«Ziņas» lasītājiem piedāvā daudziem jau pazīstamā «Zemgaļu leģiona» biedra Jura Mendziņa viedokli par situāciju uz Latvijas ceļiem.
“Ziņas” lasītājiem piedāvā daudziem jau pazīstamā “Zemgaļu leģiona” biedra Jura Mendziņa viedokli par situāciju uz Latvijas ceļiem.
Esmu normāls motociklists, kas savu mīļo braucamrīku izmanto ne tikai, lai pāris reizes gadā aizrūktu uz cienītāju saietiem vai lēnām dudinātu pa pilsētas centru, cenšoties piesaistīt meiteņu uzmanību. Braucu gan uz darbu Rīgā, gan arī ceļoju. Šogad vien, par spīti slapjajai vasarai, esmu bijis Tallinā, Kauņā, Varšavā, Krakovā, Slovākijā, Mazirbē, Liepājā, Aizkrauklē, Jūrkalnē, Talsos, Dundagā, Kolkā un vēl citās vietās uz jaukās planētas. Man patīk braukt ar moci. Patīk tā nedaudz mežonīgā sajūta, ko sniedz vējš un arī lietus, iespēja nonākt dažādās situācijās un piedzīvojumi, apziņa, ka ikdienas liekulīgās civilizācijas uzspiestais kultūrslānis uz moča vairs nav svarīgs, jo viss patiesībā ir daudz vienkāršāk nekā mēs iedomājamies.
Man patīk saprātīgs risks un saprātīgs ātrums. Cenšos sadzīvot arī ar Ceļu satiksmes noteikumiem, līdz šim kā motociklists esmu veiksmīgi pamanījies izvairīties no konfliktiem ar Ceļu policiju, līdz ar to arī no visu veidu administratīvajām bēdām. Tādēļ mani nedaudz aizvaino plašsaziņas līdzekļos saceltā anti – motociklistu ažiotāža.
Sezonas sākumā Ceļu policijas pārvaldes priekšnieks Visvaldis Puķīte “pieteica karu trakulīgajiem motobraucējiem” (BNS, 20. aprīlis), tam sekoja neskaitāmas publikācijas asiņainās jūlija nedēļas nogales kontekstā, kur dažus piemērus var atrast arī laikraksta “Zemgales Ziņas” arhīvā. Ko gan viens normāls motociklists teiktu par citātiem “motorizētā pasaule zaudējusi sajēgu” vai “sēsties pie stūres pēc pāris izdzertiem aliem faktiski kļuvis par normu”? Pēdējā “bezdelīga” no šīs ligzdas izlidoja 29. jūlijā, kad “Neatkarīgā Rīta Avīze” (NRA) publicēja rakstu “Motocikls – bīstama izklaide uz Latvijas ceļiem”.
Nez kādēļ autori aizmirst piebilst, ka daudzi negadījumi notikuši nevis tādēļ, ka motociklisti “pārkāpuši visas noteikumu normas” bet gan tāpēc, ka automašīnas vienkārši “izgriezušās” priekšā, ignorējot priekšrocības zīmes vai veikušas citus nepārdomātus manevrus. Taču, pirms brēkt, cik tas velns ir melns, un cik melns tas tiek mālēts medijos, palūkosimies uz statistiku.
Pēc CSDD interneta lapā publicētās informācijas Latvijā mēnesī notiek apmēram 4000 ceļu satiksmes negadījumu. 2004. gada aprīlī, piemēram, noticis 21 satiksmes negadījums, ko izraisījuši motociklisti. Ja pievēršamies kopējam negadījumu skaitam, var aprēķināt, ka motociklistu vainas īpatsvars ir… pusprocents.
Melnā statistika. Kā norāda CSDD, 2003. gadā ceļu satiksmes negadījumos bojā gājuši 493 cilvēki, savukārt NRA publikācijā teikts, ka pagājušogad šo pasauli priekšlaicīgi atstājuši 12 motociklistu, tātad tikai 2,4 procenti no negadījumos bojā gājušajiem ir motociklisti.
2003. gada statistika liecina, ka 2003. gadā pavisam notikuši 5379 negadījumi ar cietušajiem. Savukārt Puķītes kungs apgalvo, ka pagājušajā gadā notikuši 229 negadījumi, kurus izraisījuši motociklisti un kuros ir cietušie vai bojāgājušie. Ja salīdzinām šos skaitļus, tad 4 procenti ir motociklistu īpatsvars kopējās pērnā gada satiksmes nedienās. Tomēr atcerēsimies skarbu faktu – gandrīz jebkurš negadījums ar motociklistu dalību ir negadījums ar cietušajiem vai bojāgājušiem motociklistiem un praktiski vienāds ar kopējo ceļu satiksmes negadījumu skaitu, kuros piedalījušies motocikli. Ja 2003. gadā Latvijā pavisam notikuši 45 555 satiksmes negadījumi, tad motociklistu īpatsvars šajā rūgtajā kausā ir tikai 0,5 procenti. Palūkosimies uz transportlīdzekļu skaitu. Pavisam 2004. gada 1. janvārī Latvijā bija reģistrēti 848 428 transportlīdzekļi, no tiem 22 877 moči (2,69 procenti). Protams, var atrunāties ar to, cik ir “nebraucamu”, bet no uzskaites nenoņemtu divriteņu transportlīdzekļu, bet diemžēl šāda statistika netiek piedāvāta.
Secinājums: 2,7 procenti motociklu ir iesaistīti 0,5 – 4 procentos ceļu satiksmes negadījumu. Protams, labāk būtu, ja negadījumu vispār nebūtu, taču man šī statistika nešķiet atbilstoša mediju uzpūstajiem šausmu stāstiem par briesmīgajiem motocikliem. Īpaši, ja atceramies, ka motocikls fiziski ir bīstams braucamrīks, jo pat ar lietu pielijusi risa asfaltā var būt cēlonis avārijai. Nav nepieciešama ne pārgalvīga braukšana, ne ātrums “virs 250”, ne arī promile alkohola motociklista asinīs, kas patiešām ir stulba un nevajadzīga likteņa izaicināšana.
Jebkurš satiksmes dalībnieks, kas ar saprātu izturas pret CSN prasībām un ciena pārējos braucējus, pelna godu un cieņu, neatkarīgi no viņa izvēlētā transporta līdzekļa veida – galu galā viņš ir ceļu nodokļa un degvielas akcīzes nodokļa maksātājs! Bez tam – motocikls aizņem mazāk vietas nekā auto un tērē aptuveni divreiz mazāk degvielas, kas nozīmē gan mazāk sastrēgumu, gan arī tīrāku gaisu.
