Tas bija gandrīz pirms pusgadsimta, kad man, pusauga puikam, tēvs, tobrīd dzelzceļa meistars, rādot uz noliktavas paspārnē guļošo drezīnas riteņpāri, teica..
Tas bija gandrīz pirms pusgadsimta, kad man, pusauga puikam, tēvs, tobrīd dzelzceļa meistars, rādot uz noliktavas paspārnē guļošo drezīnas riteņpāri, teica: “Tādu dzelzs gabalu pirms kara Latvijas dzelzceļā virs galvas varēja pacelt divi vīri – jelgavnieks Jankovskis un es.”
Tēvs to spēja, jo divdesmito gadu nogalē kādu brīdi bija trenējies Rīgas I Atlētu (baltvācu) biedrībā, bet atstāstu par jelgavnieku sniedza ieskats pirmskara laikrakstu slejās.
Žanis Jankovskis ar sportu iepazinās dienesta laikā Latvijas armijas rindās, pēc tam (1923. – 1924.) turpināja pilnveidot savu spēku un meistarību tobrīd smagatlētikā spēcīgajā 1. Jelgavas Sporta biedrībā. Aizstāvēdams biedrības krāsas, 1925. gada janvārī Rīgā Ž.Jankovskis + 82,5 kg svara kategorijā izcīnīja Latvijas meistara nosaukumu, pēc tālaika noteikumiem sasniegdams 77,5 kilogramus vienrocīgajā raušanā un 125 abrocīgajā raušanā; 87,5 kilogramus vienrocīgajā un 125 kilogramus abrocīgajā grūšanā; 75 kilogramus abrocīgajā spiešanā; 460 kilogramu kopsummā. Ar šādu rezultātu būtu iespējams noslēgt pirmo desmitnieku 1924. gada olimpiskajās spēlēs Parīzē, kur piekto vietu izcīnīja cits Latvijas smagsvars Kārlis Leilands.
Varam pieņemt, ka Ž.Jankovska izvēli pāriet uz citu sporta klubu noteikusi vēlme piedalīties starptautiskās sacensībās ārpus Latvijas. Tā jelgavnieka vārds turpmāk saistās ar apvienību “Strādnieku sports un sargs” (saīsināti SSS). Tā bija 1921. gadā Latvijas Sociāldemokrātiskās partijas dibināta organizācija ar zināmu politisku nokrāsu un daļēji militarizētu ievirzi, kurai līdz 1933. gadam bija ievērojama nozīme sporta izaugsmē Latvijā.
SSS vadīja jaunais politiķis Bruno Kalniņš, goda biedrs bija Rainis un partijas līdervīrs, mūsu novadnieks Pauls Kalniņš. Organizācijai bija arī savs žurnālveida preses izdevums, kura 1925. gada marta laidienā lasām: “SSS Jelgavas nodaļas biedru skaits pēdējās dienās stipri pieaudzis (..) kā pirmais no jauniestājušamies minams fenomenalais Ž.Jankovskis, kurš skaitījās par Latvijas smagā svara meistaru svaru celšanā. Jankovskis nav tikai vienpusīgs cēlājs vien, viņam labi panākumi arī grieķu – romiešu cīņā, trenējas arī vieglatlētikā, ņēmis 1. godalgas 60 m skrējienā, augstlēkšanā, lodes grūšanā. Viņa arvienu progresējošie sasniegumi liek cerēt, ka arī internacionālā maštabā viņš varēs cienīgi SSS godu aizstāvēt. Pateicoties svaru cēlāju rosīgajai darbībai, “SSS” Jelgavas nodaļas valdei steidzīgi jādomā par stangu smaguma palielināšanu.”
1925. gada vasarā jelgavnieks viens no pirmajiem SSS saņēma ceļazīmi uz “1. Vispasaules strādnieku olimpiādi” Vācijā. Sacensībās
26. jūlijā Frankfurtē pie Mainas septiņās svara kategorijās konkurējuši 342 atlēti. Ž.Jankovskis smagajā svarā (Jankovska svars 210 mārciņu, bet tuvākajam konkurentam – virs 300 mārciņām) izcīnīja pārliecinošu uzvaru. SSS žurnāls atzīmēja, ka “Jankovskis uzskatāms par pionieri Vispasaules strādnieku olimpiādē Latvijas olimpiešu saimē”.
Kā nesen izdevās noskaidrot, jelgavnieka sniegums atzīmēts arī tālaika Vācijas sporta presē, arī Hesenes zemes sociāldemokrātu izdevumos un joprojām populārajā “Frankfurter Allgemeine”.
Tādējādi jelgavnieks ir pirmais brīvvalsts sportists, kas guvis starptautisku panākumu. Vēl 1925. gada nogalē viņš piedalījās starptautiskās sacensībās ar Krievijas sportistu līdzdalību Rīgā un Jelgavā. 1944. gadā Ž.Jankovska sniegums raušanā ar labo roku (82,5 kg) lasāms valsts rekordu sarakstā, bet turpmāk viņa vārds augstākajā sporta apritē nav manīts. Palicis neizzināts arī viņa turpmākās dzīves ceļš.
