Jelgavas pilsēta var lepoties ar savu zaļo struktūru, jo vairāk nekā piektdaļu pilsētas teritorijas aizņem meži un mežaparki.
Jelgavas pilsēta var lepoties ar savu zaļo struktūru, jo vairāk nekā piektdaļu pilsētas teritorijas aizņem meži un mežaparki. Tas ir unikāls fenomens, ņemot vērā, ka Jelgava veidojusies kā industriāla pilsēta. Patīkami tas ir, salīdzinot ar Rīgu, kur apbūves briesmām pakļauti daudzi skvēri.
Jelgavas pilsēta uz Latvijas kartes aizņem 6032 hektārus. No tiem 272 hektāri ir atklātās ūdens platības, bet 1264 hektārus jeb 21 procentu pilsētas teritorijas aizņem meži un mežaparki.
Pašlaik pašvaldības aģentūra “Pilsētsaimniecība” no kopējās pilsētas teritorijā esošo mežu platības apsaimnieko 693,7 hektārus, proti, mežus, kas izvietoti Lielupes kreisajā krastā. No tiem 563,3 hektāri reģistrēti kā pašvaldības īpašums, bet 130,4 hektāri ir valsts meži, kas nodoti pilsētai valdījumā. Pārējās pilsētas administratīvajā teritorijā esošās mežu platības apsaimnieko valsts akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”.
Ir sāktas sarunas par šo meža platību nodošanu pilsētas valdījumā. Aģentūrā “Pilsētsaimniecība” par mežu apsaimniekošanu rūpējas īpaši izveidots “Meža iecirknis”, kurā nodarbināti divi cilvēki. Galvenokārt viņi veic kontroles un uzraudzības funkcijas, jo pārējiem darbiem tiek piesaistīti gan bezdarbnieki, gan atbilstošās nozares uzņēmēji konkursa kārtībā. Apsaimniekošanas darbi pilsētas mežos tiek veikti saskaņā ar meža apsaimniekošanas projektu, kurā ir paredzēti meža izstrādes un kopšanas darbu apjomi. Pilsētas meža dienesta galvenās funkcijas ir meža kopšana, apsardzība un ugunsdrošība, jo ik gadu cilvēku neuzmanīgās rīcības ar uguni dēļ izdeg aptuveni divi hektāri pilsētas mežu. Kā atzīst iecirkņa darbinieki, īpaši aktuāls ugunsdrošības jautājums ir kūlas dedzināšanas posmā. Šogad pilsētas meža apsaimniekošanas iecirkņa darbinieki sākuši izvietot meža teritoriju robežstabus jeb kupicas, lai norobežotu pilsētas pārziņā esošās mežu platības no pārējām. Plānots izvietot vai atjaunot 40 šādu robežstabu. Zīmīgi, ka vietām saglabājušies vēl pirmās neatkarības laika robežstabi ar Latvijas Republikas simboliku.
Jelgavas mežos patreiz nav atļauta saimnieciskā darbība, izņemot kopšanas un izlases cirtes. Šo iespēju labprāt izmanto pilsētas iedzīvotāji, jo, piesakoties aģentūras “Pilsētsaimniecība” meža apsaimniekošanas iecirknī, īpaši norādītās vietās pašvaldības mežos drīkst vākt koksni malkai, tādejādi ar malku sevi ik gadu apgādā 50 līdz 60 pilsētas iedzīvotāju. Tāpat pilsētas mežos iedzīvotāji ir tiesīgi vākt ogas un sēnes, kā arī norādītās vietās ar īpašu atļauju gādāt sev Ziemassvētku eglītes.
Atbilstoši Valsts meža dienesta izstrādātajiem noteikumiem ik gadu tiek izcirsts 1500 kubikmetru koksnes, bet iegūtie līdzekļi tiek atvēlēti meža kopšanai.
Kā lielāko problēmu mežu apsaimniekošanas jomā aģentūras “Pilsētsaimniecība” mežzinis Pēteris Vēveris min nelegālās atkritumu izgāztuves, jo daļa iedzīvotāju uzskata, ka mežu teritorijas var izmantot kā bezmaksas saimniecisko atkritumu izgāztuves. Gadījies, ka “uzņēmīgi” cilvēki savāc atkritumus un arī naudu par to aizvešanu uz izgāztuvi no saviem kaimiņiem, bet patiesībā savu kravu atstāj mežā. Par to, ka situācija nelegālo atkritumu izgāztuvju jomā ir nopietna, liecina arī tas, ka jau šogad vien to likvidēšanai no nodokļu maksātāju naudas nācies atvēlēt vairāk nekā divus tūkstošus latu. Tādēļ aģentūras “Pilsētsaimniecība” Labiekārtošanas dienesta un Meža iecirkņa darbinieki aicina iedzīvotājus ziņot par šādiem gadījumiem, lai vainīgos varētu saukt pie atbildības. Tāpat, lai risinātu šo problēmu, jau šā gada rudenī tiek plānots organizēt īpašas atkritumu vākšanas akcijas, kurās aģentūra “Pilsētsaimniecība” aicinās iedzīvotājus organizēti nodot lielgabarīta un citus nestandarta sadzīves atkritumus.
Kā otru būtisku problēmu P.Vēveris min dzīvnieku savairošanos pilsētas mežos, kas īpaši attiecināms uz lapsām un bebriem, tādēļ patlaban tiek domāts par sadarbību ar medniekiem, kas varētu piedalīties plānveidīgā dzīvnieku nošaušanā.
2002. gada 11. aprīlī tika apstiprinātas mežu aizsargjoslas ap pilsētu, kas tiek noteiktas, lai nodrošinātu pilsētas iedzīvotājiem atpūtai un veselības uzlabošanai nepieciešamos apstākļus, kā arī lai samazinātu vai kompensētu pilsētas negatīvo ietekmi uz vidi. Neraugoties uz to, joprojām pilsētas mežos un mežaparkos trūkst labiekārtotu atpūtas vietu, kas regulētu apmeklētāju plūsmu un mazinātu to negatīvo ietekmi uz dabu. Lai mazinātu antropoloģisko slodzi uz dabu, nepieciešams veikt intensīvi apmeklētu atpūtas vietu atbilstošu labiekārtošanu pilsētas mežos un mežaparkos, izveidojot labiekārtotus mežaparkus Siliņu – Viskaļu meža kvartālā un pie Siera muižas, kā arī veidot šajās teritorijās īpašus velosipēdistu celiņus, labiekārtojot un sakārtojot mežaparku pie RAF dzīvojamo māju masīva, kurš šobrīd gan nav pilsētas valdījumā.
Kontekstā ar pilsētas zaļās struktūras labiekārtošanas darbiem tiek domāts arī par pilsētas mežaparku labiekārtošanu, atjaunojot un veidojot no jauna pastaigu takas, velosipēdistu celiņus un slēpošanas trases. Šie uzdevumi mežu un mežaparku apsaimniekošanas jomā ir ieplānoti arī pilsētas attīstības stratēģijā, kas ir galvenais pilsētas attīstības plānošanas dokuments līdz 2010. gadam.
***
Meža audžu iedalījums pēc vecuma grupām
Grupas; Teritorija (%)
Vidēja vecuma audzes 78
Jaunaudzes 10
Briestaudzes 6
Pieaugušas un pāraugušas audzes 6
Mežaudžu sadalījums koku veidiem
Veidi ; Teritorija (%)
Mīksto lapu koki 57,3
Skuju koki 37,8
Cieto lapu koki 4,9
Mežaudžu sadalījums pēc koku sugām
Suga; Teritorija (%)
Bērzi ~ 50
Priedes ~ 30
Egles ~7.
