Romāni, Romualdi un Romualdas, kas tic sinoptiķu solījumiem, šodien gatavojas vārdadienas svinībām bez lietus, tāpat kā vakar Augusti un gluži pretēji nekā apmākušās pirmdienas gaviļnieki Normundi un Stefani.
Romāni, Romualdi un Romualdas, kas tic sinoptiķu solījumiem, šodien gatavojas vārdadienas svinībām bez lietus, tāpat kā vakar Augusti un gluži pretēji nekā apmākušās pirmdienas gaviļnieki Normundi un Stefani.
Ja bērnam vārdu izvēlas māte, daudz lielāka varbūtība, ka izvēli ietekmējis neilgi pirms atbildīgā lēmuma lasīts literārs darbs. Mūziķis un uzņēmējs Normunds Štefenhagens atklāj, ka viņš pie sava vārda ticis tieši tā – tas aizgūts no kāda tolaik populāra romantiska romāna titulvaroņa. Iespējams, līdzīgi apsvērumi ietekmējuši ne vienu vien viņa māmiņas vienaudzi, jo visvairāk Normunds apzinājis tieši sava vecuma vārdabrāļu – tādu, kam pāri trīsdesmit. Ar ģermāniskās izcelsmes un ziemeļnieciskās nozīmes vārdu Normunds ir apmierināts – arī tāpēc, ka bērnībā tas skolasbiedriem neesot bijis pārāk pateicīgs iesauku domāšanas “materiāls”.
Pavisam citādi ir ar uzvārdu: piedzimis ar vienu, tagad dzīvo ar citu. Kaut gan arī šajā gadījumā viss īstenībā ir pavisam vienkārši. Deviņdesmitajos gados Normunds paņēma atpakaļ tēva īsto uzvārdu, ko pēc kara, strādādams atbildīgā amatā dzelzceļā, tēvs vāciskuma dēļ nomainījis pret, viņaprāt, neuzkrītošāku – Orļonoks –, lai mazinātu “izredzes” tikt represētam.
Līdz ar uzvārda atgūšanu Normunds uzzinājis arī daudz jauna par radiem – gan Vācijā, gan tepat Zemgalē. Normundam rados esot arī slavenie grāmatizdevēji Stefenhāgeni – tie paši, kuru tipogrāfija pirms kara atradās tagadējā “Zemgales Ziņu” redakcijas vietā.
Izvēloties profesiju, aicinājumu iet tēva pēdās Normunds neesot jutis, un, kā pats saka, alternatīva “dzelžiem” bija “koki” – galdniecība, kas ir viņa maizesdarbs vēl joprojām.
Bet galveno vietu Normunda dzīvē jau sen ieņem rokmūzika. Tūkstoši smagās pagrīdes mūzikas cienītāju viņu jau gadus piecpadsmit pazīst kā slavenākās latviešu “thrash metal” grupas “Huskvarn” solistu. Padsmitnieka vecumā kāds labs paziņa Normundu un pāris draugus neordināro frizūru un citādi izaicinošās ārienes dēļ nodēvēja par “trīs urbju” kompāniju, un, sākot mūziķa gaitas, iesauka, nedaudz “modificēta”, pārtapa viņa skatuves vārdā – Urbix.
Jau gadiem Urbix regulāri uzņemas agrākās koncertakcijas “Mēs – tornim” un tagadējā Jaunās rokmūzikas festivāla vadītāja lomu, bet šā mēneša priekšpēdējā sestdienā viņš pēc četru gadu pārtraukuma uz skatuves atgriezīsies kopā ar grupu.
