Cīņa ar padsmitgalvaino pūķi turpinās un, spriežot pēc notiekošā, turpināsies mūžīgi. Runa ir par korupciju mūsdienu politiskās elites izpratnē.
Cīņa ar padsmitgalvaino pūķi turpinās un, spriežot pēc notiekošā, turpināsies mūžīgi. Runa ir par korupciju mūsdienu politiskās elites izpratnē. Laikam Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājs Aleksejs Loskutovs ir no visas sirds pārliecināts, ka, atrodot nepieciešamās sociālās komunikācijas (lasīt: sabiedrisko attiecību tehnoloģiskos risinājumus), pūķim visas galvas būs nost. Visi kampaņās uzrunātie sapratīs, ka dot kukuli ir slikti, bet to ņemt ir vēl sliktāk. Un ļaunums tiks likvidēts. Varēsim visai pasaulei paziņot, ka mazā Latvija, kārtējo reizi ejot savdabīgu ceļu, atradusi unikālu veidu, kā tikt galā ar ļaunumu, ar ko netiek galā pat tās valstis, kas tiek rādītas kā piemērs.
Pagājušās nedēļas nogalē pulcējās prominentu sabiedrisko attiecību firmu prominenti speciālisti no visas Latvijas. Piedalījās tikpat prominenti politiķi un ierēdņi, lai “patusētu” ar vadošajiem “piarsčikiem” un gūtu dažu labu atziņu. Neizpalika arī KNAB vadītājs A.Loskutova kungs, kurš, uzrunājot klātesošos, bilda, ka viņš ieradies kā klients, kurš lūdz palīdzību, lai visa Latvija saprastu – korupcija ir viena slikta lieta. Protams, to saprast vajag. Taču ko darīt, kad saprasts – dimbā esam – un sabiedrība atzīst korupciju par ļaunumu, tajā pašā laikā uzskatot, ka tas ir efektīvākais veids, kā nodrošināt savas ērtības un attīstību. Piemēram, ceļu policistiem tiek maksāts, jo tas ir lētāk un ātrāk, bet ierēdnim, lai viņš būtu pielaidīgāks. Izrādās, ka, lai tiktu no naudas došanas un ņemšanas vaļā, paredzams plašs darba lauks ar speciālu sociālu kampaņu rīkošanu. Protams, visi sabiedrisko attiecību speciālistu izteiktie priekšlikumi bija vajadzīgi un nepieciešami. Tajā pašā laikā šķiet dīvaini, ka cīnītājiem ar šo sērgu liekas, ka, pasakot “fui”, uzrunātie nokaunēsies un tā vairs nedarīs.
Pirmkārt, viss, kas noticis ap KNAB jau no paša sākuma ir iecelts politiskās elites savtīgo interešu centrā. Acīmredzot katru reizi pie varas esošajiem šķitis, ka ar šīs iestādes rokām tiks galā ar konkurentiem vai vismaz varēs piespiest viņus klusēt. Galu galā pa šiem gadiem attiecīgs kompromāts savākts par visiem galvenajiem spēlētājiem politiskajos un ekonomiskajos laukumos. Kamēr turpinās nevienam neizprotamais riņķadancis ap Loskutova kunga un viņa vietnieces bijušās KNAB vadītājas vietas izpildītājas Jutas Strīķes neizprotamajiem apvainojumiem, piedodiet, neceriet, ka šīs iestādes darbu kāds uztvers nopietni. Tas pats sakāms par neizprotamajiem tiesu lēmumiem partiju finansēšanas lietās. Pēkšņi tām piespriež sodu, tikpat pēkšņi – atceļ. Otrkārt, nekas neliecina, ka tiktu kaut kas nopietni darīts, lai izsistu no korumpētu valsts un pašvaldību ierēdņu rokām viņu galveno trumpi – pēc saviem ieskatiem traktēt daudzviet pretrunīgās likuma normas. Tur, kur rodas iespējas pateikt “jā” vai “nē”, izmantojot nenoteikto formu “varbūt”, sabiedrība ierēdnim ir iedevusi rokās izvēli lemt par labu vienam vai otram pretendentam. Būtu naivi iedomāties, ka, vakarā televīzijā noskatījies reklāmas rullīti par to, ka dot kukuli ir slikti, uzņēmējs no rīta, prasot atļauju un saņemot tās izsniedzēja mājienu, ka šo jautājumu varētu lemt šādi vai tādi, iepriekšējā vakarā redzēto atcerēsies.
Treškārt, ne mazāk svarīga ir jau esošo likumu konsekventa ievērošana. Citādi turpināsies darbības imitācija un bezdarbības piesegšana. Korupcija ir jānovērš arī ar likumu korektu un neizbēgamu pielietošanu – ja dosi un ņemsi kukuļus tiešā vai slēptā formā, ikviens var rēķināties, ka agri vai vēlu taps “sašņorēts”. Tajā brīdī, kad tiks nojaukta, piemēram, kaut vai pirmā nelikumīgi uzbūvētā celtne, var teikt, ka būs likts pirmais ķieģelis sabiedrības uzticības pamatā. Citādi valstij lētāk būtu, ja korupciju pie mums uzraudzītu kāda sabiedriska organizācija, piemēram, “Delna”.