Laika līdz tam, kad būtu jānotiek pašvaldību vēlēšanām, palicis tik vien kā neliels šņauciens.
Laika līdz tam, kad būtu jānotiek pašvaldību vēlēšanām, palicis tik vien kā neliels šņauciens. Kā jau ierasts, jāsākas kārtējam priekšvēlēšanu maratonam, tomēr jautājumā par to, kā vēlēsim un ko vēlēsim, joprojām valda juceklis. Līdz šim tas viss bija skaidrs kā divreiz divi. Bet iestāšanās ES, līdz nejēdzībai novilktā administratīvi teritoriālā reforma un politiķu spēlītes ir novedušas pie tā, ka īstas skaidrības par fundamentāliem vietējo pašvaldību vēlēšanu principiem joprojām nav. Tieslietu ministrija šobrīd ir sagatavojusi vairākus grozījumus likumā par pašvaldību vēlēšanām, kuri jāakceptē Saeimā.
Līdzīgi kā parlamenta, arī pašvaldību vēlēšanas Latvijā turpmāk notiks sestdienās, nevis svētdienās kā līdz šim. Par to lielu debašu nebūs. Var gadīties, ka zināma rīvēšanās starp pozīciju un opozīcijā esošajām nosacīti kreisajām partijām būs par to, ka turpmāk Latvijas Republikā tiesības vēlēt pašvaldības būs arī ES pilsoņiem, kuri nav Latvijas pilsoņi, bet ir reģistrējušies Iedzīvotāju reģistrā. Viņiem būs tiesības kandidēt uz deputāta vietu savā dzīvesvietā. Vienīgais nosacījums – reģistrācijai attiecīgās pašvaldības teritorijā jānotiek vismaz 12 mēnešus pirms vēlēšanām, vismaz sešus mēnešus jāstrādā attiecīgās pašvaldības teritorijā vai pašvaldības administratīvajā teritorijā pieder likumā noteiktā kārtībā reģistrētam nekustamam īpašumam. Jā, par Eiropu un tās nostādnēm sakarā ar saviem pilsoņiem viss ir skaidrs, toties karstas debates izraisīs priekšlikums atļaut pašvaldību vēlēšanās piedalīties Latvijas nepilsoņiem. Jūlija sākumā EDSO Parlamentārās asamblejas pieņemtā rezolūcija uz to aicina vistiešākajā veidā. Tāpēc brīdī, kad Saeimā tiks par to lemts, izrunāties no sirds dabūs visi, bet lēmumu, ticamākais, pieņems līdzīgu kā gadījumā ar ES pilsoņiem.
Vēl viens jautājums, kam gaidāms risinājums jau tuvākajā laikā, saistīts ar Tieslietu ministrijas priekšlikumu noteikt piecu procentu vēlēšanu barjeru Rīgā un citās lielākajās pašvaldībās. Pašlaik priekšlikuma atbalsts panākts no visām lielākajām Saeimā pārstāvētajām partijām. Kaut gan bez debatēm un diskusijas šajā jautājumā no pašvaldību puses neiztikt. Lielā mērā uz šādas normas ieviešanu mudinājusi situācija Rīgas pašvaldībā, kur pašreiz deputātu mandāti pieder “velna ducim”, bet pēc procentu barjeras ieviešanas to skaits saruktu līdz piecām. Priekšlikuma atbalstītāji uzsver, ka tas ļautu novērst pašvaldību domju sašķeltību, turklāt reģionos taptu nostiprināta partiju loma. Uzreiz gan jāsaka, ka tieši pēdējais arguments ir visai diskutabls, jo, jau tā pārāk politizēto gaisotni pašvaldību vēlēšanās sakaitētu vēl vairāk, otrajā plānā novirzot deputātu galveno uzdevumu – pārstāvēt iedzīvotāju intereses. Par iemeslu priekšlikumam tiek nosaukta gan iespēja lielajām partijām pārpirkt sīkpartiju deputātus, gan uzlabot pašvaldību rīcībspēju.
Domājams, nopietna diskusija par šo jautājumu vēl priekšā, jo publiski savu viedokli par to nav vēl bilduši pašu pašvaldību pārstāvji. Interesanti, ka 2001. gada pašvaldību vēlēšanās tepat Jelgavā ar saviem deputātu sarakstiem startēja 17 partijas un apvienības. No tām savu pārstāvniecību pašvaldībā ieguva astoņi saraksti. Gadījumā, ja 2001. gada pavasarī spēkā būtu bijusi piecu procentu barjera, divu sarakstu deputāti šobrīd Jelgavas Domē nesēdētu. Vai tagadējais priekšlikums būtu labākais? Pirmkārt, daļa vēlētāju negūtu savu pārstāvniecību pašvaldībā. Otrkārt, nav pietiekamu argumentu tam, ka, samazinot sarakstu skaitu, uzlabotos lēmumu pieņemšanas mehānisms un Domes rīcībspēja.
