet vairāk nekā 800 jelgavnieku.
Pēdējo gadu demogrāfiskā situācija liecina ne tikai par to, ka jāgādā par “māmiņu algām”, bet arī par to, ka lielāka uzmanība jāpievērš iedzīvotāju veselībai, jo ik gadu aizsaulē aiziet vairāk nekā 800 jelgavnieku. No tiem lielākā daļa tiek apbedīti pilsētas kapsētās.
Jelgavā ir 17 kapsētu un piemiņas vietu, kuras apsaimnieko aģentūra “Pilsētsaimniecība”, tomēr jau šobrīd lielākā daļa kapsētu ir slēgtas vai daļēji slēgtas. Tas nozīmē, ka tajās jaunas apbedījumu vietas netiek ierādītas. Galvenokārt tādēļ, ka Jelgavas kapsētās netiek plaši praktizēti pārapbedījumi nekopto apbedījumu vietās. Lai risinātu šo problēmu, jau 1999. gadā tika sākts darbs pie jaunu teritoriju iekopšanas kapsētu vajadzībām.
Kapsētu paplašināšanas un labiekārtošanas darbus veic saskaņā ar plānu, kura ietvaros izstrādā projektus kapu paplašināšanai, jaunu kapliču būvniecībai un stāvlaukumu ierīkošanai.
Viena šāda teritorija 4,8 hektāru platībā izveidota Bērzu kapos, kur jau šovasar tiks sākti apbedījumi. Tur varētu tikt izvietotas līdz pat 6000 kapa vietu. Perspektīvā tiek domāts par jaunas kapličas izbūvi Bērzu kapu jaunajā daļā, sākta arī Meža kapu paplašināšana 2,9 hektāru platībā, kur šogad tiek izvesti celmi un sagatavota teritorija uzbēršanas darbiem. Aģentūras “Pilsētsaimniecība” kapu uzraudzības meistars Māris Balodis stāsta, ka ar šīm teritorijām apbedījumiem vietas varētu pietikt aptuveni 15 gadiem.
Aģentūras “Pilsētsaimniecība” Kapu uzraudzības nodaļas šāgada budžets kopā ar investīcijām kapu labiekārtošanai ir 86 tūkstoši latu. Nodaļā strādā 17 cilvēku, kas uztur kārtību un rūpējas par visu pilsētas kapsētu labiekārtošanu, kā arī veic kapsētu mākslas un kultūrvēsturisko pieminekļu, pasaules karos un represijās bojāgājušo piemiņas vietu uzraudzību. Kā regulārus kapu kopšanas darbus M.Balodis min pļaušanu, celiņu kopšanu, nokaltušo koku izzāģēšanu, lapu izvešanu. Kapu kopšanas ikdienas darbos tiek iesaistīti arī skolēni un bezdarbnieki. Tāpat tiek domāts par kapsētu vizuālo izskatu, veidojot apstādījumus un dzīvžogus. Šogad jauns dzīvžogs tapis Zanderu kapsētā, iepriekšējo pirms kāda laika apstādījumu zagļi bija pamanījušies papostīt.
Tomēr lielākiem darbiem kapu labiekārtošanā naudas nepietiek, tāpēc katrs projekts rūpīgi jāplāno jau vairākus gadus uz priekšu. Lielākas iespējas attīstībai būtu, ja līdzīgi kā citās pilsētās ieviestu maksu par kapu labiekārtošanu. Tad varētu izveidot kapu sarga štata vienības, lai novērstu vandalismu kapsētās, kas nav retums. Līdzīga situācija ir ar kapu puķu tīkotājiem, kurus praktiski nav iespējams sodīt, jo šos zagļus pieķert ir ārkārtīgi grūti.
Likvidējot vecos kapus pilsētas centrā, bojā gājusi daļa no vēsturiski un mākslinieciski nozīmīgākajiem pieminekļiem, piemiņas plāksnēm un mazajām arhitektūras formām. Vecākie kapu pieminekļi pilsētas kapos galvenokārt datēti ar 19. gadsimta sākumu, kad sāka plānveidīgi izmantot jaunās kapsētas. Meža kapos atrodami vairāki zviedru granītā veidoti “Kurau” firmas (Rīga) pieminekļi, Jelgavā strādājošo meistaru Brauera un Ziediņa darbnīcās tapuši darbi, kā arī tēlnieces Rasas Kalniņas – Grīnbergas veidotie pieminekļi. Jelgavas kapsētās atrodas nozīmīgi mākslas un kultūrvēsturiskie pieminekļi, daudzu Latvijā ievērojamu cilvēku atdusas vietas. Tā kā pilsētas arhīvu materiāli bija iznīcināti Otrā pasaules kara laikā, mirušo reģistrācija atsākta tikai 1955. gadā, bet no 1983. gada tiek veikti ieraksti speciālās kapu grāmatās, kur norādīti arī kapa vietas tehniskie parametri un atbildīgā persona. Pašlaik arhīvu veido datorizēti, vienlaikus slēdzot kapu zemes nomas līgumu ar piederīgajiem. Jāpiebilst, ka līdz šim tādus līgumus izdevies noslēgt tikai par vienu trešdaļu no visām kapa vietām.
Perspektīvā tuvākajiem gadiem tiek domāts arī par plašākiem kapu labiekārtošanas darbiem, kas būs atkarīgi no finansējuma kapu apsaimniekošanas nodaļai.
***
Jelgavas kapsētas
Nosaukums; Adrese; Platība; Brīvās kapavietas (2 – vietīgas); Vidējais apbedījumu skaits gadā
Norauku kapsēta Dobeles šoseja 67 13 241 m2
Zanderu kapsēta (vecā) Dobeles šoseja 69 42 409 m2 200 200
Zanderu kapsēta (jaunā) 4,16 ha
Staļplača kapsēta Miera iela 6 2476 m2 100 20
Bērzu kapsēta Bērzu ceļš 40 77 604 m2 3000 290
46 630 m2
Baložu kapsēta Baložu iela 14 56 889 m2 40 150
40 872 m2
Baložu kapsēta Baložu iela 11 1574 m2
657 m2
Miera kapsēta Miera iela 13 24 513 m2 20
Miera kapsēta Miera iela 13a 2351 m2
Miera kapsēta Miera iela 17 1965 m2
Miera kapsēta Miera iela 19 24 513 m2
Nikolaja kapsēta (Meža) Bauskas iela 12 14,8 ha 40 100
tajā skaitā bez apbedījumiem Bauskas iela 12c 39 909 m2 Pēc paplašināšanas
Bauskas iela 18 47 982 m2 + 1800
Romas kapsēta Miera iela 7 1,7 ha 25
Kalnakroga kapsēta Staļģenes iela 59 0,7 ha 15
1905.gada kritušo apbedījumi Zālītes iela 3 0,2 ha
Fašisma terora upuru apbedījumi Aviācijas iela 24 0,3 ha
Ebreju kapi Miera iela 12 1,48 ha
Ģintermuižas kapi Filozofu iela 69 0,85 ha
