Mēs nevaram zināt, kas ar mums notiks rīt. Redzēt laimīga un vesela bērna smaidu ik dienas ir katra vecāka lielākais sapnis. Mazuļa, kuram liktenis lēmis piedzimt ar garīgās veselības problēmām vai psihiskām saslimšanām, vecāku sāpes ir neaprakstāmas.
Mēs nevaram zināt, kas ar mums notiks rīt. Redzēt laimīga un vesela bērna smaidu ik dienas ir katra vecāka lielākais sapnis. Mazuļa, kuram liktenis lēmis piedzimt ar garīgās veselības problēmām vai psihiskām saslimšanām, vecāku sāpes ir neaprakstāmas. Taču dzīve neapstājas, un, lai kāds arī bērns būtu, vecāki viņu mīl tikpat stipri kā citi savējos. Ar sāpēm, grūtībām un, ciešanām vieglāk ir cīnīties kopā – ar sapratni, iecietību, ticību un milzīgu cerību.
“Liekas, pasaule zem kājām sabruks, jo mans bērns piedzimis nelaimīgs uz mūžu.” Tieši tāda ir pirmā reakcija vecākiem, kas uzzinājuši, ka viņa bērnam ir garīga rakstura problēmas. Speciālisti skaidro, ka sāpīgākais un izmisuma pilnākais ir pirmais moments – apzināšanās un neskaitāmie jautājumi, kas dienu un nakti sev tiek uzdoti. Kāpēc? Kāpēc tieši ar manu bērnu tā noticis? Ar sevis vainošanu nevienam nebūs līdzēts, jo dzīve rit tālāk, tāpēc jādomā, kā dzīvot un palīdzēt, lai bērnam būtu labi. Ir svarīgi sev neiestāstīt, ka “es un mans bērns esam nelaimīgi, ka mazulis ir dzīvei norakstīts un nekam nevajadzīgs”. Tie ir maldi, jo kopīgiem spēkiem var panākt, ka viņš baudīs laimīgu bērnību, kā to dara vienaudži, sajutīs vecāku un apkārtējo mīlestību, kas tik ļoti vajadzīga bērnam.
Nometne vieno bērnus un vecākus
Pirms gada ar Sorosa fonda – Latvija atbalstu Jelgavā tapa sabiedriska organizācija “Logs uz gaismu”. Valdes priekšsēdētāja Inta Rulle stāsta, ka pirmais Sorosa fonda atbalstītais projekts astoņarpus tūkstošu ASV dolāru apmērā bija sākums bērnu ar garīga rakstura traucējumiem integrēšanai sabiedrībā ar ģimenes palīdzību. “Vecākiem bija iespēja iepazīties citam ar citu, tikties ar speciālistiem un uzzināt, kā labāk un prasmīgāk palīdzēt bērnam. Speciālistu palīdzība šādos gadījumos bieži vien vajadzīga arī pašiem vecākiem, kuriem bērna slimība ir smags trieciens. Kamēr vecāki tikās ar speciālistiem un runāja par problēmām, bērni darbojās savā vidē. Pats svarīgākais, ka viņi visi ir līdzvērtīgi un nesaņem to ļaunumu, ko viens otrs izjutis no veselajiem vienaudžiem,” stāsta I.Rulle. Bērni sadraudzējās, bet vecāki guva morālo atbalstu un spēku dzīvot tālāk.
Šovasar “Logs uz gaismu” sagatavoja otru projektu, lai palīdzētu vasarā dažādās aktivitātēs iesaistīt bērnus un jauniešus ar īpašām vajadzībām. Pilsētas Dome piešķīra 250 latu, lai bērni varētu kopā atpūsties un darboties dažādās aktivitātēs. Savu artavu viņi deva arī pilsētai, kopjot kapus. Tikmēr vecāku atbalsta grupa turpina sanākt kopā, lai runātu un lemtu, kā labāk palīdzēt sev, bērniem un “iekustināt” arī citus vecākus ar līdzīgām problēmām.
I.Rulle stāsta, ka aktivitātēs iesaistījušies 15 bērnu. “Šī kopā būšana viņiem devusi ļoti daudz. Jau astoņos no rīta bērni bija klāt, visi priecīgi un darboties alkstoši. Floristikas nodarbībās gatavoja ziedu pušķus, Kalna Būriņos iepazinās ar mājdzīvniekiem, zīmēja, gatavoja gleznas un priekšmetus no dabas materiāliem, spēlēja bumbu un gāja rotaļās. Kopā ar katoļu baznīcas jauniešiem dziedāja un dejoja.
Ar bērniem strādāja audzinātājs Edgars Rozenlauks, viņu bērni ļoti iemīlēja un ātri atrada kopīgu valodu. Arī Edgaram prieku sagādā darbs ar bērniem, viņš strādā psihoneiroloģiskās slimnīcas bērnu nodaļā un šogad sāks studēt medicīnu.
Piektdien nometne tika slēgta, bet bērni ik pa laikam atkal sanāks kopā salidojumos. Savukārt vecāku atbalsta grupu I.Rulle cer nopietni paplašināt un kopīgi darboties vēl sparīgāk.
Vide dziedē un integrē
“Vislielākais paldies visiem, kas deva šādu iespēju mūsu bērniem. Bija brīdis, kad savu dēlu nepazinu. Jau agri no rīta, nesagaidījis pulksten deviņus, viņš skrēja uz nometni, lai arī līdz šim no mājas izkustināt dēlu bija ļoti sarežģīti. Viņš slēpās, baidījās, mēs bieži konfliktējām. Tagad redzu, ka mans dēls mēneša laikā pārvērties līdz nepazīšanai. Te ir vide, kas manu dēlu ir dziedējusi un saistījusi ar citiem vienaudžiem, ar kuriem līdz šim viņš ir ļoti maz kontaktējies, šeit viņi sadraudzējās, nedara cits citam pāri. Inta un Edgars ir ļoti mīļi, šādiem bērniem ir ļoti svarīgi saņemt apkārtējo sapratni, atbalstu un mīlestību,” stāsta kāda puiša mamma.
Viņai pievienojas arī citas, kuru atvases nometnē pavadījušas neaizmirstamu un prieka pilnu jūliju.
Bērnu psihiatre Ludmila Zilbermane skaidro, ka bērni sadarbojoties rod atbalstu, viņi jūt, ka ir saprasti, mīlēti un pieņemti, jo bērniem ar garīga rakstura problēmām galvenokārt ir komunicēšanās grūtības.
Vecāki iestiguši depresijā
Tikai šā gada sākumā “Logs uz gaismu” psihoneiroloģiskās slimnīcas atbalsta dēļ ieguvis savas telpas, kur sanākt kopā bērniem un viņu vecākiem.
Pagājušajā nedēļā Sorosa fondam tika iesniegts vēl viens organizācijas projekts, kas paredz apmācīt astoņus pieaugušos, kas ir visciešākajā kontaktā ar garīgi slimiem bērniem, strādāt ar atbalsta grupām. Tādējādi tajās tiks iesaistīti arī citu bērnu vecāki ar līdzīgām problēmām. Bērnu psihiatre stāsta, ka vecākiem dažreiz jāpārvar lielākas problēmas nekā pašiem bērniem. Viņus ir grūti izārstēt no depresijas, no nevēlēšanās kaut ko darīt. Īpaši šī problēma skar lauku iedzīvotājus. “Ļoti daudz slimnīcā iestājas bērni ar ielaistām neirotiskām saslimšanām, bet šo slimību ļoti labi varētu apturēt, ja ārsta palīdzība būtu meklēta laikus. Iemesls ir arī, ka ļoti trūkst bērnu psihiatru. Jelgavā ambulatori strādā tikai viens bērnu psihiatrs, kur nu vēl laukos… Virzīt bērnus ar garīga rakstura problēmām uz attīstību ir ļoti grūti, arī ne visi to vēlas. Taču galvenais ir nepalikt vienam savā nelaimē, bet meklēt atbalstu, ko vecākiem palīdz rast atbalsta grupas. Mūsu pašpalīdzības grupas galvenais mērķis ir veicināt vecāku sapratni par problēmām. Psiholoģiski visgrūtāk cilvēkam ir pieņemt apkārtējās sabiedrības vienaldzību,” stāsta L.Zilbermane.
Kāda māmiņa no lauku pagasta ar asarām acīs stāsta par vietējās pašvaldības attieksmi, kad viņa lūdza savam slimajam bērniņam palīdzību. Atbilde bijusi asa un sāpīga: “Vai jūs saņemat bērna invalīda pensiju? Jā? Tad ko vēl jūs gribat?” Dažreiz tie nav līdzekļi, ko grib vecāki, bet izpratne. Bieži vien vecākiem pēc atskārstās nelaimes grūts ir kontaktēšanās sākums.
I.Rulle stāsta, ka nākotnē iecerēts vecāku atbalsta grupas veidot arī pagastos, jo ne vienmēr sociālais darbinieks ir tas, kas prot un var palīdzēt cilvēkiem ar šādām problēmām.
Organizācija “Logs uz gaismu” ar Jelgavas psihoneiroloģisko slimnīcu noslēgusi nomas līgumu uz 15 gadiem par telpām, kur bērni ar garīgām problēmām sanāks kopā, darbosies un mācīsies integrēties sabiedrībā, bet vecāku pašpalīdzības atbalsta grupa darbosies savā jomā.
Jaunā organizācija ir sava ceļa un jaunu ideju sākumā. Jau ir savas telpas un aktīvi darboties griboši cilvēki. Viņi ļoti cer, ka radīsies atsaucīgi ļaudis un uzņēmumi, kas palīdzēs ar ziedojumiem.
***
Izziņai
Pēdējos gados īpaši pieaug bērnu skaits ar īpašām psihiskām saslimšanām, kas rodas ģimenes neatrisinātu psiholoģisku konfliktu, kā arī neirotiski socializētu uzvedības traucējumu dēļ.
2002. gadā Jelgavas Psihiatriskās slimnīcas Bērnu nodaļā iestājušies 525 pacienti.
2003. gadā šis pats skaists pacientu sasniegts jau gada deviņos mēnešos, kas liecina, ka saslimšanu skaits bērnu vidū aug.
Jelgavā un arī valstī trūkst bērnu psihiatru, Jelgavā ambulatori strādā tikai viens bērnu psihiatrs – dr.Ņina Spridzāne.
