Ik pa laikam uzvirmojušās kaislības, kurās tiek pieminēta ES, pēdējās nedēļas saistītas ar Latvijas dziļdomīgo klusēšanu par savu kandidatūru Eiropas Komisijā.
Ik pa laikam uzvirmojušās kaislības, kurās tiek pieminēta ES, pēdējās nedēļas saistītas ar Latvijas dziļdomīgo klusēšanu par savu kandidatūru Eiropas Komisijā. Tik daudz ir skaidrs, ka tai jābūt sievietei, tāpēc jācer, ka pēc “siltajām” sarunām ar Eirokomisijas priekšsēdētāju Žozē Manuelu Duranu – Barrozu vakar mūsu premjers būs izšķīries par vēlamo Latvijas komisāres kandidatūru. ES sakarā jāmin vēl kāds, vismaz pagaidām šķietami pieklusis, jautājums par Eiropas konstitucionālo līgumu. Vienkāršības labad tas tiek saukts par Konstitūciju. Nesen publicēti ES socioloģisko pētījumu programmas “Eurobarometer” ietvaros veiktās sabiedriskās domas aptaujas rezultāti.
Pētījums tika veikts dienās pēc politiskās vienošanās par Eirokonstitūcijas tekstu, kas tika panākta Briselē jūnija vidū. Nedaudz komiski šajā sanāksmē uzreiz pēc Eiroparlamenta vēlēšanām skanēja Īrijas ārlietu ministra pārējiem 24 kolēģiem taujātais: “Lai šajā zālē paceļ rokas tie, kas vakar nav cietuši sakāvi”. Tādā veidā viņš raksturoja faktu, ka visās dalībvalstīs vēlētāji, balsojot par kopīgas institūcijas deputātiem, faktiski pauduši attieksmi pret savu valstu piekopto iekšpolitiku. Tobrīd šķita, ka starpvaldību konferences ietvaros vēl izdosies panākt vienošanos par vairākiem jaunās Eiropas konstitūcijas projekta jautājumiem, lai nogludinātu ceļu Konstitucionālā līguma apstiprināšanai Eiropadomē, kas arī nākamajā dienā notika.
Jau pieminētais pētījums liecina, ka vairāk nekā 80 procentu ES dalībvalstu iedzīvotāju apgalvo, ka viņi piekrīt ES Konstitūcijas pieņemšanai. Tajā pašā laikā no aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem Konstitūcijas pieņemšanai piekrituši 63 procenti. Noraidoši pret to bijuši tikai 10 procentu aptaujāto. Varētu šķist, ka tikai pusotru mēnesi pēc Latvijas iestāšanās ES un tam sekojošam patēriņa cenu “šokam”, visam, kas saistīts ar ES vārdu, varētu būt negatīva atbilde. Kāpēc tad tik daudz respondentu uz šo jautājumu atbildējuši pozitīvi? Pirmkārt, svarīgi ir, ka ar ES Konstitūcijas tekstu Latvijā iepazinušies ļoti maz, varbūt pat tikai daži simti cilvēku, galvenokārt speciālisti. Otrkārt, tā kā nav citas, kā vien iepriekšējā masīvā pozitīvā informācija par visu, kas saistīts ar ES, negatīva atbilde neskanētu pietiekami labi un patriotiski.
Iepriekš izskanējušie atsevišķu, ne pārāk daudzskaitlīgu un tāpēc arī mazietekmīgu grupiņu aicinājumi pirms Konstitūcijas teksta ratifikācijas Saeimā (varētu notikt jau šoruden) līdz šim nav atstājuši sabiedrībā gandrīz nekādu rezonansi. Turklāt, kā jau teikts, pārsvarā viss, kas saistīts ar un ap ES notiekošo, šobrīd reducējies uz to, kas tad būs Latvijas pārstāvis Eiropas Komisijā. Tā kā laiks iet un līdz rudenim vairs nav tālu, domājams, gaidāmā Konstitūcijas ratifikācija parlamentā varētu pēc šāgada budžeta grozījumiem ieņemt nākamo, viskarstāk apspriežamo jautājumu vietu. Pagaidām teju vai pusē ES dalībvalstu par ES Konstitucionālo līgumu tiek sagaidīts referendums. Cik var spriest no šo valstu analītiķu sacītā, tas gan vairāk saistīts ar situāciju katrā no dalībvalstīm, ņemot vērā tajās gaidāmās parlamentu vai pašvaldību vēlēšanas. Šajā sakarā, runājot par Konstitucionālā līguma nākotni Latvijā, jāatceras, ka nākamā gada martā arī pie mums būs pašvaldību vēlēšanas. Un to neizmantotu laikam gan neatstās neviens, kurš daudzmaz cer tajās uzvarēt. Tā vietā, lai sagaidītu normālu diskusiju, ņemot vērā līdzšinējo politiskajās aprindās nostiprinājušos praksi, tikvien sagaidīsim kā visai nežēlīgu tirgošanos.
