Vairāk nekā trešā daļa uzņēmumu vadītāju saskārušies ar papildu grūtībām, kas saistītas ar Latvijas dalību ES.
Vairāk nekā trešā daļa uzņēmumu vadītāju saskārušies ar papildu grūtībām, kas saistītas ar Latvijas dalību ES.
Izvērtējot ieguvumus un zaudējumus pēc Latvijas iestāšanās ES, nepilna trešā daļa Pareksa bankas aptaujāto lietišķās aktivitātes indeksa noteikšanai uzskata, ka iestāšanās ES uzņēmumā neko nav mainījusi. Savukārt 40 procentu no uzņēmējiem, kas izjutuši pārmaiņas, uzskata, ka tās radījušas dažādas grūtības. Ceturtā daļa aptaujas dalībnieku domā, ka radušās papildu iespējas.
Kā informē bankas Sabiedrisko attiecību un komunikācijas nodaļas vadītājs Viktors Zaķis, lai noteiktu “Parex indeksu”, reizi ceturksnī tiek aptaujāts 750 dažādu nozaru un dažādu lielumu uzņēmumu pārstāvji no visiem reģioniem. Šā gada otrajā ceturksnī indekss ir 54,89 punkti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, tas krities par 0,29 punktiem. Pirmajā ceturksnī indeksa vērtība bija 55,18 punkti, kas liecināja, ka ekonomikas situācija tiek vērtēta pozitīvi.
Salīdzinot ar pirmā ceturkšņa aptauju, vasarā atsevišķās uzņēmēju grupās indekss audzis, turpretī citās samazinājies. Salīdzinot indeksu dažādās uzņēmumu apgrozījuma grupās, situāciju negatīvāk (par 3,43 punktiem) vērtē to uzņēmumu vadītāji, kur apgrozījums ir no 25 līdz 49 tūkstošiem latu.
Visbūtiskāk (par 5,81 punktu) palielinājies lielo uzņēmumu, kur nodarbināts vairāk nekā 250 darbinieku, vadītāju novērtējums. Situāciju pozitīvāk (par 2,26 punktiem) novērtējuši arī mazpilsētu uzņēmēji, bet pilsētu, rajonu centru un lauku uzņēmēji – negatīvāk.
Vispārējo ekonomisko aktivitāti valstī uzņēmēji novērtējuši līdzīgi kā iepriekšējā ceturksnī. Visvairāk (par 5,62 punktiem) samazinājies industrijā strādājošo uzņēmēju vērtējums, bet pārējās nozarēs tas ir audzis. Ievērojami pozitīvāk ekonomisko aktivitāti vērtē lielie uzņēmumi, kur tiek nodarbināts vairāk nekā 250 cilvēku.
Apakšindekss par ekonomisko aktivitāti nozarē gada otrajā ceturksnī ir audzis par 0,46 punktiem. Vislielākās izmaiņas vērojamas būvniecībā, kur samazinājums sasniedz 5,17 punktus. Pozitīvāk noskaņoti ir lielo uzņēmumu vadītāji.
Nozares konkurence gada otrajā ceturksnī tiek vērtēta negatīvāk, un samazinājums ir par 0,52 punktiem. Situāciju vissliktāk novērtējuši Vidzemes reģiona uzņēmēji. Uzņēmumu vadītāji, kas vada uzņēmumus ar apgrozījumu līdz desmit tūkstošiem latu, noskaņoti vispozitīvāk.
Krities ir arī uzņēmuma apgrozījuma apakšindekss – par 0,47 punktiem. Vislielākais kāpums (par 10,11 punktiem) vērojams lielajiem uzņēmumiem. Apgrozījums samazinājies gandrīz visu nozaru uzņēmumiem, izņemot industriju.
Kopumā par 1,09 punktiem zemāk tiek vērtēta arī uzņēmuma rentabilitāte. Lielākās izmaiņas (kritums par 10,66 punktiem) vērojamas uzņēmumu grupā ar gada apgrozījumu no 25 līdz 50 tūkstošiem latu. Pozitīvāk situāciju vērtē industrijas nozares pārstāvji.
Par 0,31 punktu krities uzņēmumu finansiālā stāvokļa vērtējuma apakšindekss, lai gan tas ir viens no rādītājiem, kas salīdzinājumā ar citiem ceturkšņa laikā mainījies vismazāk. Finansiālā situācija negatīvāk (par 7,01 punktu) tiek vērtēta starp uzņēmumiem, kuru apgrozījums ir no 25 līdz 50 tūkstošiem latu. Pozitīvāk (par 5,06 punktiem) noskaņoti vadītāji, kas vada uzņēmumus, kur nodarbināts vairāk nekā 250 darbinieku.
Krities arī darbinieku skaita rādītājs – par 0,31 punktu. Lielākais samazinājums (par 3,83 punktiem) vērojams uzņēmumos, kur nodarbināts vairāk nekā 250 darbinieku. Savukārt vislielākais pieaugums (par 2,38 punktiem) bija uzņēmumos, kur nodarbināti 100 – 249 darbinieki.
Arī investīciju apjoma rādītājs uzņēmumos samazinājies par 0,68 punktiem. Lielākais pieaugums (par 11,26 punktiem) vērojams uzņēmumos, kur strādā vairāk nekā 250 cilvēku. Turpretī vadītāji, kas vada mazos uzņēmumus, kur nodarbināti 11 – 25 darbinieki, situāciju vērtē negatīvāk, šis rādītājs otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pirmo ir samazinājies par 4,46 punktiem.
