Nākamajā gadā pašvaldību vēlēšanās par sev tīkamo pārstāvniecību varēs balsot ne tikai attiecīgajā pašvaldībā reģistrējušies pilsoņi, bet arī ES pilsoņi.
Nākamajā gadā pašvaldību vēlēšanās par sev tīkamo pārstāvniecību varēs balsot ne tikai attiecīgajā pašvaldībā reģistrējušies pilsoņi, bet arī ES pilsoņi. Turklāt nesen izteikts priekšlikums līdzīgi kā Saeimas vēlēšanās arī pašvaldībās deputātus ievēlēt, ievērojot piecu procentu barjeru. Šoreiz par to, kāds ir šo izmaiņu vērtējums, “Ziņu” komentētājam Edgaram Saukam stāsta Jelgavas Domes priekšsēdētāja vietnieks un Investīciju biroja vadītājs Jurijs Strods (TB/LNNK).
Kā vērtējat to, ka pašvaldību vēlēšanās varēs piedalīties ES pilsoņi, kas ir reģistrēti iedzīvotāju reģistrā?
Pirms neilga laika mans viedoklis bija tāds, ka viņiem vēlēšanās nedrīkstētu ļaut piedalīties, bet tagad – man atbildes nav. Tas saistīts ar iespēju deklarēt savu dzīvesvietu vairākās vietās. Joprojām valstī nav izstrādāta vienota sistēma, kas ļautu dažu minūšu laikā pārliecināties, vai cilvēks jau nav balsojis arī citā deklarētajā dzīvesvietā. Nesenās Eiropas Parlamenta vēlēšanas pierādīja, ka dažādo valsts reģistru dati atšķiras no tiem, kas ir Jelgavas pašvaldības rīcībā. Ja nebūtu par šīm nesakritībām informējuši laikus, sekas varēja būt vēl bēdīgākas. Valsts mēroga balsojumos nozīme ir dažiem tūkstošiem vēlētāju balsu, bet pašvaldību vēlēšanās viena vai otra deputāta kandidāta likteni var izšķirt daži simti, vai pat desmiti vēlētāju.
Galvenais, kāpēc mana atbilde nav viennozīmīga, ir – līdz šim neviens nav konkrēti pateicis, kādas funkcijas un atbildība būs katrai no triju līmeņu pārvaldēm – valsts, reģionu un vietējo pašvaldību. Pašlaik jau kuro gadu notiekošā administratīvi teritoriālā reforma ir ieviesusi zināmu sajukumu dažāda līmeņa valsts un vietējās pārvaldes funkciju noteikšanā un tā vien šķiet, ka līdz nākamā gada pavasarim īstas skaidrības vēl nebūs. Zināms, ka, piemēram, Jelgavas pašvaldībai būs jāveic atsevišķas funkcijas, kas faktiski varētu atbilst reģiona pārvaldes līmenim.
Vairākas partijas, tajā skaitā jūsu pārstāvētā TB/LNNK, aicina pašvaldību vēlēšanās ieviest tā saucamo piecu procentu barjeru lielo Latvijas pilsētu Domju veidošanā. Vai šāda barjera vietējo pašvaldību deputātu ievēlēšanai ir nepieciešama?
Izsakot šo priekšlikumu, šķiet, bijusi vēlme atrisināt vienas pašvaldības – Rīgas – problēmu, kurā deputātu skaits ir vairāk par sešdesmit un ir iespējami gadījumi, ka to korpuss ir pārāk sašķelts. Ja tā ir patiesība, tad to varētu atrisināt, pieņemot Saeimā likumu par Rīgu. Man nepatīk, ka vienas pašvaldības problēmas mēģina atrisināt uz citu rēķina. Turklāt, kā jau minēju, zināmas korekcijas nākotnē balsojošo skaitā pašvaldībās var radīt dzīvesvietas deklarēšanas principa ieviešana.
Ja runājam par pārējo Latvijas lielo pilsētu Domju veidošanu, tad, lai varētu skaidri pateikt savu viedokli, man vispirms ir jāzina, vai nākampavasar vēlētas tiks arī reģionu (novadu) pašvaldības. Ja, piemēram, vēlētu Zemgales novada otrā līmeņa pašvaldību, mana atbilde būtu “jā” piecu procentu barjerai. Savukārt, ja mēs vēlam pirmā līmeņa pašvaldību tikai Jelgavai, uzskatu, ka 15 deputātu ievēlēšanai šāda barjera nav vajadzīga. Tā nebūs panaceja, kā atrisināt sašķeltību un nestabilitāti deputātu korpusā. Jāņem vērā arī pašvaldības, kurās ir tikai 7, 9 un 11 deputātu. Vienīgais, ko varbūt šādas sistēmas ieviešana atrisinātu, pirmkārt, neļautu vēlēšanās uzvarēt “viendienīšu” partijām un savienībām. Otrkārt, nostiprinātu parlamentāro partiju sistēmu.
