Pirms kāda laika «Ziņu» aptaujā tika vaicāts, vai Jelgava kļūst sakoptāka? Atbilde skanēja – nē! Bet es uzskatu, ka tā nav.
Pirms kāda laika “Ziņu” aptaujā tika vaicāts, vai Jelgava kļūst sakoptāka? Atbilde skanēja – nē! Bet es uzskatu, ka tā nav.
Cilvēki nevar saskatīt pārmaiņas, jo paši tās bojā. Pagājušajā gadā pie vecās estrādes iesēja skaistu zālienu – mazs prieciņš acīm un sirdij. Bet uz cik ilgu laiku? Jau šajā pavasarī to rotā divas neglītas taciņas un tās nav ieminis viens, divi cilvēki – to izdarījuši liela daļa jelgavnieku.
Kad parkos novieto soliņus, šūpoles, smilšu kastes bērniem, tas ir darīts ar labu nodomu, bet kāda ir pateicība par to? Jaunie soliņi tiek izroboti, apdedzināti un aprakstīti, šūpoles salauztas, bet smilšu kastēs kāds jelgavnieks atved nokārtot dabiskās vajadzības savu mīļo mājdzīvnieku.
Es iesaku nebojāt citu cilvēku izdarīto, bet censties to uzlabot. Lai pilnveidotu pilsētu, mums jāpilnveido pašiem sevi.
L.B.