Pirmdienas vakarā pēc Latvijas izlases spēles ar Krieviju Rīgas ielās vēl ilgi varēja sastapt un sadzirdēt sarkanbaltsarkani krāsotiem vaigiem pilnā balsī skandējošus «Sarauj, sarauj, Latvija!» un «Latvija labākā!» jauniešus.
Pirmdienas vakarā pēc Latvijas izlases spēles ar Krieviju Rīgas ielās vēl ilgi varēja sastapt un sadzirdēt sarkanbaltsarkani krāsotiem vaigiem pilnā balsī skandējošus «Sarauj, sarauj, Latvija!» un «Latvija labākā!» jauniešus. Un, lai arī mēs zaudējām 5:7, spēli var pielīdzināt uzvarai, jo puiši bija atguvušies no sestdienas mačā piedzīvotās katastrofālās neveiksmes un atkal priecēja mūs ar kvalitatīvu hokeju.
Taču spēles sākums tik priecīgs vis neizdevās (lai neteiktu vairāk), un jau spēles 42. sekundē Aleksejs Kovaļovs ar negaidītu metienu pārsteidza mūsu vārtsargu. Ar to krievi nebūt nesamierinājās, un jau nepilnas piecas minūtes vēlāk Irbe kapitulēja vēlreiz atkal no tā paša Kovaļova rokas. Pēc tam krievu hokejisti guva vēl pa diviem vārtiem. Šķita, atkārtojas iepriekšējās spēles otrā perioda scenārijs.
Daži «līdzjutēji», acīmredzot to nojauzdami, ātri vien pameta Vērmaņdārzu, taču īstenie Latvijas patrioti spītīgi deldēja vasaras estrādes asfaltu un neatlaidīgi uzmundrināja gan paši sevi, gan, protams, arī mūsu hokejistus, kas gan viņus neredzēja, taču noteikti juta pozitīvo emociju un milzīgā atbalsta vēsmas par spīti simtiem kilometru, kas mūs šķīra.
Un ilgi nebija jāgaida. Jau 16:29 min. Kerčs, kopā ar saviem maiņas partneriem Beļavski un Maticinu realizējot skaitlisko vairākumu, guva tik ļoti gaidītos pirmos vārtus šajā D grupā.
Otrais periods sākās ar lielisku Aleksandra Ņiživija izgājienu aci pret aci ar krievu vārtsargu J.Podomacki, un rezultāts 2:4. Šis vārtu guvums arī uzskatāms par lūzuma punktu visā mačā. Krievu hokejisti gan drīz pēc tam atbildēja ar to pašu, proti, diviem gūtiem vārtiem. Taču pēc otrā pārtraukuma neapšaubāmi iniciatīva piederēja mūsu hokejistiem, kuriem šajā trešdaļā izdevās gūt hat-trick. Vispirms atzīmējās Tambijevs, tad Čudinovs, un visbeidzot punktu šai skaistajai trijotnei (trim ripām krievu vārtos) pielika Normunds Sējējs. Rezultāts tobrīd, piecas minūtes līdz spēles beigām, bija pat nedaudz neticams no šķietami pilnīgi bezcerīgā 0:4 «letiņi» bija atspēlējušies uz 5:6. Pēdējā minūtē Irbe tika nomainīts pret sesto laukuma spēlētāju, un pēc īslaicīgas mūsējo viesošanās krievu zonā Andrejs Skopincevs lēni un mierīgi ieripināja ripu tukšajos mūsu izlases vārtos.
Emocijas, kas valdīja Vērmanītī, gluži vienkārši nepakļaujas ietērpties kaut kādos vārdos visi spāņu, itāļu un sazin kādi tik vēl futbola fani blakus mūsējiem izskatītos pēc klusām pelītēm. Cerēsim, ka šāda situācija nebūs tikai Pasaules čempionāta laikā vien… Sarauj, Latvija!
