Izrādās, ka Jelgavas rajonā ir pilis, par kurām līdz šim noteikti daudzi neko nav dzirdējuši.
Izrādās, ka Jelgavas rajonā ir pilis, par kurām līdz šim noteikti daudzi neko nav dzirdējuši. Greznās baroka, renesanses un citos stilos celtās ēkas atrodas cita citai līdzās vienā dārzā. Kā tas iespējams? Tās ir miniatūrās pilis, ko savām rokām darinājis Glūdas pagasta “Lielzariņu” saimnieks Jānis Eltermanis.
Darbu sākums meklējams pirms vairāk nekā desmit gadiem. Vispirms J.Eltermani nelika mierā doma iekopt pievilcīgu piemājas dārzu, par ko prieks būtu kā pašu, tā arī citu acīm. Prātā šaudījās dažādi varianti – vai pasūtīt dekoratīvus elementus māksliniekam? “Bet kāpēc es pats nevaru kaut ko uztaisīt?” prātojot sev pajautājis J.Eltermanis. Izrādījās – viņš var. Un kā vēl var! Atliek aizbraukt pie viņa ciemos uz Glūdas pagasta mājām “Lielzariņi”, izstaigāt dārzu, un šaubas, par to, vai saimnieka veikums spēs pārsteigt, izplēn kā nebijušas. Dārzā aug ziedi, augļu koki, dekoratīvi augi, kas rada romantiski ēnainu apgaismojumu. Ja vēl cauri koku zariem un, apejot tos, iezogas saules stari, izgaismojot lepnās pilis, skats ir divtik iespaidīgs. Pilis ir Eltermaņa kunga apbrīnojams roku darbs, kas piešķir dārzam aristokrātisku skaistumu.
Pretstats košiem rūķīšiem
“Astoņdesmitajos gados radās pirmā iedvesma uzbūvēt pili no keramzīta un betona. Un man iepatikās,” stāsta J.Eltermanis. Pēcāk veikalu plauktos viņš pamanījis lielu plastmasas rūķīšu dažādību, kā arī citus dārza dekorus krāsainu suņu, gliemežu un citu radību izskatā. “Īsta bezgaumība!” teic saimnieks. Sapratis, ka viņa dārzam tas neder, J.Elermanis aizvien azartiskāk pievērsies miniatūras piļu celšanai. Nu jau skaidri manāms, kā laika gaitā mainījusies mazo piļu arhitektūra. Gluži tāpat kā reālajā dzīvē. Pirmie darinājumi vēl ir cietokšņu pilis – smagnējas un masīvas, bet vēlāk Eltermaņa kungam gribējies būvēt kaut ko trauslāku, kas “apaudzis” ar dažādām detaļām. Pēdējās greznās celtnes rotā dažādi tornīši un citi smalki elementi. “Tas ir pretstats lielajai bezgaumībai un čurājošajiem puisīšiem, krāsainām, košām vardītēm un citām lietām. Brīžiem nav noslēpjams pārsteigums, pat jāsaķer galva, ko tik var ieraudzīt veikalos! Vai tad mēs – latvieši – paši nevaram neko skaistu izdomāt?”
Materiālus var pacelt no zemes
Pats interesantākais ir, ka piļu autors celtnes nekad nekopē. Maldīgi būtu spriest, ka viņa veidotie nami ir reālu piļu miniatūras. Nekā tamlīdzīga. Visas celtnes ir J.Eltermaņa fantāzija. Reizumis gan viņš pats brīnās, cik daža pils ir līdzīga kādai īstenībā slavenai būvei.
Pārsvarā J.Eltermanis pilis būvē no betona, akmentiņiem, lieliski noder dolomīta šķembas. Labs materiāls esot keramzīts, kas atsvaidzina pils pelēko betona fonu, piedodot silti brūnganu, dabisku toni. Tos materiālus, ko nevar pacelt no zemes, Eltermaņa kungs iegādājas veikalos. Savukārt vajadzīgā, piemēram, pils sienas forma tiek izveidota ar veidņu palīdzību. Protams, vispirms jāizgatavo pati veidne no koka, plastmasas vai kāda cita materiāla. Tas viss prasa pacietību un laiku, tālab parasti pilis top ziemā, kad var atpūsties no lauku darbiem. Vasarā J.Eltermaņa kungam aprūpējami 16,4 hektāros augošie lauksaimniecības kultūraugi – kartupeļi, mieži un kvieši.
Piramīda aizsargā no negaisiem
Viena pils top apmēram mēnesi, taču gada laikā Lielzariņu apmēram hektāru lielais dārzs kļūst par vienu vai divām pilīm bagātāks. “Visvairāk jānopūlas, izgatavojot smalkās detaļas. Pirms pils veidošanas nekad nezīmēju skices, jo būvējot atkal un atkal rodas jaunas idejas,” stāsta J.Eltermanis.
Eltermaņa kunga pilis nav vienas vasaras prieks. “Es tās ceļu izturīgas, ilgam laikam.” Var redzēt, ka vecākās dārza dekorācijas vēl joprojām uzticīgi kalpo, bet par ilgo “darba stāžu” signalizē ar sūnām apaugušie mūri.
J.Eltermanis nav studējis nedz celtniecību, nedz mākslas vai arhitektūru, viss Lielzariņos redzamais ir viņa vaļasprieks. Starp citu, dārzā ir ne vien pilis, bet arī ar autora mīlestību veidots lukturītis un citas lietas. Īpaši saimnieks mudina apskatīt piramīdu. Tā ir ne vien dekoratīva figūra, tai piemīt arī aizsargājoša funkcija. Proti, piramīda celta no dolomīta, bet galotni rotā kvarca kristāls. “Dziednieki apgalvo, ka no tā šaujas vai, gluži otrādi, tas piesaista tievu, spēcīgu enerģijas stariņu, kas pasargā no vētrām un pērkona. Un patiešām – kopš pērnās vasaras, kad piramīdu uzstādīju, nekad negaisa laikā nav zibsnīts un ducināts tieši virs galvas. Lielie negaisa mākoņi allaž paslīd garām.”
Atliek secināt, ka Eltermaņa kungam vajadzēja iet skoloties par arhitektu. Viņš brīdi padomā, pasmejas un atbild: “Bet kurš tad sienu vāks un kartupeļus lasīs? Šeit ir izveidota tāda kā miera saliņa. Un man tā ļoti patīk.” Pēc saimnieka intonācijas un sejas izteiksmes top skaidrs, ka tā tiešām ir.
